Energokompānija AS «Latvenergo» sadarbībā ar biedrību «Mēs zivīm» īstenoja vides projektu, kurā uzņēmuma darbinieki un klienti ar ģimenēm izgatavoja 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas, informē «Latvenergo» pārstāvji.
Zivju nārstošanai Daugavā no egļu zariem izgatavo 400 mākslīgās nārsta ligzdas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvenergo» elektroenerģijas pārdošanas direktore Solvita Linde skaidroja, ka šis vides projekts šogad notiek astoto gadu. Uzņēmuma iepriekšējo gadu aplēses liecina, ka mākslīgajās zivju nārsta ligzdās Daugavā vēlāk izšķiļas vairāki miljoni zivju mazuļu.
Linde norādīja, ka pavasarī, kad tuvojas zivju nārsta laiks, mākslīgo nārsta ligzdu izgatavošana mežā ir pirmais posms. Pēc tā seko nākamais, kad dabā tiek vēroti piemēroti laika apstākļi, gaisa un ūdens temperatūra to likšanai upē. Pirms visu ligzdu ievietošanas tiek ievietotas dažas kontrolligzdas, lai novērotu zivju nārstošanas aktivitāti. Savukārt iestājoties jau siltākam laikam un palielinoties zivju aktivitātei,
ligzdas ieliks Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles, lai uz tām varētu nārstot brekši un raudas.
Projekta īstenošanas gaitā novērots, ka no egļu zariem izveidotajās ligzdās nārsto arī citu sugu zivis, piemēram, asari un līņi.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Ķeguma novadā pulcējās vairāk nekā 109 dalībnieki, lai mežā no egļu zariem izveidotu mākslīgās zivju nārsta ligzdas.
Biedrības «Mēs zivīm» vadītājs Ivars Dubra atzīmēja, ka ligzdu ievietošana Daugavā šogad varētu būt aptuveni pēc divām vai trīs nedēļām. Taču tas atkarīgs no ūdens temperatūras upē.
«Ligzdās nārstos raudas un brekši, bet ir novērots, ka tajās nārsto arī asari un līņi. Dabā raudu nārsta laiks ir, kad zied kļavas, bet brekši nārstošanai izvēlas ievu ziedēšanas laiku,» teica Dubra.
Mākslīgās zivju nārsta ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto.
Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Pēc ikru attīstības zivju kāpuri vēl dažas nedēļas uzturas ligzdu tuvumā un tikai vēlāk iepeld dziļāk upē. Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus līdz 70 centimetrus garus egļu zarus, kurus liek citu virs cita pretējos virzienos un pēc tam pa vidu ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas.
Lai ligzda stabili turētos ūdenī, tai cilpā zem ligzdas auklā pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu. Uz pludiņa uzraksta nosaukumu «Zivju ligzdas», lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietotajiem priekšmetiem, skaidroja «Latvenergo».