Arvien vairāk pasaulē un arī Latvijā tiek runāts par atkritumu pārstrādāšanu un vides glābšanu no plastmasas. Piemēram, kā tu drošā veidā atbrīvojies no veca matrača, kas izgatavots no miljardiem sīku plastmasas daļiņu, kas izdala dažādas potenciāli bīstamas ķimikālijas? Vai tu to sadedzini? Aproc? Vai gaidi, ka uzņēmums, no kura to iegādājies, ieradīsies, lai to utilizētu? «The Guardian» aplūko šo tēmu un meklē risinājumus, lai rosinātu cilvēkus vairāk pievērst uzmanību šai problēmai.
Kopš plastmasas masveida ražošanas sākuma 20. gadsimta vidū šis naftas blakusprodukts ir izplatījies uz visiem ražošanas procesiem. Plastmasa patlaban ir visuresoša, «viltīga» un tāda, no kuras nav iespējams izvairīties. Tā ir klātesoša mūsu apģērbā, pudelēs, elektronikā, traukos un krāsvielās. Arī mūsu automašīnas sastāvā ir plastmasa, tāpat kā datoros, jumtos un kanalizācijas caurulēs. Tas ir arī galvenais iepakojuma materiāls pasaulē. Mēs uz tās guļam, tajā tērpjamies, uz to skatāmies un esam ar to kontaktā praktiski visu cauru diennakti.
Šis dažādi vērtētais cilvēka izgudrotais materiāls saglabājas dabā gadsimtiem. Pakļauts saules gaismai, skābeklim vai viļņu darbībai, tas nenoārdās, bet sadalās mazākos gabaliņos līdz mikroskopiskām vai nanoizmēra daļiņām, kas nokļūst ēdienā, gaisā, augsnē un ūdenī, ko dzeram.
Zinātniskie pētījumi ir pievēruši uzmanību plastmasas ietekmei uz okeānu un dabu, bet vēl joprojām cilvēkiem nav lielas skaidrības par to, kādu iespaidu plastmasas atstāj uz mūsu veselību. Pēdējos gados
mikroplastmasas daļiņas un šķiedras atrastas tādos produktos kā medus, cukurs, pudeļu un krāna ūdens, alus, pārstrādātie ēdieni, sāls un bezalkoholiskie dzērieni.
Pētnieki arvien vairāk konstatē plastmasas klātbūtni arī cilvēka organismā. Tie paši zinātnieki, kas cēla trauksmi par dīzeļdegvielas radīto piesārņojumu pilsētās, tagad norāda uz plastmasas mikrodaļiņām, kas parādās pilsētās no automašīnām, būvlaukumiem, pārtikas iepakojuma. Iekštelpās plastmasas piesārņojums varētu būt pat vēl lielāks nekā ārpus telpām.
Ja mēs varam ieelpot mikro un nanoizmēra daļiņas, zinātnieki pieņem, ka tās var nokļūt arī cilvēka asinsritē, plaušu audos un krūts pienā, kā arī zarnās un elpošanas sistēmā. Dažas mikrodaļiņas var iziet cauri organismam, nenodarot ļaunumu, kamēr citas var būt bīstamas.
Tās var būt arī kancerogēnas vai radīt hormonālās darbības traucējumus.
Pastāv daudz «robu» zināšanās par plastmasas daļiņu ietekmi uz cilvēku veselību. Tāpat nav zināms, cik lielā koncentrācijā šīs daļiņas ir bīstamas pieaugušajiem un bērniem.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)