Zīmols ar dziļām saknēm autosportā, kurš tagad plāno atkarot zaudēto ar savu pirmo apvidus auto un dīzeļdzinējiem. Uzmini nu! Kas tas ir? Tā ir Alfa Romeo, un ar vienu no tās izstrādājumiem pirms neilga laika devos brīvdienu izbraucienā. Tas gan nebija minētais apvidus auto Stelvio, bet gan izskatīgais sedans Giulia ar klasisko piedziņu un dīzeļdzinēju.
Pirmie iespaidi: Alfa Romeo Giulia
Dizains
Ārējais izskats viennozīmīgi ir Alfa Romeo trumpis, ar ko kompānijai nekad nav bijušas problēmas. Slaids, izstiepts siluets, zems klīrenss, tālu uz priekšu novietota priekšējā ass un attiecīgi maza virsbūves pārkare. Skanēs klišejiski, bet kopējais iespaids par Giulia - zemei pieplacis sedans, kurš pat stāvot izstaro dinamiku, proti, liek noprast vadītāja rīcībā nodotās automobiļa spējas. Protams, Giulia modifikācija Quadrifoglio, kam zem priekšējā pārsega atrodas Ferrari izstrādāts V6 turbomotors ar 510 zirgspēkiem ir vizuāli pieskaņota mašīnas spējām un izskatās atturīgi agresīva, taču arī standarta modelis ir pietiekami sportisks, vienlaikus iemiesojot arī solīda, eleganta stila pazīmes. Faktiski, ja neieskatās vai nezina, kuras detaļas ir tās, kas liecina par Quadrifoglio gēniem, mašīnu ar 180 zirgspēku dīzeli var sajaukt ar spēkratu, ko pretī horizontam dzen motors no Maranello.
Salonā
Ja salīdzina ar tiešajiem konkurentiem no Vācijas, Alfa Romeo Giulia ir visai bagātīgs standarta aprīkojums, kas iekļauts jau bāzes cenā. Izmēģinātajam modelim ar 180 zirgspēku dīzeļdzinēju Super komplektācijā bija faktiski viss, kas nepieciešams, tai skaitā multimediju sistēma ar 6,5 collu skārienekrānu priekšējā paneļa vidū. Tās interfeiss gan šķita pārāk vienkāršs automobilim, kuru ražotājs gribētu pozicionēt kā sportisku stila ikonu. Pie tam dizaineri centrālo ekrānu ir viltīgi noslēpuši aiz stikla plāksnes, kas aizņem apmēram trešo daļu priekšējā paneļa, tādēļ brīdī, kad nospiež Start Engine pogu uz stūres pārņem zināms apbēdinājums, jo izgaismojas tikai daļa no glancētās virsmas. Toties strādā viss raiti un arī mijiedarbība ar multimediju sistēmu neprasa ilgu adaptēšanos.
Sēdpozīcija pie stūres ir vienkārši teicama, kas sportiskas dabas automobilī ir jo īpaši svarīgi. Vien dažas roku kustības un sēdeklis attiecībā pret stūri (vai stūre attiecībā pret sēdekli) būs noregulēts tā, ka ērti būs gan azartiskas braukšanas brīžos, gan uz ilgā, vienmuļā ceļojumā. Ērts sēdēšanai ir arī aizmugurējais sēdeklis, taču iebildumus var radīt izkļūšana no tā. Tas ir ļoti zems un ar augstām sānu malām, tāpēc pastāv liela varbūtība, ka aizmugurējie pasažieri, neko nenojaušot, ar savām kleitām un biksēm apslaucīs mašīnas sliekšņus. Tūlīt pēc mašīnas dušas jau sīkums, bet, ja ir tādi laika apstākļi kā iepazīšanās braucienā (redzams attēlos), nav diez ko patīkami. Bagāžniekā pārsteigumus gan var nemeklēt, jo tā tilpums ir tieši tāds pats kā vācu trijotnei - 480 litri.
