Aptauja: Lielajās pilsētās biežāk brauc ar auto nekā ar sabiedrisko transportu

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Par to TVNET informēja CSP Informācijas un komunikācijas daļā.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Iedzīvotāju īpatsvars (%), kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu un sabiedrisko transportu

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Vīriešu un sieviešu īpatsvars (%), kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Vidēji Jēkabpilī ikdienā ar automašīnu brauc 57,5 % iedzīvotāju, bet Jēkabpils centrālajā daļā par 9 procentpunktiem mazāk (48,5 %), kamēr Brodos par 27,6 procentpunktiem vairāk (85,1 %). Savukārt vidēji Ventspilī ar automašīnu brauc 54,5 % iedzīvotāju, bet Sarkanmuižas laukos, Kantsonciemā, Strīkciemā, Jāņciemā, kā arī Čīkstiņciema un Pārventas dienviddaļā par 18 procentpunktiem mazāk (36,5 %), kamēr Kauškuļciema ziemeļdaļā, Mācītājplacī, Kurpniekciemā, Gāliņciemā un Žāžciemā par 27,2 procentpunktiem vairāk (81,7 %).

Pārvietošanās ikdienā ar automašīnu,% no atbildējušajiem

Pilsētas sabiedrisko transportu visbiežāk izmanto daugavpilieši (71%), un viņi ar to ir arī visapmierinātākie (85%). Arī puse Liepājas un Rēzeknes iedzīvotāju (52% katrā) izvēlas sabiedrisko transportu, un vairums liepājnieku (75%) un rēzekniešu (74%) ar to ir apmierināti. Retāk ar sabiedrisko transportu pārvietojas Jūrmalā, Ventspilī (47% katrā), Jēkabpilī (46%) un Jelgavā (43%). Jūrmalā un Ventspilī lielākā daļa iedzīvotāju ar sabiedrisko transportu ir apmierināti (78%, 70%), mazāk apmierināto ar sabiedrisko transportu ir Jēkabpilī (66%) un Jelgavā (60%). Visretāk ar sabiedrisko transportu brauc valmierieši (33%), un arī apmierinātība ar to ir salīdzinoši zema (56%).

Sabiedrisko transportu biežāk izvēlas sievietes, visvairāk – Daugavpilī (79 % sieviešu). Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī ar sabiedrisko transportu ikdienā brauc 62 %, Jelgavā 57 %, Jūrmalā 55 %, Jēkabpilī 50 %, bet vismazāk Valmierā – 38 % sieviešu. Savukārt vīrieši vismazāk sabiedrisko transportu izmanto Jelgavā (24 %), Valmierā (26 %) un Ventspilī – 27 %. Pārējās pilsētās sabiedrisko transportu ikdienā izmanto 60 % vīriešu Daugavpilī, 41 % Jēkabpilī, 39 % Rēzeknē, 38 % Liepājā un 37 % Jūrmalā.

Vīriešu un sieviešu īpatsvars (%), kas ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu

Aptaujas dati rāda, ka ar velosipēdu regulāri brauc aptuveni 10 % pilsētnieku. Visvairāk riteņbraucēju ikdienā ir Liepājā (13%), vismazāk - Rēzeknē (2%). Valmierā ar riteni brauc 10 % valmieriešu, Jelgavā un Ventspilī – 9 % jelgavnieku un ventspilnieku, Jēkabpilī – 8 % jēkabpiliešu. Jūrmalā un Daugavpilī ikdienā braukt ar velosipēdu izvēlas mazāk - 6 % jūrmalnieku un 4 % daugavpiliešu. Vilcienu satiksmi iecienījuši divās lielajās Latvijas pilsētās – to izmanto 17 % Jūrmalas un 6 % Jelgavas iedzīvotāju, kuri visticamāk dodas uz darbu Rīgā. Pārējās pilsētās vilcienu satiksme ikdienā nav populāra.

Aptaujā 2017. gada sākumā piedalījās 4063 astoņu lielo pilsētu iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 95 gadiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu