RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Džeriņš: Vitronic fotoradari bija verificēti de jure, bet ne de facto

Edgars Džeriņš, jurists/ iSOS.lv 33
Foto: Ieva Čīka / LETA

SIA «Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs» (turpmāk - LNMC) 100% kapitāldaļas pieder valstij. LNMC ir monopolists fotoradaru verifikācijas jomā. Visiem Vitronic fotoradariem izsniegti verifikācijas sertifikāti. Taču vēl joprojām nav atbildēts jautājums, kā LNMC varēja izsniegt verifikācijas sertifikātus šiem radariem, ja LNMC nekad neviens fotoradars fiziski nav bijis un LNMC nav tehnisku iespēju pārliecināties par šo radaru atbilstību ražotāja norādītajai informācijai.

Tātad sanāk, ka viens uz peļņu orientēts SIA izsniedza atbilstības sertifikātus otram uz peļņu orientētam privātuzņēmumam Vitronic Baltica un partneri (vēlāk nosaukums mainīts uz V-Traffic), balstoties tikai uz trešā privātā uzņēmuma, kurš arī orientēts tikai uz peļņas gūšanu, VITRONIC GmbH sniegto tehnisko dokumentāciju.

Eiropas lielākā autokluba ADAC mājaslapā www.adac.de tika publicēts raksts ar nosaukumu «Blitzer PoliScan in der Kritik.» ADAC juristu un tiesnešu konferencē vislielāko kritiku izpelnījās tieši Vitronic PoliScan, jo radars nav precīzs, ja uz bildes ir redzami divi vai vairāk transportlīdzekļu (šādā gadījumā mērījumu precizitāti nevarot garantēt). Savukārt Eiropas lielākā autožurnāla vācu Autobild (Nr.49-6.12.2013., 32.lpp.) rakstā ir minēts eksperta viedoklis, ka 10% no visiem fotoradaru mērījumiem ir kļūdaini.

Vitronic fotoradaru epopeja sen jau beigusies, bet daži tiesiskie aspekti vēl tiek risināti. Proti, LNMC vēl joprojām slēpj Vitronic fotoradaru verificēšanas metodi «LNMC metode E168-2011», saskaņā ar kuru it kā ir verificēti Vitronic fotoradari. Atgādināsim, ka šī metode tika sagatavota īpaši Vitronic fotoradariem.

Apskatīsim šo jautājumu kāda tiesu procesa kontekstā, kur uz fotoattēla redzami blakus divi transportlīdzekļi (runa ir par vienīgo autoram atsūtīto lēmumu par naudas soda LVL 5,00 apmērā piemērošanu kā automašīnas īpašniekam). Izlaidīsim faktu, ka ar automašīnu šajā dienā brauca pats autors pavisam pa citu ceļu (vienīgais pierādījums radara atrašanās vietai ir Vitronic darbinieka ieraksts datorā). Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 5.decembra spriedumu lietā Nr. 117029212 policijas lēmums tika atcelts.

Spriedumā attiecībā uz galveno strīdus jautājumu tiesa pamatoti norādīja (sprieduma 4.lpp. 4.rindkopa): «Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 7.panta otro daļu, par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas ir saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.» Tiesa šajā lietā pēc autora lūguma vairākkārt pieprasīja no LNMC verificēšanas metodi. LNMC atteicās to izsniegt, aizbildinoties ar to, ka tas ir komercnoslēpums (to saka monopolists!). Taču ļoti interesanta ir LNMC atbilde tiesai (pēdējā rindkopa): «Atbildot uz Jūsu jautājumu, vai verificēšana ir derīga attiecībā uz mēriekārtām kur attēlos redzams vairāk par vienu transporta līdzekli, norādām, ka neesam kompetenti atbildēt uz šādu jautājumu. Mūsuprāt, uz šo jautājumu pēc būtības Jums kompetentu atbildi sniegs mēriekārtu ražotājas vai oficiālais izplatītājs.» Tātad LNMC atzīst, ka nav pārliecinājušies par to, ko patiesībā fotoradars mēra šādos gadījumos.

