Par burbuļauto vai ripojošo olu dēvētā «Isetta» ar savu dīvaini piemīlīgo izskatu ir iekarojusi daudzu sirdis, un, kā izrādās, aiz šā mazā cinīša stāv varonīgs stāsts par to, kā šis spēkrats BMW pārdzīvoja piecdesmito gadu krīzi.
Dīvainākais un piemīlīgākais auto, kādu jebkad ražojuši BMW
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Materiāls tapis sadarbībā ar Inchcape BMW
Kaut arī šo auto neražo jau kopš 1962.gada maija, BMW nav aizmirsis «Isetta» ieguldījumu uzņēmuma attīstībā. Tāpēc jaunajā BMW autocentrā Rīgā, Dārzciema ielā, kas ir lielākais Baltijā un durvis vērs jau šodien, 11.maijā, «Isetta» vārdā ir nodēvēta kafejnīca, tādējādi godinot šo neparasto auto.
Interesanti, ka citiem spēkratu ražotājiem šis modelis ir bijis iedvesmas avots. 2016.gadā kāds šveiciešu uzņēmējs Ženēvas motoršovā prezentēja elektrisko automašīnu «Microlino», kuras pamatā ir oriģinālais Isetta dizains.
««BMW Isetta 250», 300 un 600 ražotas laikā, kad bija liels pieprasījums pēc lētām automašīnām, kuras būtu piemērotas īsām distancēm un spētu stāties pretim jebkādiem laikapstākļiem. Degvielas cenas piecdesmitajos bija augstas; mazās mašīnas bija mazliet ērtākas par motocikliem ar blakusvāģi, bet tikpat izdevīgas,» stāsta BMW tirdzniecības vadītāja Kristīne Nesaule.
Auto, ko radīja ledusskapju ražotājs
Pirmo šādu auto 1952.gadā radīja ledusskapju ražotājs «Renzo Rivolta» Milānā, Itālijā. Tā kā viņa ražoto ledusskapju zīmols bija «Iso», tad šim mazauto deva vārdu «Isetta», burtiskā tulkojumā «mazais Iso».
1953.gada novembrī Turīnā «Isetta» prezentēja presei, radot sensāciju, jo nekas tāds līdz šim nebija redzēts. Auto bija 2,29 m garš un 1,37 m plats, aprīkots ar trīs riteņiem un ar
236 cm3 divcilindru dzinēju, kas novietots labā rata priekšpusē kā pretbalanss vadītāja svaram.
Pati dīvainākā šā olveidīgā auto iezīme bija iekāpšanas un izkāpšanas metode. Iespējams, Rivolta iedvesmojās no saviem ledusskapjiem, jo visa automašīnas priekša, ieskaitot vējstiklu un stūres kolonnu, bija arī vienīgās durvis. Arī pats atvēršanas kloķis līdzinājās ledusskapja rokturim. No iekšpuses durvis aizvērās, pavelkot stūri uz vadītāja pusi. Frontālas sadursmes gadījumā pasažieri varēja izkļūt no automašīnas caur lūku.
BMW Isetta 250
Tā kā 1955.gadā Rivolta nolēma pārtraukt «Isetta» ražošanu, bet BMW tajā laikā piedzīvoja finansiālu krīzi luksusa auto pārdošanā, «Isetta» ražošanas licence un dizains nonāca BMW īpašumā.
Pirmā «BMW Isetta 250» tika laista klajā 1955.gada aprīlī
un kļuva par pasaulē pirmo masu produkcijas automašīnu, kuras degvielas patēriņš bija tikai 3 l/100 km.
BMW mainīja sākotnējo Rivoltas dizainu, ievietojot BMW viena cilindra, 247 cm3 dzinēju. Tika mainīti arī dizaina elementi, piemēram, galvenie lukturi tika novietoti ārpus kopējā korpusa, sānos. Pateicoties parametriem, Vācijā «Isetta 250» automašīnu varēja vadīt ar motocikla vadītāja apliecību. Tās maksimālais ātrums bija vien 85 km/h.
BMW Isetta 300
1956.gadā Vācijas Federālā republika mainīja noteikumus motociklu vadīšanai, tāpēc «BMW Isetta 250» ar motocikla vadītāja apliecība vadīt vairs nevarēja. Šīs pārmaiņas iedrošināja BMW pārskatīt savu mikroautomašīnu dizainus.
1956.gada februārī tikai laista klajā «BMW Isetta 300» ar 300 cm3 dzinēju. Maksimālais
ātrums gan palika tāds pats kā «Isetta 250», taču tika uzlabota vadāmība un arī automašīnas dinamika.
Jauninājums šim modelim bija arī atbīdāms lodziņš.
BMW Isetta 600
«BMW Isetta 600» tika ražota kā palielinātā «Isetta» versija - ar lielāku jaudu un parastu četru riteņu konfigurāciju.
Iepriekšējos modeļos ietilpa ne vairāk kā divi cilvēki, bet šis modelis bija ar četrām sēdvietām.
Palielinātā izmēra un svara dēļ «Isetta 600» tika arī pie jaudīgāka, 582 cm3 dzinēja, kas tika aizgūts no R67 motocikla. Līdz ar to arī maksimālais ātrums pieauga līdz 103 km/h.
Kopā «Isetta» tika ražota deviņus gadus, un šajā laikā no konveijera noripoja 161 728 automašīnas.