Fotoradaru ieviešanas procesā joprojām nav notikusi iedziļināšanās ārvalstu pieredzē šādu iekārtu izmantošanā, ko Latvijā izmanto tikai pret ātruma pārkāpējiem, paziņojumā medijiem norāda Latvijas Auto klubu apvienība.
Fotoradaru ieviešanas procesā nav izpētīta ārvalstu pieredze (49)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apvienības valdes priekšsēdētājs Mikus Zelmenis skaidro, ka Latvijā fotoradari tiek izvietoti tikai ātruma kontroles nolūkos un dominē drīzāk korektīvi, nevis preventīvi uzstādīšanas nolūki.
«Radari tiek izvietoti tikai ātruma kontrolei, bet cietušajiem ir vienalga, ar kādu ātrumu tie tiek notriekti,» pauž Zelmenis.
Piemēram, nav atrodama informācija ne par vienu ierīci, kas tiktu uzstādīta, lai fotografētu šoferus, kas krustojumus šķērso degot aizliedzošam gaismas signālam. Pēc viņa norādītā, šāds pārkāpums Latvijā ir ļoti populārs, dažās vietās pat kā ikdienas parādība.
Cita Latvijas specifika ir dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana, kad tām tuvojas vilciens. Apvienība aicina fotografēt arī šādus pārkāpējus, lai tas vairs netiktu darīts.
«Vai sabiedrībai būtu iebildumi pret to, ka brīdī, kad zaļais gaismas signāls ļauj gājējiem šķērsot ielu, tiktu fotografētas tās automašīnas, kas tomēr mēģina paspēt šķērsot gājēju pārejas arī nepārsniedzot atļauto ātrumu? Kāpēc Latvijā pie gājēju pārejām būtu jāmēra automašīnu kustības ātrums, nevis jākontrolē ceļu satiksmes noteikumu ievērošana principā, jo, atkārtošos, cietušajiem ir vienalga, ar kādu ātrumu brauca automašīna, kas tos notrieca,» uzsver organizācijas pārstāvis.
Fotoradaru uzstādīšana Latvijā ir izraisījusi daudz emociju un diskusiju.
Policija norāda, ka radari tiek izvietoti bīstamo ceļu posmu vietās - tur, kur notiek avārijas ar bojāgājušajiem un cietušajiem, kā arī potenciāli bīstamajās vietās, lai šādas avārijas nepieļautu. Radari atrodas visā Latvijā - gan apdzīvotās vietās, gan arī ārpus tām.
Valsts policija maija sākumā informēja, ka kopš pārvietojamo fotoradaru darbības sākuma pērnā gada 21.novembrī kopumā vadītājiem sastādīti 52 624 protokoli par kopējo soda naudas summu 1 015 355 lati. Iekasēti 475 955 lati.
No 2008.gada maija uz Latvijas ceļiem darbojas četri Valsts policijas fotoradari un 30 pārvietojamie privātā partnera fotoradari, kas sāka darboties no 2011.gada novembra.
Vitronic netiek galā ar savām saistībām pret valsti
Līgums par fotoradaru uzstādīšanu paredzēja to uzstādīšanu jau pērn beigās, bet kompānija «Vitronic», kas pieder Nila Ušakova padomniekam Ērikam Teilānam, netiek galā ar pienākumiem. Pēdējais termiņš ir līdz šī gada augustam/septembrim, kad privātajam partnerim «Vitronic Baltica un partneri» jāuzstāda 160 stacionāro fotoradaru ietvari, no kuriem 100 būs ar mērierīci, bet atlikušie 60 būs mulāžas. Šobrīd uzstādīta tikai neliela daļa - ir nodoti vien 23 stacionārie fotoradari.