Automašīnu ražotājs, kurš savu vēsturi skaita jau kopš 1910. gada, ir labi zināms ikvienā pasaules malā. Uzņēmuma logotips saistāms ar automašīnu sportu, arī šodien radītie modeļi saglabā tradīcijas - ikviena «Alfa Romeo» ir ne vien praktiska ikdienas automašīna, bet arī sevišķi ātra sacensību trasē. Taču kādēļ tās logotipā ir krusts un čūska? Vai kas kopīgs ir «Alfa Romeo» un «Ferrari»? Par to - desmit interesantāko faktu izlase par šā īpašā ražotāja vēsturi un tagadējiem modeļiem.
«Alfa Romeo» var lepoties ar savu diženo vēsturi, liela tās daļa saistāma ar automašīnu sportu. Tā ir tik bagāta, ka dažus panākumus nav pat iespējams ne vien uzlabot, bet arī atkārtot.
1925. gadā norisinājās pirmās «Formula 1» priekšgājējas - «Automobile World Championship» - sacensības. «Alfa Romeo» tajās neatstāja cerības sāncenšiem.
1933. gadā notikušajās prestižajās «Mille Miglia» sacensībās pirmās desmit finiša līniju šķērsojušās automašīnas bija «Alfa Romeo». Bet 1950. gadā notikušajā pirmajā «Formula 1» pasaules čempionāta sezonā uzvarēja «Alfa Romeo».
«Alfa Romeo» modeļi daudz reižu šķērsoja finiša līniju ne vien «Mille Miglia», bet arī «Targa Florio» un citās ievērojamās sacensībās.
Šodien zināmais «Alfa Romeo» nosaukums dienas gaismu ieraudzīja tikai 1920. gadā - līdz tam Itālijas automašīnu ražotājs tika dēvēts A.L.F.A. vārdā. Taču tā logotipa stilistika saglabājās nemainīga no pat uzņēmuma dibināšanas dienas 1910. gadā.
«Alfa Romeo» tika dibināts Milānā, tādēļ šā uzņēmuma logotipā nonāca pilsētas ģerbonis. Milānu no XII gadsimta valdīja Viskonti saime, kuras ģerbonis - čūska, kura ēd saracēni, dēvēta par biscione.
Abus logotipus apvienojot un apvelkot ar zilu loku, tika iegūta viena no pazīstamākajām Itālijas automašīnu ražotāju prečzīmēm, kuru pazīst visā pasaulē. Tās kontūras un stilistika ne reizi vien ir mainījušās - pēdējā uzlabošana tika veikta 2015. gadā -, taču divi galvenie elementi saglabājas jau ilgāk par 100 gadiem.
Biscione atrodama arī Lietuvā labi zināmas itāļu Sforzu ģimenes ģerbonī. XVI gadsimtā dzimtas pārstāve Bona Sforza bija Sigismunda Vecā sieva, Lietuvas lielā kņaziene un Polijas karaliene. Tiek uzskatīts, ka viņa ir mūsdienu lietuviešu virtuves aizsācēja un ieveda valstī dažādus pārtikas produktus - gurķus, kartupeļus, tomātus.
«Alfa Romeo» uz priekšu ved ne tikai autosports, bet arī inovācijas tehnoloģijās un dizainā. Piemēram, 1954. gadā pasaule tika iepazīstināta ar «Alfa Romeo» koncepta modeli, kurš izcēlās ar sevišķu efektivitāti - tā aerodinamiskais pretestības koeficients bija vien 0,19 Cd. Tas ir fantastisks sasniegums arī šodien ražotajiem modeļiem, jo daudzi grūti sasniedz 0,25 vai pat 0,30 robežu.
1968. gada Parīzes automašīnu izstādē «Alfa Romeo» visu pasauli pārsteidza ar «Carabo» koncepciju. Tā bija ievērojamākā automašīna, kurai bija ķīļa formas virsbūve ar taisniem stūriem, kā arī pirmās šķēru tipa gareniski paceļamās durvis. Abi šie dizaina elementi iedvesmoja ne vienu vien vēlākajos gadu desmitos parādījušos automašīnu.
Visdārgāk pārdotā «Alfa Romeo» automašīna ir 1939. gadā ražotā «8C 2900B Lungo Spider by Touring» - 2016. gadā «RM Sotheby‘s Monterey» izsolē par to tika samaksāti 19,8 miljoni ASV dolāru. Tā ir visdārgāk pārdotā līdz Otrajam pasaules karam ražotā automašīna.
Leģendārais automašīnas radītājs Henrijs Fords bija liels «Alfa Romeo» cienītājs. Viņš ir teicis, ka katru reizi, kad brauc garām «Alfa Romeo» automašīnai, paceļ cepuri. «When I see «Alfa Romeo» go by, I tip my hat» - tā precīzi skan konveijera izgudrotāja citāts.
«Alfa Romeo» modeļu nosaukumi parasti nav nejauši vārdi. Piemēram, uzņēmuma vēsturē pirmā paaugstinātas caurgājības automašīna tika nosaukta alu pārejas vārdā «Stelvio». Visaugstākajam asfaltētajam ceļam Itālijā ir 48 pagriezieni, un tas, kā neviens cits ceļš, ir ideāli piemērots, lai izmēģinātu ideālo 50/50 svara balansa sportisko apvidnieku «Stelvio».
Ražotāja panākumi automašīnu sportā nebeidzas pagājušā gadsimta septītajā desmitgadē. «Alfa Romeo» vārds 2018. gadā būs redzams «Formula 1», bet jaunākais ražotāja radījums - «Stelvio» SUV - ir ātrākā lielākas caurgājības automašīna Nirburgringas trasē. Vienu leģendārās Nordšleifes apli 500 zirgspēku «Alfa Romeo Stelvio Quadrifoglio Verde» pieveica 7 min 51,7 s.
Jaunākās «Alfa Romeo» automašīnas - «Giulia» un «Stelvio» - ir vienas no visdrošākajām savā klasē. Abi modeļi saņēma maksimālo 5 zvaigžņu novērtējumu neatkarīgajos «Euro NCAP» pētījumos, tika lieliski novērtēta pieaugušo un bērnu drošība ceļu satiksmes negadījumu laikā, kā arī dažādās montējamās drošības sistēmas.
Sportiskākās itāļu ražotāja automašīnas atšķiramas ar četrlapu āboliņu uz balta trīsstūra formas fona. Veiksmes simbolu pirmo reizi 1923. gadā izmantoja Ugo Soriči, bet «Alfa RL» uzvarēja «Targa Florio» sacīkstēs. Vēlāk, izmēģinot automašīnu bez četrlapu āboliņa marķējuma, Siroči gāja bojā. Pastāv uzskats, ka kopš tā laika visus sacīkstēs braucošos un sportiskos «Alfa Romeo» modeļus sāka marķēt ar šo simbolu.
«Alfa Romeo» ir neatdalāms no «Ferrari». Tieši «Alfa Romeo» sacīkšu komandā savu karjeru sāka Enco Ferari, kurš vēlāk dibināja uzņēmumu «Ferrari». Vēlāk abiem ražotājiem bija ne viens vien kopīgs projekts, un tādu netrūkst arī tagad. Slavenie «Alfa Romeo Giulia Quadrifoglio Verde» un «Stelvio Quadrifoglio Verde» montējamie «twin turbo» V6 dzinēji, kuri sasniedz 510 ZS, ir radīti «Ferrari» rūpnīcā.
