ASV prezidents Donalds Tramps vasaras gaitā sāks lietot jaunu «valsts pirmo limuzīnu», jo, kā vēsta FOX News, Cadillac mašīnu ir uzbūvējis un Slepenais dienests tagad veic tā izmēģinājumus un pēc vajadzības veiks vai pieprasīs arī uzlabojumus.
Trampam piegādāts jaunais limuzīns
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Automobilis ir nodots klientam,» paziņojis Cadillac boss Johans de Nisšens (Johann de Nysschen).
«Prezidenta limuzīna sagatavošana norit atbilstoši plānam,» Nisšena teikto papildinājis kāds no ASV prezidenta apsardzes dienesta pārstāvjiem.
«Mūsuprāt, auto ekspluatācijā tiks nodots šā gada vasaras izskaņā.»
Par pašu automobili zināms ir visai maz, un tam arī ir visai maz kopīga ar nosacīti par bāzi ņemto CT6 sedanu. Tos vieno tikai priekšējās daļas noformējums, tas ir - radiatora režģis un vertikālie lukturi. Tehnika, kas aiz redzamajām detaļām slēpjas, ir daudzreiz pamatīgāka.
Šobrīd Tramps izmanto limuzīnu, ko iepriekš kopš 2009.gada janvāra lietoja Baraks Obama.
20 cm biezas durvis un jumts galvas augstumā
Slepenais dienests detalizētu informāciju par prezidenta mašīnu nekad nesniegs, lai potenciālie teroristi nevarētu meklēt tās vājās vietas.
Tomēr vācu AutoBild šādus tādus datus piedāvā. Piemēram, vācieši vēsta, ka aptuveni septiņus metrus garajā limuzīnā būs vietas septiņiem cilvēkiem un, lai viņiem būtu ērti iekāpt, jumta līnija pacelta galvas augstumā.
Durvju biezums provizoriski ir 20 centimetri, bet necauršaujamo logu stiklu biezums - 13 cm.
Automobili no visām pusēm sargā bruņas ne tikai pret revolveru un automātu lodēm; mašīnai nekaitēs arī iebraukšana mīnu laukā un uzbrukums ar ķīmiskajiem ieročiem, jo salons ir hermētisks un par The Beast dēvētajā bruņumašīnā ir neatkarīga skābekļa apgādes sistēma.
Spēka agregāts ir noslēpums
Par to, kas atrodas zem mašīnas motora pārsega, oficiālas informācijas nav. Viena versija - tas varētu būt 8,1 litra V8 benzīna motors. Otra - ložu drošos kravas auto riteņus griež 6,6 litru astoņu cilindru Duramax dīzelis.
Skaidrs, ka dinamikas un ekonomijas rādītāji šim auto ir sekundāri raksturlielumi, jo galvenais ir prezidentu uzbrukuma gadījumā nogādāt drošībā. Runā, ka
5 - 8 tonnas smagais pašreizējās paaudzes limuzīns nevar pabraukt ātrāk par 60 jūdzēm jeb 96 kilometriem stundā
un vidēji patērē 27 litrus degvielas uz 100 kilometriem. Tai pašā laikā mašīnā esot uzstādīta slāpekļa oksīda (NOx) iesmidzināšanas sistēma, kas īslaicīgi dzinēja jaudu paceļ līdz 1000 ZS.
Nedaudz vēstures
Pirmais ASV prezidents, kurš tika vizināts limuzīnā, bija Viljams Tafts (1909 - 1913). Taču bija nepieciešams Japānas karaspēka uzbrukums Pērlharborai, lai ASV apjaustu iespējamu apdraudējumu arī pašu mājās un gādātu par prezidenta Franklina Rūzvelta Lincoln limuzīna bruņām.
Prezidents Džons Kenedijs vēlējās būt tuvāk tautai, taču vaļējā Lincoln X-100 aizmugurējā sēdeklī viņš bija viegls mērķis un uzbrukumā tika nogalināts. Tas notika Dalasā (Teksasas štats) 1963.gada 22.novembrī.
Prezidenta Džeralda Forda limuzīns septiņdesmitajos gados iekļuva satiksmes negadījumā ar vieglo auto, kurā brauca skolēni. Ronalds Reigans atentātā izdzīvoja, tikai pateicoties bruņotajam limuzīnam.