RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Pirmie iespaidi: Scania kravas auto jaunā paaudze

Ingars Tenis/ TVNET 5
  • Raksts
  • Video
Foto: Ingars Tenis, TVNET

Pērnā gada nogalē saņēmu visnotaļ intriģējošu piedāvājumu praktiskās nodarbībās iepazīties ar Scania jaunās paaudzes automobiļiem.

Tā kā ar smagajiem auto darīšana līdz šim bijusi visai nosacīta un aprobežojas ar pastūrēšanu, sēžot tēvam klēpī vai vienkārši pašam rūcot, kamēr auto stāv, sākumā biju diezgan skeptisks. Kad noskaidrojās, ka iepazīšanās ar Scania produkciju notiks slēgtā teritorijā, atbilstošās kategorijas tiesības nav nepieciešamas un ar jaunās paaudzes kravas auto esot ļoti viegli braukt, piekritu piedāvājumam un janvāra otrajā pusē devos uz Trisili Norvēģijā.

FOTO: Ingars Tenis, TVNET

Tā nu ir sanācis, ka vieglo pasažieru auto prezentācijas apmeklēju samērā bieži, bet kravas auto prezentācijas gan ne. Patiesību sakot, pat ne reizi. Kas būs? Ko gaidīt un uz ko cerēt? Šie un vēl citi stipri līdzīgi jautājumi šaudījās galvā visu ceļu no Oslo lidostas līdz Trisiles lidlaukam, kur bija ierīkota simboliska jaunās Scania produkcijas iepazīšanas trase tiem, kuriem nav atbilstošās kategorijas vadītāja apliecības un attiecīgi arī tiesību milzīgos pašizgāzējus un vilcējus izvest pastaigā pa apkaimes šosejām. Starp citu, «trase» ir ļoti precīzs apzīmējums, jo visus uz Trisili atgādātos kravas auto, tostarp fūri, kas kopā ar kravu sver 50 tonnas, piekrautu baļķvedēju un kravas auto ar ekskavatoru uz treilera bija paredzēts izmēģināt citkārt rallijkrosam izmantotā trasē līdzās skrejceļam.

FOTO: Ingars Tenis, TVNET

Uzturēšanos Trisilē un lidlauka teritorijā faktiski var sadalīt divās tematiskās daļās. Viena ir praktiskā daļa, kuras laikā sabraukušie varēja sēsties pie stūres kādam no 26 atbraukušajiem kravas auto, bet otra - teorētiskā daļa, kurā Scania pārstāvji īsumā pastāstīja par uzņēmuma īstenoto modeļu paaudžu maiņu un par nākotnes plāniem. No otrās daļas tapa skaidrs, ka zviedru ražotāja dienaskārtībā prioritāri ir jautājumi par ilgtspējīgu mobilitāti, efektivitātes celšanu un līdz ar to izmaksu samazināšanu, savienojamību, tas ir tiešsaistes pakalpojumiem un izpatikšanu klientiem. Citiem vārdiem, šī attālināti un minimāli pazīstamā smagās tehnikas ražošanas nozare būtiski neatšķiras no vieglo auto ražošanas, tikai darīšana ir ar krietni lielākiem agregātiem.

Ilgtspējīga mobilitāte. Ar šo jēdzienu Scania saprot tiekšanos pēc augstākas efektivitātes kā ražošanas procesā, tā arī galaprodukta lietošanas laikā. Iespējas piemeklēt konkrētai darbības sfērai un mērķim piemērotāko auto ir milzīgas, turklāt tas attiecas ne tikai uz kabīņu izmēriem un uzkabes iekārtām (sniega lāpstām, iekrāvējiem), bet arī spēka agregātiem. Proti, ja vēl nesenā vēsturē kravas auto bija iedomājams tikai ar dīzeļdzinēju (padomju autobūvē gan bija arī automobiļi ar benzīna motoriem), tad mūsdienās bez sešu un astoņu cilindru dīzeļdzinējiem tiek piedāvāti arī motori, kas darbojas ar biodīzeli, sintētisko dīzeli, bioetanolu (patēriņš līdzvērtīgs dīzeļdzinējiem), saspiestu dabasgāzi, sašķidrinātu gāzi un ir pat hibrīddzinējs. Vispār Scania ļoti lepojas, ka cītīgi strādā «zaļajā» virzienā un kā piemēru min zviedru kompāniju ARLA, kas tagad plaši lietojot kravas auto ar bioetanola dzinējiem un gada laikā flotes šķērsgriezumā CO2 izmešu līmenis esot samazinājies par 55%, mašīnu efektivitāte optimizācijas rezultātā pakāpusies par 9% un izmaksas 1 tonnas preču piegādei - samazinājušās par 3 procentiem.

