Latvijā meži un visa meža nozare ir ārkārtīgi svarīga tautsaimniecībā, turklāt puse no visiem mežiem pieder privātajiem mežu īpašniekiem. Tieši tāpēc konkurss «Sakoptākais mežs» ir tik nozīmīgs un vajadzīgs, - lai ikviens varētu smelties pārliecību un prasmes no izcilākajiem mežsaimniekiem, bet meža nozare gūtu sabiedrības atbalstu savā virzībā uz Skandināvijas valstu līmeni.
Sakopts mežs ir mērķtiecīgi audzēts un apsaimniekots mežs. Tas nozīmē nevis nopļautu mauriņu un savāktu ikvienu nokritušu zariņu, bet gan to, ka katrā vietā, katrā meža laukumā jeb mežaudzē ir jūtama meža īpašnieka apņemšanās saimniekot, audzēt un attīstīt savu meža īpašumu.
Man ir milzīgs gandarījums, ka šie rīcības cilvēki spēj pieņemt un realizēt ilgtermiņa lēmumus, lai attīstītu Latvijas mežus un dabas ainavu. Mums ir jāatbalsta cilvēki, kas nebaidās apņemties un ieguldīt laiku, naudu un enerģiju, lai ilgtermiņā nodrošinātu produktīvus mežus un labu vidi arī nākamajām paaudzēm.
Sakopts vai mērķtiecīgi audzēts mežs dod pienesumu videi un arī sniedz milzīgu atbalstu cīņā ar klimata pārmaiņām, kas mūsdienās globāli ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Mūsu mežzinātnes speciālisti apgalvo, ka cilvēce vairs nevar atļauties apsaimniekot ekstensīvi jeb lēni, jo mēs paši ar urbanizāciju esam vidi un klimatu noveduši tiktāl, ka mums ir nepieciešama intensīva oglekļa piesaiste – mums vajag īpatsvaru starp atjaunojamiem resursiem un pilsētās radīto piesārņojumu.
Prasmīga un atbildīga saimniekošana mežā nodrošina mūsdienās ārkārtīgi nepieciešamo oglekļa piesaisti un vienlaikus arī mežaudzi, kas ražo mums atjaunojamos resursus, būvniecībā, būvniecības produktos, mēbelēs izmantojamus resursus un beigu beigās arī vienkārši koksni, ar kuru kā kurināmo varam aizstāt naftas produktus un gāzi.
Manuprāt, konkursā «Sakoptākais mežs» īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, kādi un cik lēmumi ir pieņemti mežu apsaimniekošanā – kāds ir mežu apsaimniekotāja skatījums nākotnē, tajā pašā laikā, cik šī apsaimniekošana ir atvērta jaunākajām zinātnes atziņām, cik tā ir inovatīva, izmantojot zinātniski akceptētas metodes.
Konkursam «Sakoptākais mežs» ir jāveicina sabiedrības izpratne par lauku kultūrvides saglabāšanu. Tas ir viens no instrumentiem, kā var līdzsvarot mūsu urbāno dzīves nodevu ar lauku harmonisku attīstību. Ja mēs pieņemam, ka ražotnes un fabrikas, rūpnīcas un ostas ir tikai lielās pilsētās, kas veic ražošanas un loģistikas funkcijas, tad mežs ir tā vieta, no kurienes nāk pats resurss.
Skandināvijas valstīs, it sevišķi Zviedrijā un Somijā, ir panākts pat virs 50% sabiedrības atbalsts mežsaimniecības nozarei. Viņi to uzskata par milzīgu uzvaru, kas nav nākusi pati no sevis, - ir ieguldīta iespaidīga apmēra enerģija, finanses un cilvēkresursi. Lai to panāktu, skandināvu mežsaimniekiem ir izdevies pārliecināt iedzīvotājus, ka viņu alga vai viņu radinieku alga vai nākotnes izaugsmes un labklājība ir ļoti atkarīga no mežu resursiem.
Pie mums šādas sabiedrības izpratnes Skandināvijas līmenī vēl nav, taču nav šaubu - mums pavisam noteikti ir iespējams mainīt Latvijas sabiedrības attieksmi pret mežu apsaimniekošanu. Līdz tam ir tāls ceļš ejams, un konkurss «Sakoptākais mežs» ir viens no solīšiem pareizajā virzienā.