TVNET tests: «Škodiaks»

Kas tas ir?

Škoda Kodiaq ir lielākais Eiropā pieejamais krosovers, kādu izdevies uzbūvēt uz VW grupas MQB platformas. Piebilde par Eiropu ir būtiska, jo Ziemeļamerikas un Ķīnas tirgum prezentēts vēl lielāks (5 x 2 metri) Volkswagen SUV ar šķērsvirzienā iebūvētiem dzinējiem Atlas/Teramont. Škoda ir «tikai» 4,7 metrus gara, 21 centimetru garāka par aktuālo VW Tiguan.

Riteņu bāzes atšķirība vairs nav tik iespaidīga, vien 11,5 centimetri, tomēr ar to pietiek, lai Kodiaq varētu būt trīs sēdekļu rindas. Septiņvietīgajam modelim līdz ar to nepieciešams viens no sarežģītākajiem «simply clever» risinājumiem - īpaša konstrukcija, kas ļauj tikt klāt mazizmēra rezerves ritenim, kas joprojām atrodas bagāžniekā. Krosoveram ar trīs rindās izvietotiem sēdekļiem rezerves ritenis salonā ir salīdzinoši reta parādība. Tā kā otrā sēdekļu rinda ir bīdāma, pašā aizmugurē pat var normāli apsēsties. Tomēr spēcīgākais «škodiaka»

trumpis ir bagāžnieka ietilpība - ar pilnībā nolocītiem sēdekļiem plašā telpa patiesi atgādina minivenu.

Priekšpuses dizains izskatās mazliet sasteigts, taču arī lakonisks un varbūt pat praktisks - pretmiglas lukturi atrodas augstu bamperā, tāpēc apakšējā restē nav neviena gaismas ķermeņa, ko sabojāt pret zālē paslēpušos celmu vai sasalušu sniega kupenu. Aizmugures dizains tiešā pretskatā ir visnīkulīgākais, - līdzīgā Seat Ateca aizmugure tomēr izskatās dzīvīgāka, bet Škoda Superb Combi - samērīgāka. Varbūt Škoda šefdizainers Jozefs Kabans nāk no paaudzes, kas nepazīst amerikāņu principu - nākamais automobilis pircējam iepatīkoties no aizmugures, jo bieži vien viņš to pirmoreiz ierauga, stāvot sastrēgumā? Aizmugures sekcijai piemīt ne tikai estētiski trūkumi - Kodiaq ir ļoti trūcīgi stopsignāli, bet trešo papildu gaismu no zemākas automašīnas var arī nepamanīt. Toties

bagāžnieka vāku noteiktās komplektācijās var ne vien atvērt, bet arī aizvērt, pavēzējot kāju zem bampera.

Kās tas brauc?

Ņemot vērā, ka Kodiaq ir 100 kg smagāks par Tiguan, es nebūtu pārsteigts, neatrodot dzinēju paletē visvājāko benzīna motoru ar 125 zirgspēkiem. Tomēr tāds tur ir, komplektā ar priekšējo piedziņu un manuālo pārnesumkārbu. Tieši tāds «škodiaks» pārstāvēs bāzes cenu 21 800 eiro. Tas pats 1,4 litru TSI motors ar 150 zirgspēkiem jau var cerēt gan uz 6 ātrumu DSG, gan 4x4 piedziņu, tomēr... ideāli piemērots kompaktklases modeļiem, Kodiaq tas šķiet pārāk mazs. Vienīgais benzīna modelis, ar ko paspējām izbraukt Kodiaq testos, bija pats dārgākais 2 litru TSI ar 180 zirgspēkiem. Lai kā man šis motors patika Octavia Scout, lielākā korpusā parādās nelielas blaknes - neritmiska DSG pārslēgšanās (ar visu to, ka topmodelim ir vismodernākais 7 ātrumu DSG) un nepievilcīgs degvielas patēriņš.

Nē, Kodiaq organiski sader ar dīzeļiem. Ar TDI uzrakstu viss nostājas savās vietās, vien jāpatur prātā, ka mazāka motora par 2 litru 150 ZS lielajai Škodai nav. Interesantā kārtā priekšpiedziņas dīzeli varēs dabūt tikai ar 7-DSG, kamēr 4x4 pieejams arī ar rokas kārbu. Ideālais Kodiaq apgādāts ar 190 zirgspēku dīzeli, kurš ir vispiemērotākais arī lielajam Superb universālim.

