Nauda, kuru četros nodokļos un nodevās samaksā ceļu lietotāji, tiek novirzīta nezināmiem mērķiem un tas nav godīgi pret akcīzes nodokļa un autoceļu nodevas maksātājiem, norāda biedrība «Latvijas Ceļu būvētājs» (LCB).
LCB: Valstī nav vienotas ceļu politikas, iekasēto nodokļu izlietojums nav izsekojams (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piemēram, ieņēmumu no autoceļu lietošanas nodevas prognoze šim gadam ir 4,3 miljoni eiro, bet to novirzīšana autoceļu uzturēšanai likumā «Par valsts budžetu 2014.gadam» nav izsekojama. Šis secinājums apgāž Finanšu ministrijas ierēdņu apgalvojumus, ka pēc Autoceļu fonda likvidēšanas budžeta veidošana un izlietošana esot «kļuvusi caurspīdīgāka» - Valsts kontrole ir noskaidrojusi, ka situācija ir tieši pretēja, uzsver LCB.
Šāds secinājums izriet no Valsts kontroles publiskotā revīzijas ziņojuma «Starptautisko autopārvadājumu nodrošināšanā iesaistīto institūciju darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām un Latvijas Republikas - Krievijas Federācijas valdību nolīguma par automobiļu starptautisko satiksmi izpildes izvērtējums», pamato LCB.
Tāpat revīzijas ziņojumā ir apstiprināts cits LCB secinājums, ka Latvijas valsts pieļauj un faktiski nekontrolē to, kā pa ceļiem pārvietojas smagi pārkrautas automašīnas, kas bojā ceļu segumu un apdraud satiksmes drošību. Valsts arī nepietiekami iekasē soda naudas no pārkāpējiem, turklāt rodas iespaids, ka tā neko negatavojas darīt, lai stāvokli labotu.
«Valsts kontrole secinājusi, ka Valsts policijas, kas patlaban atbild par kravu kontrolēm, veiktās autopārvadājumu kontroles efektivitāte ir apšaubāma. Autotransporta direkcijas likvidācija, ko veica taupīgā Valda Dombrovska valdība, ir ļāvusi ietaupīt tikai 11 336 latus gadā, taču neviens nespēj pateikt, kādi zaudējumi kontroles pavājināšanās rezultātā ir nodarīti autoceļiem, - nav iespējams izvērtēt, «vai šāds būtisks kontroļu samazinājums kompensē finanšu ieguvumu un nerada tālejošas sekas ar vairākkārt lielāku finanšu ietekmi«,» paziņojumā presei norāda LCB.
Savukārt Valsts kontroles kritika Valsts kancelejai par nekvalitatīvu auditu apstiprina LCB aizdomas, ka lēmums par Autotransporta inspekcijas likvidāciju ir ticis pieņemts bez pienācīgas izpētes, uz pieņēmumu un vēlmju pamata, un valstij drīzāk ir nesis kaitējumu.
LCB norāda, ka kontroles trūkums pieļauj smagi pārkrautu automašīnu pārvietošanos pa autoceļiem, kas ir projektēti un būvēti citām, krietni mazākām slodzēm. Rezultātā, ar Ministru kabineta svētību katru gadu izsniedzot tūkstošiem atļauju pārkāpt projektēto svaru uz ceļiem, tiek nopietni bojāts ceļu segums, kura remontos nākotnē būs jāiegulda daudzreiz vairāk līdzekļu.
Valsts kontrole arī uzsver, ka no 2011.gada jeb pēc Autotransporta inspekcijas funkcijas pārņemšanas autopārvadājumu kontroles nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma plānošana un izlietošana arī vairs nav caurskatāma un izsekojama un funkcijas izpildes izmaksas nav nosakāmas.
Dati, kas nonākuši LCB rīcībā, liecina - 2012.gadā Valsts policijas Autopārvadājumu uzraudzības nodaļa ir veikusi tikai 185 faktiskās kravas masas pārbaudes, bet 2013.gadā to skaits samazinājies vēl vairāk - līdz 170 gadījumiem.
LCB aicina atbildīgās institūcijas beidzot aptvert, cik nopietni bojājumi šādas bezkontroles apstākļos tiek nodarīti autoceļiem, tostarp arī tikko izremontētiem un jaunbūvētiem ceļiem.
