Kā rodas sastrēgumi un kā no tiem izvairīties

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānšāviņš no video

Automobiļu sastrēgumam cēloņi var būt dažādi. Pirmkārt tie veidojas ceļu un ielu posmos, kur ar konkrētu auto caurlaidību pēkšņi sabrauc divreiz vairāk mašīnu, piemēram, masu pasākumos vai sastrēgumstundās, kad ļaudis mēro ceļu uz darbu vai no tā. Tāpat sastrēgums var izveidoties arī tad, ja, piemēram, uz šosejas ir noticis negadījums, uz vienas no braukšanas joslām stāv saplīsis auto vai ir kāds cits apstāklis, kura dēļ ir mainījusies ceļa caurlaidība. Bet piekritīsiet, ka ir arī tādi sastrēgumi, kuriem šķietami nav ne cēloņa, ne skaidrojuma - tie rodas uz līdzenas vietas, zem skaidrām debesīm un izzūd tā, it kā nekas nebūtu bijis, tiesa, ļoti negribīgi.

Domājams, šādos sastrēgumos savā mūžā ir nonācis gandrīz ikviens autobraucējs, un izrādās, ka paši autobraucēji tos arī veido. Satiksmes eksperti jau sen ir noskaidrojuši, ka visā vainojami atsevišķi indivīdi, kuri neprot iekļauties plūsmā, prognozēt vēlamo braukšanas ātrumu un «lēkā starp joslām». Šādi autobraucēji, kuri izvēlas, piemēram, pārāk lielu ātrumu un kādā brīdī ir spiesti bremzēt, izraisa bremzēšanas ķēdi, kas stiepjas vairāku auto garumā. Tas pats attiecināms uz lēnākiem autobraucējiem, kuru dēļ bremzēt ir spiests aizmugurē braucošais un visi aiz viņa esošo auto vadītāji.

To, kā veidojas šie šķietami neizprotamie sastrēgumi, lieliski parāda eksperimenti un datorsimulācijas, kas gadu gaitā veiktas pietiekami kuplā skaitā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu