RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

CSDD: Soda naudās iekasēts teju miljons eiro

TVNET 80
Stacionārais fotoradars uz Ventspils šosejas pie Varkaļu kanāla | Foto: Ieva Čīka / LETA

Ar stacionārajiem fotoradariem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā nav bojā gājušo, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67%; vienlaikus soda naudās iekasēts teju viens miljons eiro.

CSDD akcentē, ka ar stacionārajiem fotoradariem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā nav bojā gājušo, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67%, bet cietušo – par 44%. Tie ir dati, salīdzinot ar laiku, kad mērierīces nebija uzstādītas.

Piemēram, pie Garciema un uz Daugavpils šosejas (pie pagrieziena uz Saulkalni) negadījumi un cietušie nav reģistrēti vispār, samazinājums – 100%. Uz Jelgavas šosejas, ap divu līmeņu satiksmes mezglu ar autoceļu Salaspils – Babīte (autoceļš A8, Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža, 15.-17. km), negadījumi samazinājušies teju uz pusi jeb par 49%, bet cietušo skaits par 100%. Līdzīga situācija ir uz tās pašas Jelgavas šosejas, bet pie Ozolniekiem (30.-32. km) – negadījumi samazinājušies par 39%, bet cietušo skaits – par 100%. Tāpat negadījumi un cietušie nav reģistrēti ap radaru, kas atrodas uz autoceļa Tīnūžu – Kokneses ceļa, 20,4. km.

Savukārt informācija no VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) ātruma uzskaites vietas, kas atrodas Daugavpils šosejas (autoceļš A6, Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža) 23. kilometrā jeb 1,5 kilometrus no abiem radariem, liecina, ka pirms radaru uzstādīšanas vidējais ātrums bija teju 100 km/h (2014. gada jūlijā: 98,6 km/h), bet pēc radara uzstādīšanas šā gada pavasarī tas samazinājies un caurmērā ir 95,5 km/h.

Radari sevi ir attaisnojuši

«Radari sevi attaisnojuši un darbs ir jāturpina, jo ap to atrašanās vietām uzlabojas satiksmes rādītāji un samazinājies vidējais plūsmas ātrums. Tāpat apstiprinās starptautisko pētījumu pieredze: ja vidējais ātrums samazinās par 5%, tad smagi ievainoto skaits samazinās par 15% un bojā gājušo skaits samazinās par 20%,» norāda CSDD.

Lai arī CSDD norāda, ka fotoradari paredzēti, lai mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un cietušo skaitu, pretstatā samērā palielai daļai iedzīvotāju, kuri uzskata, ka radari paredzēti peļņas nolūkos, summa, kas iekasēta soda naudās, veido teju vienu miljonu eiro.

Iekasēts teju miljons eiro

CSDD sniegtā informācija liecina, ka vidēji dienā par braukšanas ātruma pārsniegšanu tiek noformēti 20 protokoli. Tie noformēti par kopējo summu 1,5 miljoni eiro (1 513 463 eiro), samaksāts – gandrīz miljons eiro (989 851 eiro).

Pašlaik CSDD uzstādījusi 16 stacionāros fotoradarus, bet iegādāties plānots vēl 84. Radaru (aparatūras) piegāde, uzstādīšana un piecu gadu apkalpošana uz pieciem gadiem izmaksās 896 786,88 eiro, bet radaru vietu izbūve un saskaņošana izmaksās 119 729,99 eiro.

Stacionāro radaru kopējais skaits būs 100 vienības,tos paredzēts uzstādīt piecos gados. Pirmie fotoradari tika iegādāti pērnā gada nogalē.

Turpina radaru uzstādīšanu

Šobrīd divi pretendenti ir iesnieguši savus iedāvājamus un norit piedāvājumu izvērtēšana. Prioritāte – piedāvāto radaru atbilstība tehniskajai specifikācijai un radaru darbības pārbaude. Tā kā iepirkums nav beidzies, šobrīd summu CSDD nevar nosaukt. Ministru kabineta noteiktajā plānā paredzēts, ka CSDD 100 stacionāros radarus uzstāda līdz 2019.gada beigām, norāda CSDD.

CSDD, sadarbojoties ar satiksmes drošībā un organizēšanā iesaistītajām institūcijām – Valsts policiju, LVC, Latvijas Pašvaldību savienību un Rīgas domes Satiksmes departamentu, ir izvēlējusies nākamo ātruma kontroles ierīču atrašanās vietas. Nosakot šīs vietas, ņemti vērā vairāki rādītāji: negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaits konkrētajā ceļa posmā, ceļa posma funkcionālā nozīme, potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītais apdraudējums citiem satiksmes dalībniekiem, satiksmes intensitāte, raksturīgās braukšanas tendences.

Radaru otrās kārtas izvēlētās vietas pamatā atrodas ārpus Rīgas – uz lielākajiem un noslogotākajiem ceļiem, piemēram, uz autoceļa A3 (Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža), uz autoceļa A6 (Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža), uz autoceļa A9 (Rīga – Liepāja), uz autoceļa A10 (Rīga – Ventspils), uz autoceļa A13 (Krievijas robeža – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža), kā arī uz autoceļa P80 (Tīnūži – Koknese). Šajās vietās trīs gadu laikā reģistrēti 359 ceļu satiksmes negadījumi, 206 ievainotie un 21 bojā gājušais.

Fotoradaru atrašanās vietas

Salaspils CSDD Jelgava Ventspils Valmiera Rēzekne Liepāja Krāslava Daugavpils Rīgas dome Rīga
80 Komentāri