TVNET tests: Kia Sorento

Kas no jauna?

Dizains un izmēri, bet visvairāk jau pirmais. Jau 2012. gada feislifts padarīja Sorento atšķirīgu no joprojām aziātiskajiem Hyundai vaibstiem, pietuvinot Kia vizuālo tēlu vācu automašīnu nosvērtajam dizainam. Tā kā Sorento ir visai iecienīts spēkrats Ziemeļamerikā, jaunais modelis viegli flirtē ar turienes full-size automobiļu izstrādājumu treknajām aprisēm. Tomēr, pateicoties modernai radiatora restes formai un vispārējām proporcijām, Sorento pēdējā brīdī notur līdzsvaru. Amerikāņu Sorento bez tam ir citādi dienas gaitas lukturi, ar četrām diodēm gluži kā jaunākajam sedana Optima izlaidumam, kamēr Eiropā šo funkciju pilda parasts kvēlspuldžu bloks. Sevišķu estētisko prasību gadījumā risinājumu vienmēr var rast e-bay, tomēr neesmu drošs, ka diodes izskatās labāk par to, kas Sorento jau ir.

Automobilis ir arī lielāks par iepriekšējo paaudzi, sasniedzot iespaidīgu 4,78 m garumu (+9,5 cm) ar 2,78 m riteņu bāzi (+ 8 cm). Dzinēju izvēles vārda tiešā nozīmē nav, jo Sorento, tāpat kā Hyundai Santa Fe, Latvijā pieejams tikai ar 2,2 litru 200 zirgspēku dīzeļdzinēju un sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu. Lai gan tehniski Kia joprojām atrodas ciešā sazobē ar Hyundai, jaunais Sorento radīts uz vienas platformas ar minivenu Kia Carnival. Tā kā aktuālais Santa Fe modelis ir īsāks par Sorento, tā tiešais konkurents drīzāk ir nedaudz garākais un Latvijā tikai bildītēs redzētais Grand Santa Fe (4,9 m, riteņu bāze 2,8 m).

Sorento salons ir pienācīgi modernizēts, lai gan daudzējādā ziņā atgādina priekšteci. Par 1000 eiro apvidnieks kļūst septiņvietīgs, bet maksimālā komplektācija TX bez jau tā biezi piepildītā EX Comfort Pack lepojas ar 360 grādu apkārtskata kameru kompleksu (ļoti noder parkojoties), navigācijas iekārtu, automātisko parkošanās sistēmu (ja 360 grādu kameras tomēr nelīdz), 19 collu diskiem un pašlīmeņojošiem amortizatoriem. No praktiskās puses var izrādīties noderīgi, ka otrā sēdekļu rinda ir bīdāma, bet bagāžnieka vāks atveras pilnībā automātiski - pietiek vien tuvoties tam tieši no aizmugures ar atslēgu kabatā.

Kā tas brauc?

Atzīšos, ka man tīri labi patika arī iepriekšējā Sorento gaita, taču jaunais modelis katapultē pilnīgi jaunā sajūtu līmenī. Lai gan nekas, itin nekas braucošā skapja izskatā nesola kaut mazākās spilgta rakstura pazīmes, kāds Seulā vai Frankfurtē iemācījis Sorento ne tikai labi izskatīties, bet arī labi braukt. Jā, dīzelim ir tikai četri cilindri, bet arī jaunajam Volvo XC90 nav vairāk, un ar sešātrumu «automātu» vairumā situāciju pilnīgi pietiek. Sorento nav kļuvis par korejiešu X5 vai Discovery Sport, taču šīs automašīnas pilotēšana ģenerē augošu, jūsmīgu patiku, seviški Sport Mode režīmā, kad automobiļa iekšas kļūst sevišķi atsaucīgas gāzes pedālim.

Sēdekļu sānu atbalsts gan nav diez cik sportisks, bet te jau arī nav nekāda īsta sporta. Tā vietā ir laba skaņas izolācija un redzamība uz visām pusēm, starp citu, milzīgs pluss, salīdzinot ar Santa Fe sašaurinātajiem aizmugures logiem. Palienot zem automašīnas, neatklāsit neko citu kā pieticīgu 18,5 cm klīrensu un automātisku starpasu sajūgu, kas der tikai mērenam bezceļam un piekabju vilkšanai pa seklu sniegu. Taču priekšā vairs nav arī vārīgā izvirzījuma, ko agrāk veidoja pārlieku zemu novietotais dzinējs. Bet vai jaunais Sorento brauc labāk par jauno Santa Fe? Oh boy, - brauc gan...

Kas to pirks?

Par spīti tam, ka subjektīvās izjūtās Sorento dažkārt ir pat pievilcīgāks par high-tech citadeli Audi Q7, to par savu sauks salīdzinoši neliels skaits ļaužu. Lai kādas būtu dizaina prioritātes, Hyundai Santa Fe ir atpazīstamāks un atlētiskāks automobilis, turklāt par ievērojami zemāku cenu. Sorento maksā 39 990 – 46 990 eiro, bet Santa Fe akcijas (jau!) cena ir mazāka par 35 tūkstošiem, un tikai dārgās Premium versijas nostājas blakus Sorento «ciparam». Taisnīgāk būtu salīdzināt Sorento ar Grand Santa Fe, kam ar vienīgo piedāvājumā esošo komplektāciju par lendroveriskiem 50 990 eiro nav lielu izredžu kļūt par Latvijas hitu, bet – izmēram ne vienmēr ir izšķiroša nozīme.

Kāds no nedaudzajiem interesentiem ievaicājās arī par Sorento uzturēšanas izdevumiem, sak, ja jau tas kuģis maksās tikpat cik normāls Land Cruiser, cik tad maksās apkope?? Nav tik traki – standarta TA ik pēc 30 000 km izmaksā relatīvi pieticīgus 260 eiro. «Lielās» apkopes nav daudz dārgākas, zem 400 eiro, jo zobsiksnas, kas šo operāciju varētu pielīdzināt nieres transplantēšanas izmaksām, Sorento vienkārši nav – gāzu sadales mehānismu piedzen ķēde. Līdz ar to dārgākā ekspluatācijas pozīcija ir riepas, kas 19 collu versijai ziemā maksās 1000 eiro par komplektu. Pieskaitiet 7 gadu garantiju, četrus salona ādas apdares veidus pēc izvēles, «adaptīvo ksenonu», par ko nav jāpiemaksā... vai nav gandrīz ideāls lielais krosovers? Atšķirībā no divreiz dārgākiem premium dampjiem šo pat var neturēt stāvvietā, jo diez vai kāds gribēs nospert Sorento spoguļus vai lukturus - kur tādus pēc tam likt, ja automašīnu ir tik maz? Protams, Sorento nav ideāls – tam ir maigas bremzes un nedaudz inerts stūres pastiprinātājs, kas disonē ar nelielo, sportisko stūres ratu. Masīvais rumpis šķiet nedaudz par lielu pilsētas satiksmei, lai gan to pašu var teikt par Toyota Land Cruiser, kura rāmja konstrukcija liek virsbūvei vairāk svārstīties. Un, lai gan Land Cruiser salīdzināmā komplektācijā ir tikai trīs tūkstošus eiro dārgāks, bet Kia un Toyota spēki - nevienlīdzīgi, esmu drošs, ka bronzas brūnais «Sorentoss Praims» vienmēr ir gatavs atņemt kādu klientu hromā mirdzošam un melnam «Kruzakam».

Kia Sorento sākuma cena ir 39 990 eiro, izpildījumā TX – 45 990 eiro.