Vasara beidzot ir klāt. Saulīte mūs priecē pludmalēs, dārzos un parkos! Arī automašīnā varam papriecāties par saulīti, taču auto diezgan ātri sakarst un tveice salonā sāk līdzināties pirtij. Risinājums vienkāršs - ieslēdzam gaisa kondicionieri! Tomēr gadās, ka, nospiežot pogu A/C, gaiss salonā nepaliek vēsāks.
Ar tādiem gadījumiem bieži saskaras meistari, kas remontē automašīnas un to gaisa kondicionētājus. Visbiežāk auto īpašnieks pat nenojauš, kas varētu būt noticis un kā vispār šī sistēma darbojas. «ERG Auto» meistari mēģinās to izskaidrot, lai vēl pirms ierašanās servisā katrs pats zinātu, kam pievērst uzmanību un kā izvēlēties labu servisu.
Šeit apskatīsim vairākas populārākās problēmas, kuras novērotas meistaru praksē, remontējot gaisa kondicionētāja sistēmas:
Jānomaina salona gaisa filtrs
Mēdz gadīties, ka kondicioniera sistēmai viss ir kārtībā, taču tā nestrādā tādēļ, ka salona gaisa filtrs vairs nelaiž cauri gaisu. Precīzāk – gaisa kondicionētājs strādā, taču aukstais gaiss netiek salonā, jo to aiztur netīrais gaisa filtrs. Turklāt sistēmā veidojas liels mitrums no neizdalītā aukstā gaisa. Šādos gadījumos mēdz veidoties korozija sistēmas caurulēs. Tādēļ gaisa filtru ieteicams mainīt reizi gadā vai pēc apmēram 15 000 km nobraukuma.
Bojātas blīves vai blīvgredzeni;
Gumijas mēdz izkalst un sažūt, tādējādi kļūstot nehermētiskas. Var gadīties, ka kāda sistēmas caurule vai savienojuma vieta pēc remonta savienota tā, ka blīve neuzguļas precīzi savienojuma vietai. Tad ar laiku blīvgredzens sabojājas un vairs neuztur spiedienu sistēmā. Šāds bojājums ir diezgan bieži sastopams, taču, par laimi, tā remonts neizmaksās dārgi – nedaudz virs 5 latiem. Ir tikai jānomaina gumijas blīvgredzeni.
Kompresors
Kompresors ir agregāts, kas saspiež kondicionētāja gāzi un pārvērš to par šķidrumu. Tā sabojāšanās gadījumā kompresoru ņem nost un atkarībā no defekta remontē vai maina. Remontēšana – nosūtīšana uz rūpniecisku restaurāciju - parasti aizņem vairākas dienas. Mainīšana nozīmē likt vietā citu lietotu, jaunu oriģinālu vai oriģinālam analogu kompresoru.
Bojāts kompresors parasti visu kondicionētāja sistēmu piesārņo ar metāla skaidām. Tāpēc, uzstādot kompresoru, jāiztīra arī pārējā gaisa sistēma no skaidām. Pretējā gadījumā tās sabojās jauno/remontēto kompresoru.
Radiators
Kondicionētāja sistēmai ir atsevišķs radiators. Pēc izskata un formas tas ir tāds pats kā motora dzesēšanas radiators, tikai mazāks. Tas parasti ir novietots automašīnas priekšā, pirms lielā radiatora. Radiatoru var mehāniski bojāt akmeņi vai šķembas no ceļa seguma. Tas arī var «aizaugt» ar netīrumiem vai korodēt. Šo radiatoru parasti neremontē, bet gan maina. Tas maksā no 50 – 150 latiem atkarībā no auto markas un modeļa.
Sistēmas filtra defekts
Kondicioniera radiatoram ir atsevišķs filtrs, kas aiztur visus netīrumus.To nepieciešams mainīt pēc katra kondicioniera sistēmas remonta, jo, izjaucot sistēmu, tajā var iekļūt netīrumi. Piemēram, mainot kompresoru.
