Audi SQ7: auto, kurš aizbēra turbobedri

Kas tas ir?

SQ7 ir pirmais īstais S modelis Q7 vēsturē, jo līdz šim piedāvājumā bija tikai S-line sportiskā papildaprīkojuma līnijas. Acīmredzot balstoties veiksmīgajā SQ5 pieredzē, Audi izvēlējies misijai dīzeļdzinēju. Jaunais 4 litru V8 agregāts nebūtu nekas sevišķs, ja vien diviem atgāzu turbokompresoriem darbā nepalīdzētu trešais - elektriskais kompresors.

Lai gan tā maksimālie apgriezieni (70 000) nav ne pustik reaktīvi kā visparastākajai «turbīnai», e-kompresors nav atkarīgs no atgāzu plūsmas vai dzinēja apgriezieniem, kā tas būtu gadījumā ar mehānisko pievadkompresoru. Īsāk sakot, vadības bloks var ieslēgt EPC (electric powered compressor), kad un cik ilgi nepieciešams. Lielam turbodīzelim tas intīmais mirklis ir starp tukšgaitas apgriezieniem un kaisles pilno mirkli, kad abi (vai vismaz viens) turbokompresori pilniem vaigiem ņemas pūst gaisu cilindros. Protams, EPC nav fēns, ko var pieslēgt pie 12 voltu ligzdas un mirdzošām acīm gaidīt rezultātu. Lai tas viss darbotos, Audi nācies ievilkt SQ7 alternatīvu borta strāvas tīklu ar 48 voltu spriegumu, papildus litija akumulatoru bagāžniekā un pārveidotāju pēdējā lādēšanai no 12V kontūra. Tā kā baterija ir maziņa, tikai 0,5 kWh, bet īslaicīgi spēj atdot 13 kilovatu jaudu, pieņēmām, ka vienubrīd brīnumi gluži vienkārši beigsies. Mēģinājām gan šā, gan tā, taču EPC mūs allaž apsteidza - kā minēts Audi dokumentācijā, tieši 250 milisekundēs.

Kā tas brauc?

Premium dīzeļauto ar trim kompresoriem nav nekas jauns. Tādi jau pāris gadus ir BMW M50d modeļiem, bet jaunā 7. sērijas flagmaņa sešcilindru dīzeļmotoram «turbīnu» ir jau veselas četras. Minhenes koncepcija darbojas lieliski, taču Ingolštatē acīmredzot bija nolēmuši, ka laiks uzspodrināt mazliet apsūbējušo Vorsprung durch Technik izkārtni, ieviešot sērijveida automašīnā kaut ko pilnīgi unikālu. Efekts ir fantastisks - iedarbinot SQ7 stāvvietā, ieburbuļojas benzīngalvu ausīm tik tīkamais V8 bass, kas pavada procesu, arī manevrējot pilsētas ātrumā. Ieminot pedāli grīdā, nosacījuma refleksi un iepriekšējā pieredze pavēl no šāda tipa automašīnas sagaidīt divas lietas - īslaicīgu aizturi, tad rēcienu un visbeidzot iesēšanos uz pakaļējiem riteņiem. SQ7 nekas tāds nenotiek.

Paātrinoties pie zemiem dzinēja apgriezieniem, nepieciešamo gaisa masu nodrošina motora jaunais labākais draugs EPC, tāpēc divtonnīgais Audi uz mirkli kļūst par tādu kā mūsdienu Nautilu. Audi notiekošo ilustrē vienā īsā teikumā: «Turbo lag - that's history». Elektriskais kompresors vienā rāvienā likvidējis līdz šim neizbēgamo un ar papildu mazturbīnām tikai minimizējamo, taču ne pilnībā izskaužamo fizikālo parādību, ko pazīstam kā «turbobedri» - īslaicīgu jaudas trūkumu pirms turbokompresora iegriešanās līdz darba apgriezieniem. Pat vismazākajam un visvieglākajam turbokompresoram tomēr nepieciešama kāda atgāzu dvesma, kamēr EPC to nevajag.

