Drošības aprīkojums kā miesassargs

Tomēr laiks nestāv, auto kļūstot vēl ātrākiem, vairākās ES valstīs un Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA) uzsākas diskusijas par nepieciešamību paplašināt to drošības iekārtu klāstu, kurš ir obligāts, lai auto varētu izlaist un tirgot ES. Austrijas, Beļģijas, Francijas, Vācijas un vēl četru ES valstu satiksmes ministri ir vērsušies ar priekšlikumu Eiropas Komisijā izvērtēt jaunos drošības piedāvājumus un iespējas to daļu ieviest kā obligātu.

Šobrīd kā vistuvākās galamērķim – obligātai ieviešanai, ir autonomā bremzēšanas sistēma un brīdinošs skaņas signāls, ja aizmugurē sēdošie nav piesprādzējušies. Ir arī citi piedāvājumi kā maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums, iekārta, kas brīdina par izbraukšanu no savas joslas, alkohola detektors, kas neļauj iedarbināt auto, ja vadītājs ir dzēris, notikumu ieraksta rīks, kas ir tāda kā auto «melnā kaste» un citi. Visi šie modernie dzelži varētu būt nozīmīgi kādā konkrētā brīdī, citi biežāk, citi retāk, tomēr, rūpējoties par drošību nevajadzētu satilpināt auto visu iespējamo, nejēdzīgi palielinot tā cenu.

Noteikumi par obligātu piesprādzēšanos ar drošības jostām arī aizmugurē sēdošajiem ES tika pieņemta 2006. gadā, balstoties uz 2003. gada direktīvu (Directive 2003/20/EC), tomēr daudzās dalībvalstīs tā joprojām vēl nav norma, arī Latvijā. Pētījumi liecina, ka

25% smagu negadījumu iemesls Eiropā ir aizmugurē sēdošo nepiesprādzēšanās.

FIA un arī LAMB, kā FIA dalīborganizācija uzskata, ka obligāts brīdinošās skaņas signāls, ja aizmugurējie nav piesprādzējušies, noteikti uzlabotu satiksmes drošību.

Kas attiecas uz automātisko bremzēšanas sistēmu, tad 38% aptaujāto eiropiešu to vēlētos savā jaunajā mašīnā. Tā nav pat vairāk kā puse, tātad autovadītāji īsti neapzinās šī aprīkojuma nozīmi. Viena veida šāda sistēma ir izmantojama pilsētā, kur ātrumi mazi, un tam būtu nozīmīga loma sargājot gājējus, riteņbraucējus, citus mazaizsargātos satiksmes dalībniekus, un, protams, arī automašīnā sēdošos. Cits aprīkojums ir traucoties pa šosejām, kur ātrumi daudz lielāki, un sekas var būt smagākas. Vācu autokluba ADAC pētījumi liecina, ka 24% no negadījumiem Vācijā ir tieši ietriekšanās priekšā braucošā auto aizmugurē. LAMB uzskata, ka šī drošības rīka ieviešana mazinātu satiksmes negadījumu skaitu ar cietušajiem un iespējams pat bojāgājušajiem, tomēr jāņem vērā, ka jauna aprīkojuma ieviešana nedrīkst nesamērīgi palielināt cenu, padarot modernu automašīnu ievērojamai iedzīvotāju daļai nepieejamu.

Vēl kāda iekārta, par kuru diskutē kā nepieciešamu, ir automātisks braukšanas ātruma ierobežojums, atbilstoši telpai, kurā autovadītājs pārvietojas.

Braucot konkrētā valstī pa konkrētu ceļu, auto caur satelītu uzzina maksimālo atļauto braukšana ātrumu un neļauj to pārkāpt.

Šāds rīks ir atkarīgs no modernām kartēm, kuru informācija ir regulāri jāatjauno. FIA uzskata, ka tā varētu būt nākotne, tomēr vēl neesam tam gatavi, jo nav nedz tam piemērotas kartes, nedz ir izstrādāts vienots to regulāras atjaunošanas mehānisms.

Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESP) pasaulē tika radīta pagājušā gadsimta 90 gadu sākumā, bet nozīmīgu ietekmi uz satiksmes drošību, kā automašīnās obligāts aprīkojums, tā sasniedza tikai 2014. gadā, un tiek uzskatīts, ka šobrīd tā glābj ik gadu aptuveni 4000 dzīvības. Cits piemērs ir lēnā e-zvana ieviešana, kura nu varētu notikt 2018. gada 1.martā, tomēr zinot, cik bieži tās ieviešana ir pārcelta, liela pārliecība par šo laiku nav. Latvijā e–zvana aprīkojumam jābūt tehniskā kārtībā jau šā gada 1. oktobrī, lai no nākamā gada 1. marta varētu sākt darboties reālajā vidē. E-zvans ir auto uzstādīta iekārta, kas autonomi ziņo vienotam centram par automašīnas atrašanās vietu, ja auto ir nokļuvis nelaimē, bet autovadītājs nevar paziņot vai nezina savu atrašanās vietu.

Moderno drošības rīku obligātā ieviešana ir jāuzsāk savlaicīgi, saprotot, ka ES lēmumi tiek saskaņoti un pieņemti pietiekami ilgi, lai visas dalībvalstis varētu rūpīgi izvērtēt.

Latvijā vidējais autoparka vecums ir 12,5 gadi.

Šie fakti liecina, ka laiks, kad šodien pieņemts lēmums atstās reālu iespaidu uz satiksmes drošību Latvijas ceļos, tātad pietiekamā daudzumā būtu automašīnas ar šādu modernu aprīkojumu, būs pēc gadiem 20.