No Alfa Romeo Džūlijas salona atmiņā ir palicis vēl kāda nianse un tie ir apdarē izmantotie materiāli. Acīmredzot bija nepieciešams nedaudz ietaupīt, samazināt ražošanas izdevumus, lai auto būtu lētāks un konkurētspējīgāks, taču visapkārt ir jūtams lētumiņš - sākot ar periskopa formas instrumentu paneļa ietvaru un beidzot ar braukšanas režīmu d n a izvēles ripu. Kamēr rokas tur uz stūres un skatās uz ceļu, nekas, bet atliek vien pārlaist acis paneļiem, lai prātā uzaustu līdzības ar videomagnetafona korpusa bezpersonisko, gludo plastmasu.
Tehnika
Ja salona apdares materiālus varētu vēlēties labākus, tad ripo Giulia gan atzīstami. Patiesi baudāma braukšana un 180 zirgspēku dīzeļdzinējs ar 2,2 litru darba tilpumu absolūti pietiekams. Paātrinājumā līdz simtam gan nav sajūtas, ka ķermenis tūlīt tiks izspiests cauri sēdeklim, bet piekritīsiet, ka sprintam nepieciešamā 7,1 sekunde nav peļams rādītājs. Bet, tā kā maksimālo griezi, 450 Nm, motors attīsta pie 1750 apgr./min., šosejas režīmā uzņemt ātrumu un veikli tikt garām lēnāk braucošam auto, šķiet pat vēl īsāka mirkļa jautājums. Tiesa, tas būs brīdis, kad citkārt civilizēti klusajā salonā ielauzīsies dzīzeļdzinēja tarkšķis.
Ja sanāk pārsēsties no kāda krosoveram līdzīga auto, tad noteikti jāpatur prātā Giulia klīrenss. Tie ir tikai 10 centimetri, kas šķir zemi no mašīnas virsbūves zemākā punkta un dažās tehnisko datu tabulās pat minēti 99 milimetri. No otras puses, karjeros tāpat ar šo auto sacensības neviens nerīkos (ja nu vienīgi Top Gear producenti pēc 10 gadiem ar 10 gadus veciem, sportiskiem klasiskās piedziņas sedaniem) - Džūlijas stihija ir šoseja un uz tās auto liek justies ļoti labi. Arī pilsētā automobilis ir viegli lietojams klasiskās piedziņas un attiecīgi mazā apgriešanās rādiusa dēļ (5,4 metri).
Bez 180 zirgspēku dīzeļdzinēja ir pieejamas arī 2,2 litru JTD motora versijas ar 150 un 210 ZS, 2 litru benzīna motors ar 200 vai 280 ZS, vai arī 2,9 litru V6 spēka agregāts ar 510 ZS. Transmisiju klāstā ir sešu pakāpju manuālā un astoņu pakāpju automātiskā, ko var izvēlēties atkarībā no motora, kā arī pilnpiedziņas sistēma, kas vismaz sākumā pieejama tikai 210 un 280 zirgspēku modeļiem.
Lai kļūtu par Giulia īpašnieku, jāatlicina vismaz 33 990 eiro par modeli ar 200 zirgspēku turbo motoru un automātisko pārnesumkārbu. Izmēģinātās Super aprīkojuma līmeņa 2.2 JTD Giulia ar automātisko transmisiju bāzes versija maksā 36 990, bet 510 zirgspēku Quadrifoglio - 71 990 eiro.
Tehniskie dati Alfa Romeo Giulia 2.2 JTD 180 AT8
Dzinējs | 2143 cm3, 4 cilindri, iebūvēts gareniski |
Jauda | 180 ZS @ 3750 rpm |
Griezes moments | 450 Nm @ 1750 rpm |
0-100 km/h | 7,1 sekunde |
Vmax | 230 km/h |
Vid.patēriņš* | 4,2 l/100 km |
CO2 | 109 g/km |
Garums | 4643 mm |
Platums | 1860 mm |
Augstums | 1436 mm |
Riteņu bāze | 2828 mm |
Pašmasa | 1445 kg |
Degvielas tvertne | 52 litri |
Bagāžnieks | 480 litri |
*grūti sasniedzams rādītājs