«Jebkurš ražotājs savai precei dod garantiju, taču, ja lietotājs rupji pārkāpj lietošanas instrukciju, piemēram, nežēlīgi met zemē radioaparātu un sit to ar āmuru, tad garantija zaudē spēku. Taču ceļu īpašnieks - valsts - pieļauj, ka uz ceļiem rupji pārkāpumi notiek regulāri, ka pa tiem brauc automašīnas, kas ir krietni smagākas, nekā pieļauj ceļu būves tehniskie normatīvi, bet būvniekiem tik un tā prasa ievērot garantiju,» norāda LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs.
«Īpaši pārsteidz Satiksmes ministrijas pasivitāte - lai gan LCB ir iesniedzis priekšlikumus arī šīs jomas sakārtošanai, Valsts kontrole ir spiesta secināt, ka risinājumu joprojām nav. Te kā uz delnas ir redzama resoriska pieeja un vēlreiz - kopīgas valsts politikas trūkums: ja jau tagad kontrole ir uzdota Iekšlietu ministrijas iestādei, tad lai tā arī risina problēmu, aizmirstot, ka ceļi, to kvalitāte un uzturēšana joprojām atrodas Satiksmes ministrijas kompetencē, bet par visu valstī atbild Ministru kabinets,» paziņojumā norāda LCB.
Tāpēc LCB aicina nodrošināt reālu un patiešām efektīvu kontroli, beidzot nosakot institūciju, kas uzņemas reālu atbildību pār kontroles veikšanu un kurai tā nav tikai netipiska blakusfunkcija, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Šai institūcijai ir jānodrošina nepieciešamais aprīkojums kontroles veikšanai, jo ar tiem dažiem svariem, kas ir policijas rīcībā un ir tik veci, ka biežāk ir sabojājušies, nekā darbojas, nekādus vērā ņemamus rezultātus sasniegt nav iespējams.
LCB jau ierosināja Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai uzņemties darba grupas vadību, kas izstrādātu vienotu politiku autoceļu nozarē, taču premjeres padomniece sliktākajās birokrātiskajās tradīcijās to pārsūtīja tālāk Satiksmes ministrijai. Valsts kontroles revīzijas rezultāti vēlreiz apstiprina, ka ministrijas arī jaunajā veidolā turpina strādāt kā gulbis, vēzis un līdaka no slavenās fabulas, nekoordinējot savas aktivitātes, darbojas formāli un atrauti viena no otras, turklāt nemaz nevēlas izstrādāt vienotu politiku, norāda biedrība.
LCB uzskata, ka šāda vienas dienas saimniekošana nespēj apturēt ceļu tīkla sabrukumu un radīs smagas problēmas mūsu bērniem un mazbērniem, kam par šodien pieļauto būs jāsamaksā vairākas reizes lielāka cena par zaudējumiem, kas nodarīti šīs valdības haotiskās darbošanās un bezdarbības rezultātā. Tāpēc LCB sagaida konkrētus lēmumus Valsts kontroles atklāto un LCB pieteikto problēmu risināšanai.
Jau ziņots, ka 3.aprīlī publiskotajā Valsts kontroles ziņojumā secināts - Satiksmes ministrija kopumā ir nodrošinājusi Latvijas tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības prasībām autopārvadājumu jomā, kā arī apzinājusi vājās vietas autopārvadājumu kontroles jomā, tomēr bažas rada gan rīcības plāna neesamība trūkumu novēršanai, gan autoceļu lietošanas nodevas ieviešana, gan nepilnības autopārvadātāju licencēšanā un uzraudzībā.
Revīzijā tika izvērtētas atbildīgo iestāžu darbības starptautisko autopārvadājumu tirgus attīstībā un tādas valsts politikas īstenošanā, kas nodrošinātu satiksmes dalībnieku drošību un ceļu stāvokļa saglabāšanu, informēja Valsts kontroliera biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja.
Autoceļu lietošanas nodeva ir paredzēta papildu finansējuma iegūšanai valsts galveno autoceļu uzturēšanai un attīstībai. Lai kvalitatīvi veiktu visus nepieciešamos priekšdarbus, nodevu bija plānots piemērot no 2016.gada. Tomēr, pretēji iepriekš plānotajam, nodevu iecerēts ieviest jau šovasar. Latvijas autopārvadātāji samaksās aptuveni 80-85% no kopējā nodevas apmēra, kamēr ārvalstu pārvadātāji - tikai 15-20%.