Pašlaik tiek saskaņotas vietas, kur izvietot nākamos stacionāros fotoradarus, vienu varētu izvietot arī Tīnūžu pusē, kur traģiskā avārijā gāja bojā trīs cilvēki, pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Agnese Korbe.
CSDD: pašlaik tiek saskaņotas nākamo stacionāro fotoradaru atrašanās vietas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa skaidroja, ka ceļu satiksmes negadījumu uzskaite un analīze tiek veikta pastāvīgi un visaptveroši, tostarp pievēršot uzmanību īpaši traģiskiem negadījumiem, arī autoceļam Tīnūži – Koknese, kur gāja bojā trīs cilvēki.
«Līdz ar to, turpinot darbu saistībā ar nākamo stacionāro fotoradaru kārtu, CSDD ir izanalizējusi vairākus desmitus vietu uz Latvijas autoceļiem, satiksmes negadījumus, transportlīdzekļu plūsmu, ievainoto un bojāgājušo skaitu. Ar «Latvijas Valsts ceļiem» un Valsts policiju, kā arī ar nozares ekspertiem tiek skaņotas nākamās kārtas radaru atrašanās vietas, ar ko, līdzīgi kā iepriekš, tiks iepazīstināta sabiedrība,» skaidroja Korbe.
Korbe paskaidroja, ka analizēto vietu sarakstā ir arī autoceļš Tīnūži – Koknese, un priekšlikums par iespēju izvietot papildus mērierīces uz šī ceļa, tapa vēl pirms traģiskā notikuma Lieldienās.
Šobrīd uzstādīti 15 un pilnībā darbojas desmit stacionārie fotoradari. Savukārt nākotnē ik gadu plānots iegādāties un uzstādīt 20 stacionāros fotoradarus (kopumā – 100). «Šobrīd tiek skaņotas vietas, tiks veikti darbi, lai organizētu iepirkumu iekārtu piegādei un vietu aprīkošanai, tāpat nepieciešams valdības lēmums par līdzekļu piešķiršanu,» skaidroja Korbe.
«CSDD uzsver, ka stacionārie fotoradari ir tikai viens no satiksmes drošības uzlabošanas instrumentiem. Tikpat nozīmīga ir infrastruktūras uzlabošana; pārvietojamie fotoradari; policijas veikta kontrole, tajā skaitā ar netrafarētām automašīnām, kas regulāri pārvietojas pa ceļiem; sabiedrības attieksmes veidošana jau «no bērna kājas», kas diemžēl, bet šobrīd «klibo», izglītošana un informēšana,» norāda Korbe.