Vienmērīgais ieskrējiens turpinās galantā klusumā līdz pat 200 - 250 km/h - ja priekšā pavēries vācu autobānis. Šajā brīdī EPC sen jau snauž, jo savu darbu jau ir padarījis, un četrlitrīgais TDI darbojas tipiskā biturbodīzeļa režīmā, degvielas ekonomikas nolūkos palaikam spiežot papildu gaisu tikai vienas puses cilindros. Ražotāja solītos 7,2 litrus uz 100 km/h gan neizdevās sasniegt, taču arī 10 litri septiņvietīgam SUV ar 8 ātrumu «automātu», quattro pilnpiedziņu, greznu salonu un paātrinājumu 4,8 sekundes līdz 100 km/h ir pieņemams rādītājs.

Akustisko izolāciju no ārējiem procesiem pastiprina trīskāršie logu stikli, kas notiekošo kopumā padara vēl spocīgāku. Virsbūves svārstības savukārt pašā saknē apdzēš ātrdarbīgi pneimostatņi. Taču vistrakāko konfrontāciju ar realitāti SQ7 provocē pagriezienos, kuros nu piecmetrīgajam aparātam taču vajadzētu demonstrēt vismaz kaut kādu nepietiekamu pagriežamību. Tomēr Audi nesas cauri līkumam tik nepiespiesti, it kā pirms tā būtu grāvmalā izsviedis 300 kg svara, vienlaikus nekompromitējot rites komfortu. Par šo fenomenu savukārt varam pateikties jaunākās paaudzes elektromehāniskajiem stabilizatoriem, kurus jau atkal darbina 48 voltu motori. Zemākos ātrumos un it sevišķi braucot pa nelīdzenu apvidu, elektromotors atvieno stabilizatora sviru pusītes, un SQ7 atgūst SUV automašīnai nepieciešamo riteņu artikulāciju. Tieši par 48 voltu borta strāvas atjautīgu lietošanu Audi SQ7 šogad tika piešķirta žurnāla Autocar Inovāciju godalga.

Kas to pirks?

Tā kā SQ7 visupirms ir iecienīta premium SUV lieljaudas versija un tikai pēc tam «zināmais nezināmajā», automašīnas auditorija ir ļoti turīgi cilvēki, kas spēj novērtēt tehnoloģisko ieguldījumu. SQ7 ārēji ir pārsteidzoši neuzkrītošs, tāpēc uz ielas to atpazīs tikai zinātāji - pāris «SQ7 TDI» un «V8T» uzrakstu, kā arī nedaudz sportiskāki bamperi un (ko neteiksi) citāds jumta spoileris ir gandrīz viss, kas liek Nautilam atšķirties no parastiem Q7. Kāds varbūt ievēros raksturīgos izpūtēju uzgaļus, difuzoru vai īpašos riteņu diskus, taču SQ7 nav nedz paplašinātu riteņu arku, nedz sevišķi naidīgas radiatora restes. Mazliet pārfrāzējot var teikt, ka SQ7 pārstāv «mierīgo atomu», tāpēc plātīšanās un ieroču žvadzināšana būtu nevietā. Vienlaikus papildaprīkojuma horizonti ir teju bezgalīgi - no keramiskajām bremzēm Dacia Logan vērtībā un visu riteņu stūrēšanas līdz «paplašinātai ādas pakotnei», lai ko tas arī nozīmētu.

Kā jau modeļu sērijas flagmanis, SQ7 apgādāts ar 24 vadītāja atbalsta ierīcēm, kuras vēl var papildināt ar nakts redzamības iekārtām, Google Street View utt., bet jau tā sportiskos sēdekļus pasūtināt vēl sportiskākus. Tādējādi relatīvi saprotamā sākuma cena 94 500 eiro finālā pārvēršas par 147 777 eiro, kas ir augstākās klases sporta mašīnu teritorija. Varbūt Audi ar to cenšas mums ko pateikt? Ja arī nē, tad Audi SQ7 tik un tā ir jaudīgākais dīzeļa SUV pasaulē.