FOTO: Ingars Tenis, TVNET

Auto ar tādu bija nogādāts arī Trisiles testu poligonā un, godīgi sakot, sajūtas, stūrējot kravas auto, kad to nepavada vibrācijas un dīzeļa tarkšķis, ir diezgan sirreālas. Ja jāmeklē līdzinieki starp vieglajiem pasažieru auto, tad kā pirmais salīdzinājumam prātā ienāca Toyota Prius. Gan Scania G 320 Hybrid, gan Prius pamatā brauc ar iekšdedzes dzinēju, bet, ja nepieciešams un auto uzstādītās baterijas ir uzlādējušās, mašīnas iekšdedzes dzinēju var izslēgt un braukt elektriski. Šādi veicamais attālums nav liels, taču Vecrīgai cauri izslīdēt varētu vienā elektriskā piegājienā, turklāt nepamodinot tās iemītniekus.

Oficiāli ar baterijas resursiem pietiek, lai ideālos apstākļos nobrauktu 2 kilometrus ar ātrumu, kas nepārsniedz 50 km/h. Var jau būt, ka preču piegādēm izmantojams kravas auto ar hibrīddzinēju kādam šķitīs jocīga kombinācija, taču tas ir tas, kas šobrīd industrijā notiek, turklāt Scania jau ir sākuši testēt pilnībā elektriskus autobusus. Un tas nozīmē, ka drīzumā no zviedru uzņēmuma pienāks aizvien jaunas ziņas un potenciālo klientu vajadzībām aizvien piemērotāki risinājumi.

FOTO: Ingars Tenis, TVNET

Dzērienu kastu, čipsu un cukura paku izvadātājs ar hibrīddzinēju uzmanību sākotnēji izpelnījās ne tikai interesantā spēka agregāta, bet arī salīdzinoši kompakto izmēru dēļ. Jo, ja reiz gadiem nav braukts ar neko lielāku par Nissan Navara vai Volkswagen Amarok, pret automobiļiem, kam ir trīs vai četras asis un pie atvērtām durvīm pedāļi ir acu augstumā, bet, lai ieraudzītu stūri, pat jāatliec galva, ir zināma bijība. Un tomēr, kad pirmais satraukuma mirklis pārvarēts, motors iedarbināts, stūre un sēdeklis noregulēts, transmisija ieslēgta D režīmā un auto sāk kustēt, jau atliek laiks iedomāties, kā tas ir - būt tālbraucējam, sešriteņu visurgājēja - pašizgāzēja vadītājam kādā grūti pieejamā būvlaukumā, šoferim, kurš caurām naktīm no pilsētas izved sniegu, tīra ceļus, vai baļķu vedējam.

FOTO: Ingars Tenis, TVNET

Lai kāds arī būtu auto, jūtams, ka par ergonomiku un vadītāja komfortu ir padomāts. Tāpat arī par redzamību, jo neiedomājamās vietās pieskrūvētie un dažādos leņķos pagrieztie spoguļi gādā, lai neviens velobraucējs nepaliktu nepamanīts. Tai pašā laikā ir arī skaidrs, ka bez kursiem vai lietošanas pamācības izstudēšanas moderna kravas auto vadītājam neiztikt. Priekšējā panelī ir tik daudz pogu un slēdžu, ka to var salīdzināt tikai ar lidmašīnas kokpitu. Ja it visu pogu nozīme nebūs apgūta, tad var gadīties nonākt situācijā, kad auto ar vērtīgu un steidzami nogādājamu kravu nevarīgi stāv slidena uzkalniņa pakājē un nekust ne no vietas. Bet tai pašā laikā kaut kur mašīnas vadības panelī ir slēdzis, kuru nospiežot, pirms dzenošajiem riteņiem tiek kaisīta apsildīta grants.

FOTO: Ingars Tenis, TVNET

Tajās dažās stundās, kas bija atvēlētas braukšanai, sanāca izmēģināt virkni automobiļu - jau minēto hibrīdauto, parastu preču piegādes auto, pašizgāzēju ar 30 kubikmetriem sniega, sniega tīrītāju, ekskluzīvu trīs asu pašizgāzēju, ar kuru doties bezceļos, baļķu vedēju un visbeidzot rallijkrosa trasē iebraukt arī ar Scania flagmani, līdz 50 tonnām piekrautu 730 zirgspēku vilcēju S 730.

Skaidrs, ka braukt siltā kabīnē, kurā bez diviem mīkstiem sēdekļiem atrodas arī divas gultas, ir patīkami. Taču ne mazāk aizraujoši bija atgriezties 25 gadus senā pagātnē pie vēsturiskā mantojuma, ieņemot vietu 1992.gada armijas kravas auto vadītāja vietā. Tas bija vienīgais Scania automobilis no visiem tajās dienās pieejamajiem ar manuālo pārnesumkārbu, ķēdēm uz visiem četriem riteņiem un kalnā sagatavotu trasi veiktspējas un caurgājības pārbaudīšanai. Lai arī no malas izskatījās neticami, sniega ķēdes veica brīnumu un ceturtdaļgadsimtu senais auto bez piepūles no sākuma rāpās augšup pa nogāzi un pēcāk arī lejā. Ja es būtu karavīrs, būtu, uz ko paļauties.

FOTO: Ingars Tenis, TVNET
ES Sniegs Ceļi Norvēģija
5 Komentāri