Iepazīstot Kodiaq tuvāk, mazliet izbrīna ļoti vieglā stūre, kas mazliet atsvešina vadītāju un automobili.

Nekas daudz nemainās, arī mainot braukšanas režīmus, - to Kodiaq ir īpaši daudz, ieskaitot unikālos Snow un Offroad. Škoda atrunājas ar pamatojumu, ka liela un ģimeniska auto pircējam izteikta vadāmība neinteresē, tomēr automobiļa kontroles sajūtai noderētu kaut vai tāds pats stūres mehānisms kā Tiguan.

Man gan ir aizdomas, ka āķis ir kur citur. Atverot motora pārsegu, var tikai noelsties, cik tālu uz priekšu novietots dzinējs, - kā gan citādi tajos pārdesmit centimetros, kas nākuši klāt starp asīm, varētu iespiest vēl vienu rindu? Varbūt pakalpīgā stūres pastiprinātāja un stīvās priekšējās piekares uzdevums ir notušēt Kodiaq tieksmi uz nepietiekamu pagriežamību? Iespējams arī cits skaidrojums - Kodiaq projektēts ar aprēķinu uz pilnu slodzi, bet izmēģināt krosoveru ar septiņiem pasažieriem «uz borta» neizdevās.

Kas to pirks?

Škoda Kodiaq ir apskaužami plaša pircēju auditorija - no rūdītiem «škodistiem», kas tādu modeli vien tikai gaidīja, līdz pārbēdzējiem no citām markām. Arī šeit modeļu diapazons ir gana plašs. Nav šaubu, ka Kodiaq «iezāģēs» arī Tiguan un Ateca, lai gan pretarguments ir tāds, ka ne visiem vajag tik lielu auto.

Kodiaq ir īsts atradums publikai, kas meklē patiešām ietilpīgu daudzpersonu auto, tomēr īsti nekāro klasisku minivenu.

Piemēram, Fiat Freemont/Dodge Journey īpašnieki ir 100% mērķauditorija, un jums vajadzēja redzēt, ar kādu garu skatienu Kodiaq testos Spānijā mūsu balto eksemplāru pavadīja tikpat balta Grand Cherokee īpašnieks. Jā, statuss, potenciāls un jauda nav salīdzināmi, bet - laiki mainās...

Vienlaikus jāpatur prātā, ka Kodiaq svarīgākais tomēr ir, tieksim tā, cilvēkresurss, jo ģeometriski Superb Combi ir garāks par Kodiaq. Vissāpīgāk Kodiaq klātbūtni izjutīs tādas automašīnas kā Ford Kuga, kas kompakto SUV klasē gan pretendē uz ko lielāku un dārgāku, taču maz ko spēj likt pretī pārdomātajai Škodas ofensīvai. Ko vērta viena ir jaunā Škoda Connect izklaides iekārta (patlaban jaudīgākā VW grupā) un fundamentālā paneļa arhitektūra. Pieklājīgā distance līdz VW ir ievērota, taču izteikti lētu virsmu Kodiaq salonā nav.

Ja esat gatavi maksāt, būs jums gan balta āda, gan papildu aplikācijas, gan svēdraina paneļa apdare.

Kad pienāca laiks šķirties, pamanīju vēl divas lietas - Škodas tradicionālo pseidoluksusa triku, lietussargu durvīs un gumijas, kas, atverot durvis, automātiski izlien un piesedz kantes. Vai tikai Kodiaq par daudz neslien degunu gaisā? Pārbaudīsim - apgāju masīvajam metāla rumpim apkārt, un pavēru degvielas tvertnes vāciņu: ir! Zaļais ledus skrāpis jau vairākus gadus ir aizkustinoši vienkāršs Škoda lozunga Simply Clever paraugs, un saglabāts arī Latvijas gada automobilī. Tātad

par spīti izmēram, statusam un godalgām «Škodiaks» joprojām ir reāla automašīna reāliem cilvēkiem.

Cik maksās? Lētākais Škodiaks pie mums maksās 21 800 eiro, ar pilnpiedziņu jau nepilnus 26 tūkstošus, bet dīzeļi - no 28 tūkstošiem ar «astīti».