LNMC atbilde tiesai

Satiksmes drošības pārvalde iesniedza apelācijas sūdzību. 2014.gada 02.jūnija tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējas pārstāve, atbildot uz autora jautājumiem, paskaidroja, ka verifikācija notika saskaņā ar Vitronic iesniegtajiem dokumentiem. Pārstāve nespēja atbildēt uz jautājumu, vai kāds fotoradars fiziski bija nonācis LNMC rīcībā. Šajā gadījumā nav pat svarīgi, kāds būs apelācijas instances tiesas spriedums, jo fakts paliek fakts. Te atgādināsim vēl kādu saistītu faktu. Žurnālā Jurista Vārds 08.11.2011. Nr. 45 (692) tika publicēts raksts ar nosaukumu «Vainīguma prezumpcija braukšanas ātruma režīma ievērošanas lietās». Šajā rakstā autors norādīja uz Satversmes tiesas 15.03.2011. lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu par to, ka transportlīdzekļu īpašniekiem ir liegta iespēja pārsūdzēt fotoradaru fiksētos pārkāpumus. Šāds lēmums tika pamatots ar to, ka transportlīdzekļa īpašniekam esot jāsniedz informācija par to, kas lietoja transportlīdzekli pārkāpuma fiksēšanas brīdī (ignorējot faktu, ka šādu informāciju policija nekad pat nepieprasīja). Taču vēlāk, kad tās pašas konstitucionālās sūdzības autors vērsās pie LR Tiesībsarga, lieta tika ierosināta saskaņā ar LR Tiesībsarga pieteikumu. Ar Satversmes tiesas 2013.gada 28.marta spriedumu lietā Nr. 2012-15-01 tika tomēr beidzot atzīts, ka nav konstitucionāla situācija, kurā transportlīdzekļa īpašniekam ir pienākums maksāt sodu, bet nav tiesību pārsūdzēt lēmumu. Identiska absurda situācija saglabājas attiecībā uz fotoradaru verifikāciju - indivīdiem ir pienākums maksāt sodus, bet it kā neesot tiesību pārliecināties par fotoradaru tehniskajām spējām un to adekvātu pārbaudi verifikācijas ietvaros.

Šo jautājumu ir svarīgi atrisināt, jo šobrīd tiek gatavota jauna fotoradaru epopeja ar uzkrītošu vienīgo mērķi atkal pelnīt naudu. Atgādināsim, ka Vitronic fotoradaru laikos policija bija tik ieinteresēta Vitronic peļņā, ka pat ierindas policistiem bija atņemti radari, lai Vitronic netiktu atrauta peļņas daļa. Sekas bija tādas, ka uz ielām savairojās neredzēti daudz tik ātru braucēju, kuri iepriekš nebija redzēti, t.sk. motocikli ar atlocītām numura zīmēm. Motivācija vienkārša - ja kāds pieķers, tad tiesības neatņems, uzskaites punktu nebūs, bet tikai minimālais naudas sods. Šādā situācijā fotoradari tikai veicināja visatļautību uz ceļiem. Par to, ka policija sludināja, ka radarus liks melnajos punktos, bet pēc tam lika tikai peļņu nesošākajās vietās, nemaz pat nerunāsim. Autora viedoklis par to, kā būtu jākontrolē ātruma režīma ievērošana, tika publicēts iSOS.lv 14.12.2013.

Jaunā fotoradaru epopeja

Nobeigumā vēl par kādu tiesas procesu iepriekšminētā kontekstā. 2012.gada 21.maijā autors LNMC iesniedza iesniegumu ar lūgumu izsniegt minēto fotoradaru verificēšanas metodi. Administratīvā rajona tiesa ne visai saprotamu iemeslu dēļ atzina, ka atteikums, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, ir pamatots. LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir pieņēmis lēmumu lietā Nr. A420511712 šo jautājumu izskatīt kasācijas kārtībā. Kad tas būs, vēl nav zināms. Taču Satversmes tiesa ar 1999.gada 15.jūnija spriedumu lietā Nr. 04-02(99) sprieduma (2.punkta 4.rindkopa) nosprieda: «..personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo. Tādējādi ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri.» Līdzīgs viedoklis ir izteikts daudzos Augstākās tiesas Senāta nolēmumos, piemēram, arī LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 18.aprīļa lēmumā Nr. SKA-500/2011. Tāpēc atliek cerēt, ka kādu dienu mums būs ne tikai pienākumi maksāt sodus, t.sk. arī nepamatotus, bet arī tiesības pārliecināties, cik pamatoti šie sodi tiek piespriesti!

33 Komentāri