Augulis: situācija uz ceļiem Latvijā kopš 2011.gada nav uzlabojusies

Tieši ceļu sakārtošana ministram būšot prioritāte attiecīgajā amatā. «Pirmā prioritāte ir ceļi, jo, salīdzinot ar laiku, kad iepriekš biju satiksmes ministrs, situācija nav uzlabojusies. Jā, tā ir uzlabojusies uz valsts galvenajiem autoceļiem, bet uz vietējiem un reģionālajiem autoceļiem situācija ir kļuvusi pat sliktāka. Ja 2011.gadā, lai atjaunotu gan grantētos, gan asfaltētos ceļus, pēc vidējiem aprēķiniem bija vajadzīgi divi miljardi latu (2,8 miljardi eiro), tad šobrīd tam pašam mērķim būtu nepieciešami jau četri miljardi eiro. Līdz ar to ir

jādara maksimāli iespējamais, lai vismaz apturētu brūkošo ceļu skaita pieaugumu,»

klāstīja Auglis.

Pēc viņa teiktā, valdības deklarācijā tāpēc ir minēts punkts par ilgtermiņa ceļu infrastruktūras finansējuma modeļa izstrādi. «Mums ir jārēķinās ar to, ka 2018.gadā Eiropas finansējums ceļiem krietni vien mazināsies. Lai mēs būvētu, pārbūvētu, veiktu periodisku uzturēšanu, ir vajadzīgs ilgtspējīgs finansējuma modelis, rēķinoties, ka mēs īsti nezinām, cik lielu Eiropas Savienības finansējumu mēs dabūsim ceļiem nākamajā plānošanas periodā. Svarīgi, ar kādiem tehniskajiem risinājumiem mēs varam šo caurumu mēģināt noturēt vai lāpīt,» pauda ministrs.

Patlaban ir izveidota ekspertu darba grupa, kas vērtē iniciatīvu ceļu infrastruktūru finansēt arī ar ieņēmumiem no degvielas akcīzes nodokļa. Darba grupā ir pārstāvēti gan ceļu būvētāji, gan pārvadātāji, gan degvielas tirgotāji. «Jāizpēta, ko šāda modeļa ieviešana nozīmētu ikvienam ceļu, transportlīdzekļa lietotājam. Ekspertu grupai tas būtu jāpaveic līdz jūlija beigām, lai mēs varētu augustā nākt ar ziņojumu valdībā. Ceru, ka šī ekspertu grupa to izdarīs,» sacīja Augulis.

Vienlaikus gan viņš atzina, ka

Satiksmes ministrija nevar rēķināties ar 100% degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu novirzīšana ceļu infrastruktūrai.

«Ceļu infrastruktūrai mēs gan nevaram rēķināties ar visiem 100% šī nodokļa ieņēmumu, jo mums ir kuģi, dzelzceļš, bet, lai mēs arī atvieglotu un, iespējams, izdevīgāk finansētu arī dzelzceļa infrastruktūru, mums vajadzētu pārskatīt, kādā veidā no kopējā budžeta atpakaļ infrastruktūrā nonāk akcīzes nodoklis par degvielu. Tāpat ir ceļu nodoklis – ja tas finansējas arī caur degvielu papildus akcīzes nodoklim, tad jautājums, kā tas iespējams no budžeta viedokļa, cik ilgā laikā mēs varam to panākt. Skaidrs, ka nevaram to izdarīt līdz rītdienas pusdienlaikam, jo budžets ir tāds, kāds ir, bet mums vismaz ir jāliek galdā plāns un redzējums, kā līdz tam aizejam, pretējā gadījumā problēmu mēs neatrisināsim. Tāpat ceļa nodoklim papildus ir tā saucamā vinjete (autoceļu lietošanas nodeva), kam arī būtu jāatgriežas kā ieguldījumiem infrastruktūrā,» klāstīja Augulis.

Runa patlaban gan ir par jau esošo nodokļu ieņēmumu novirzīšanu ceļiem, nevis kāda nodokļa palielināšanu. «Es domāju, ka tai būtu jābūt esošo nodokļu ieņēmumu novirzīšanai ceļiem. Šobrīd minētās trīs komponentes veido vairāk nekā 500 miljonus eiro, bet reāli ceļiem budžetā ir paredzēti 175 miljoni eiro. Esošā budžeta ietvaros ir jāsaprot, kā mēs turpmāk finansēsim ceļus, apzinoties, ka mums ir arī citas vajadzības – skolotāju algas, policisti utt. Katrā ziņā tas nav viegls uzdevums, bet, ja mēs to neizdarīsim, mums nākotnē būs visai sarežģīti,» atzina ministrs.