Koka izmantošana arhitektūrā nav nekas jauns. Cilvēki koku ir izmantojuši faktiski vienmēr. Kādam varbūt šķiet, ka koks jau ir novecojis materiāls, citam, iespējams, nav būtiski, no kāda materiāla veidots viņa mājoklis, taču koks vienmēr ir bijis viens no racionālākajiem materiāliem arhitektūrā.
Kokam tāpat kā jebkuram citam materiālam piemīt savas īpašības. No tām izriet arī koka galvenās priekšrocības. Koks ir silts materiāls. Tas mums neatņem siltumu tā, kā to dara betons vai metāls. Šī iemesla dēļ cilvēki jau kopš seniem laikiem koku izmantoja ne tikai būvniecībā, bet arī ēku siltumizolācijā. Sākumā tika izmantotas vienkāršas zāģu un ēveļskaidas, taču mūsdienās no koka jau tiek veidoti speciāli celulozes šķiedru pildījumi, kam piemīt labas siltumizolācijas īpašības.
Taču siltumizolācija nav vienīgā koka pozitīvā īpašība. Koks ir arī izturīgs un spēj panest salīdzinoši lielu slodzi. Tas vairs nav uzskatāms par jaunumu, bet līmētas koka plātnes ir palielinājušas koka mitruma un slodzes izturību. Neskatoties uz šīm priekšrocībām, Latvijā lielas koka celtnes būvētas netiek, tikmēr ārzemēs koka ēku būvniecība sen vairs neaprobežojas tikai ar privātmāju būvniecību. Lai arī Latvijā, kā pierāda DNB bankas pērn veiktā aptauja par privātmāju būvniecību, cilvēki kokam kļūst aizvien atvērtāki, vairāki ierobežojumi joprojām slēpjas mūsu normatīvajos aktos, kur izmaiņas notiek daudz lēnāk nekā cilvēku uzskatos.
Tāpat kokam piemīt arī savs raksturs un smarža, ko nosaka tā tekstūra un dabīgās koka ēteriskās eļļas un sveķi. Protams, vienam var patikt šīs koka īpašības, citam ne. Katrs izvēlas to, kas tam labāks un piemērotāks. Tomēr pamatā koks tāpat kā cilvēks ir no dabas nācis, tāpēc koka un cilvēka saderība ir diezgan augsta.
Jāuzsver arī, ka koks mūsu klimata joslā ir arī plaši pieejams, tāpēc tā izvēle būvniecībā ir ne tikai emocionāls, bet arī racionāls solis. Materiāls ir viegli pieejams, turklāt salīdzinoši izdevīgs. Koks atvieglo celtniecības procesu, jo ar to ir viegli strādāt. Koks spēj atrisināt dažādas funkcionālas problēmas. Turklāt arhitektūra mūsdienās ir kļuvusi ļoti daudzveidīga, tāpēc sen vairs nepastāv stingras robežas tam, ko varam izveidot.
Viens no faktoriem, kas dažkārt rada šķēršļus koka izmantošanā, ir jautājums par koka ilgmūžību, taču šādas bažas ir liekas. Mana pieredze liecina, ka kokam ir ilgs mūžs. Protams, ar nosacījumu, ka par to atbilstoši rūpējas un pienācīgi kopj. Cik cilvēkam saprāta, tik koka būvei ilgs mūžs! Tas pats attiecas uz metāla konstrukcijām, ķieģeļu mājām un citām būvēm – ir jāievēro saprāts materiālu lietošanā. Ja rīkojamies ar saprātu, tad ēka saglabājas stipra un droša arī mūsu nākamajām paaudzēm.