Ar Valsts policijas 2015.gada 29.jūlija lēmumu tika atcelts administratīvais sods pasažieru autobusa vadītājam par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.
Un vēlreiz par radara mērījumu (ne)ticamību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ceļu policisti sastādīja protokolu par pasažieru autobusa vadīšanu ar ātrumu 113 km/h (fiksēts ar Stalker radaru) pie atļautā braukšanas ātruma 90 km/h. Šoreiz šis absurds beidzās policijā, jo visiem šā uzņēmuma autobusiem maksimālais ātrums ir ierobežots no rūpnīcas ar 100 km/h un faktisko braukšanas ātrumu ne lielāku par 100 km/h apliecina gan obligātā tahogramma, gan uzņēmuma GPS uzraudzības sistēma. Taču ir arī gadījumi, kad policija stūrgalvīgi turas pie sava un acīmredzamā atzīšanu var panākt tikai tiesā, par ko rakstījām publikācijā «Pierādījums tam, ka policijas ieskatā pasažieru autobuss var braukt ar 117 km/h».
Mēs jau vairākkārt esam rakstījuši par Doplera tipa (portatīvie Stalker un Iskra) radaru ticamības problēmām, piemēram, «Kā nepareiza radaru lietošana noved pie kļūdainiem mērījumiem un nepatiesiem ziņojumiem» un «Par tehniskām šaubām attiecībā uz Doplera tipa radariem». Uzskatāmības nolūkos aplūkosim radaru problēmu uz reālas lietas un videoieraksta fona. Kādā lietā Ceļu policija uz M.R. vārda sastādīja divus protokolus - par braukšanu ar ātrumu 135 km/h pa Krasta ielu pie atļautajiem 70 km/h un par bēgšanu no policijas.
Tomēr videoierakstā (Stalker Dual VHS) ir redzams pavisam kas cits - atšķirībā no abos protokolos fiksētā. Attiecībā uz ātrumu ierakstu pašā video sākumā – policijas video ieraksta laiks 11:20:30 - redzams, ka uz Krasta ielas tālumā aiz koka parādās motocikls, bet uz paralēlā ceļa, kurš ved gar Lido, parādās busiņš. 11:20:34 ierakstā parādās ātrums 33 km/h (apakšējā labajā stūrī pie burtiņa «T» – «Target» (mērķis)).
Tāds ātrums saglabājas līdz pat brīdim, kad motocikls pabrauc garām Ceļu policijai un Ceļu policija sāk pakaļdzīšanos. Pašsaprotami, ka tas nav motocikla braukšanas ātrums. Tas ir pa blakus ceļu braucošā busiņa ātrums, jo radars vienmēr uztver lielāko objektu, kas atstaro labāko signālu. Kamēr šis busiņš atrodas radara darbības zonā, radars pa Krasta ielu braucošos transportlīdzekļus vispār «neķer». Katrs pats var izvērtēt, cik precīzi ir videoierakstā redzamie radara mērījumi un cik ticams ir policistu teiktais gadījumos, kad videoieraksta vispār nav. Plašāk ar visiem juridiskajiem aspektiem var iepazīties žurnāla «Jurista vārds» 08.11.2011. Nr.45 (692) publikācijā «Vainīguma prezumpcija braukšanas ātruma režīma ievērošanas lietās». Noskatoties videoierakstu attiecībā uz M.R., policija ar RP GPP KPP 03.11.2007. lēmumu Nr. 2509 izbeidza pret M.R. ierosināto lietvedību par ātruma pārsniegšanu.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 13.09.2007. lēmumu lietā Nr. P-129136207/9 tika izbeigta administratīvā lietvedība pret M.R. par bēgšanu no CP (LAPK 149.5p. 4.d.), jo tika pierādīts, ka policisti meloja par motocikla stādināšanu. Ja nebūtu šā videoieraksta, pastāvēja ļoti liela iespēja, ka M.R. tiktu sodīts par abiem pārkāpumiem, bet lēmumos, kā tas nereti gadās, būtu norādīts: vadītāja iebildumi par protokolu ir vērtējami kā izvairīšanās no atbildības, bet netika iegūti pierādījumi, kas liktu apšaubīt policistu teikto.
No iepriekš apskatītajām lietām un videoierakstiem ir acīmredzams tikai viens risinājums - autovadītājus drīkst sodīt tikai par tādiem ātruma pārkāpumiem, kuri ir fiksēti videoierakstā un tajā tiešām redzams pārkāpums. Citu iespēju vienkārši nav.