Auto gāzes bizness Latvijā var pastāvēt tikai pie būtiskas degvielu cenu starpības, ir pārliecināts Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Auto gāzi izvēlas tie, kam svarīgi taupīt līdzekļus (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Auto gāzes tirdzniecības nozare Latvijas teritorijā var pastāvēt tikai tad, ja saglabājas ievērojama auto gāzes un benzīna vai dīzeļdegvielas cenu starpība. Pamats izmantot auto gāzi ir tieši saistīts ar nobraukto kilometru daudzumu. Auto gāze nekad nekļūs par apjomīgi izmantojamu degvielas veidu, jo tās izmantošanas ekonomiskais pamatojums sākas tikai pie 30 000 km nobraukuma gadā, pie tam, katru gadu Latvijā vidējam nobraukumam ir tendence samazināties un auto gāzes izmantošanas apjomi Latvijā ir niecīgi – vien 6% no kopējā valsts auto parka ir aprīkoti ar gāzes (benzīna) dzinējiem, kas ir stipri par maz, lai valstij būtu jūtams fiskālais ieguvums,» norāda Kulbergs.
«Pirmkārt, auto gāze nav premium produkts, to neizmanto turīgi cilvēki. Tas ir degvielas veids, ko parasti izmanto daudzbērnu ģimenes attālākajos Latvijas novados, kurām ir daudzi tūkstoši nobraukti kilometri un augsts degvielas patēriņš. Otrkārt, tie ir uzņēmumi, kuriem auto ikdienā ir maksimāli noslogots un kuriem ir būtisks izmaksu apjoms, jo degvielas izmaksas ir vienas no lielākajiem izdevumu posteņiem.»
«Ikviens uzņēmums, kurš izvēlas automašīnas ekspluatācijā izmantot auto gāzi, savu izvēli pamato ar ilgtermiņa finansiālu plānošanu vismaz ar 5 gadu termiņu. Auto gāzes tirgotāji, taksometru parki, automašīnu aprīkotāji, auto tirgotāji ir ieguldījuši iekārtās, produktu izstrādē, darbinieku apmācībās un piesaistē, rēķinoties ar ilgtermiņa atdevi. Nepārdomāti nodokļu palielinājumi apdraudēs veselas nozares eksistenci Latvijā. Atklāts paliek jautājums – kā uzņēmēji var ilgtermiņā plānot uzņēmējdarbību šeit, ja valsts nepārdomāt mētājas ar dažādiem paziņojumiem par nodokļu palielinājumu, kas šajā gadījumā, ja īstenosies realitātē, pilnībā iznīcinās veselu nozari.»
«Auto Asociācija uzskata, ka šis ir viens no gadījumiem, kad Latvijai nevajadzētu rādīt «priekšzīmi» pārējām ES valstīm, jo ES ierosinājums pārskatīt akcīzes nodokli auto gāzei (sašķidrinātā propāna gāze) šobrīd ir tikai idejas līmenī, bet Latvija ir jau gatava priekšlikumu tūlīt pat pārņemt.»
Jau ziņots, ka akcīzes nodokli autogāzei no 2014.gada 1.janvāra varētu celt par aptuveni 25% no pašreizējiem 90 latiem līdz 161 eiro jeb 113,15 latiem par 1000 kilogramiem. Finanšu ministrijā ir skaidrojusi, ka doma par akcīzes nodokļa paaugstināšanu auto gāzei saistīta gan ar jaunākajām ES ierosmēm attiecībā uz nodokļa pārskatīšanu, gan ar vēlmi pakāpeniski samazināt akcīzes nodokļa sloga atšķirību starp dažādiem degvielas veidiem.