Elektroniskās sistēmas bojājums
Ļoti bieži, it sevišķi jaunākām un ar elektroniku plaši apgādātām automašīnām, problēma meklējama tieši elektroinstalācijā. Vai kāds vads kaut kur bojāts, vai kontakts pazudis. Iespējams, ka vadības bloks nepadod pareizo signālu uz kondicioniera sistēmu. Šeit risinājumi mēdz būt ļoti dažādi, tādēļ arī izmaksas būs grūti prognozējamas.
Var gadīties, ka bojāts āra temperatūras termodevējs un šā iemesla dēļ elektroiekārta domā, ka ārā ir tik auksts, ka nav nepieciešams slēgt iekšā kondicionieri, un to nemaz fiziski neļauj darīt.
Jāpiebilst, ka klimata kontroles sistēmā elektroniskie defekti mēdz parādīties daudz biežāk nekā gaisa kondicionētājā. Tajā ir daudz vairāk komponentu un elektronisko iekārtu.
Lai jums nebūtu jāsaskaras ar iepriekš minētajām, kā arī citām problēmām, kas saistītas ar auto gaisa kondicionētāju, dosim dažus padomus, ko darīt, lai kondicionieris strādātu un pildītu savu funkciju:
- Izvēlieties labu remonta servisu. Tāds serviss, kas spēj ne tikai uzpildīt kondicioniera gāzi, bet arī noteikt sistēmas defektu, veikt diagnostiku un remontu. Tas nozīmēs, ka meistari pārzina visu sistēmu un nemēģinās ietaupīt laiku, atstājot sarežģītos darbus «kādam citam». Ja darīsiet katru no šīm lietām citā vietā, neviens nevarēs uzņemties pilnu atbildību par kopējo rezultātu un nedos garantiju.
- Reizi gadā veiciet kondicioniera sistēmas apkopi. Tā iekļauj visas sistēmas diagnostiku, tīrīšanu, kā arī gaisa ceļu dezinfekciju un antibakteriālo apstrādi. Tas ne tikai uzlabos kondicioniera un gaisa ventilācijas darba vidi, bet arī pasargās jūs un pasažierus no infekcijām, kas var rasties no baktērijām, kas sasēdušās gaisa ventilācijas caurulēs.
- Automašīnas gaisa kondicionēšanas sistēma kalpos ilgāk, ja arī aukstajos ziemas mēnešos dažkārt ieslēgsiet kondicionieri. Ja sistēmu ilgstoši nelieto, netiek veikta sistēmas eļļošana. Tādēļ mēdz izkalst blīvslēgi un savienojuma vietas un veidojas vietas, kur noplūst gāze.
- Karstajā laikā jāpārliecinās, vai zem automašīnas veidojas kondensāta nosēdumi. Citiem vārdiem sakot – vai veidojas peļķīte zem motora. Tam tā jābūt, jo, atdzesējot gaisu, veidojas ūdens kondensāts. Tas tiek izvadīts no sistēmas. Gadījumā, ja kondensāts neizdalās, tas var sabojāt pašu sistēmu, piemēram, aizsalstot (ziemā).
- Jaunāko modeļu automašīnās klimata kontroles sistēmai ir atsevišķi gaisa filtri, kas tehnisko apkopju laikā ir regulāri jāmaina.
- Sekojiet temperatūras rādītājiem instrumentu panelī.
Lai uzturētu sava auto gaisa kondicionētāju kārtībā, būtu labi zināt, kā vispār izskatās kondicioniera sistēma un kā tā strādā. Zemāk redzama uzskatāma shēma - kur, kas un kā atrodas gaisa kondicionētāja sistēmā.
- Gaiss ieplūst pa automašīnas priekšpusi, kur radiators atdzesē silto kondicioniera šķidrumu. Tad tas nonāk līdz salona radiatoram, kur ienākošais gaiss tiek atdzesēts un tālāk tas nonāk auto salonā.
- Viela, kas cirkulē sistēmā, atdziest un sakarst darbības laikā. Zemāk redzamajā attēlā uzskatāmi redzams, kur viela sasilst un kur atdziest. Tāpat arī to, kur viela no šķidruma pārvēršas par gāzi.
- Senākos laikos automašīnu kondicionieru iekārtās tika pildīta vecā tipa gāze «R12», kas modernākās automašīnās vairs nav izmantojama. Mūsdienās tiek izmantota jauna tipa gāze «R134a». No 2011. gada 1. janvāra visus, no jauna izstrādātos automobiļus, kuri pakļauti ES (EKK) tiesību aktiem, aprīko ar sistēmu, kura izmanto dzesētājvielu R1234yf AC sistēmā. Atšķirības ir ne tikai gāzu saturā un funkcionalitātē, bet arī visā kondicioniera sistēmā, tādēļ sistēmā var iepildīt tikai vienu no šīm gāzēm, to, kas tai paredzēta. Jaunā gāze, kas atstāj mazāku iespaidu uz apkārtējo vidi, pakāpeniski nomainīs gāzi R134a, kuru līdz 2017. gadam drīkstēs izmanot automobiļos, kuri izstrādāti līdz 2011. gadam. Jārēķinās ar to, ka jaunā gāze būs arī dārgāka par iepriekš izmantotajām.
- Ir svarīgi nejaukt gaisa kondicionētāju un klimata kontroli automašīnas salonā. Gaisa kondicionētājs pūš aukstu gaisu salonā. Šajā gadījumā pats vadītājs var regulēt – vairāk vai mazāk. Ja paliek karsti – ieslēdz, ja paliek auksti – izslēdz. Savukārt klimata kontrole ir sarežģītāks mehānisms, kam ir savs procesors. Tajā ievadīts konkrētās automašīnas salona tilpums, logu izvietojums un daudzi citi parametri. Klimata kontrole ļauj uzturēt konstantu temperatūru salonā. Procesors pats aprēķina nepieciešamo siltā/aukstā gaisa daudzumu, kas jāiepludina salonā, lai uzturētu vadītāja uzstādīto salona temperatūru.
Kam jāpievērš uzmanība gaisa kondicionētāja sistēmas defekta gadījumā
Ir svarīgi, lai serviss, kurā plāno remontēt kondicionieri, spēj nodrošināt ne tikai gāzes uzpildi, bet arī diagnostiku un sistēmas remontu. Servisa meistariem jāzina, kāds ir tehnoloģiskais remonta process. Piemēram, uzpildot gāzi, nepieciešams tai pievienot UV krāsvielu, lai vēlāk nebūtu papildu izdevumi, meklējot noplūdes vietu. Tāpat būtiski, lai tiktu nomainīta arī eļļa, kas eļļo kondicioniera sistēmu. Gandrīz pēc katra kondicioniera sistēmas remonta ir jāiztīra visa sistēma no metāla skaidām un netīrumiem, kas varētu būt iekļuvuši sistēmā tās remonta laikā.
Par savu automašīnu ir jārūpējas, un tā ik pa laikam jāaizved uz servisu vispārējai pārbaudei. Lietas, ko vajadzētu pārbaudīt regulāri:
- Riteņu savērsums/sagāzums;
- Akumulatora uzlādes līmenis;
- Motora eļļas līmenis;
- Ritošā daļa;
- Salona tīrīšana.
«ERG Auto» vadītāja Riharda Grotāna komentārs:
«Ceram, ka, iepazīstoties ar šo materiālu, ir radusies skaidrība par to, kā strādā auto gaisa kondicionētāja sistēma. Kā arī to, ka ļoti svarīga ir pareiza servisa izvēle. Jāpiebilst, ka «ERG Auto» strādā profesionāli meistari, kas parūpēsies par jebkuras automašīnas gaisa kondicionētāja sistēmu atbilstoši tehnoloģijai.»
Vairāk informācijas par gaisa kondicionētājiem, to iespējamajiem defektiem, profilaksi un remontu, ERG Auto mājas lapā www.ergauto.lv.
