Nissan markas bestsellers, kam arī Latvijā par popularitātes trūkumu sūdzēties nav pamata, nu ir atjaunots un ir paguvis iekarot arī autora simpātijas, turklāt, atklāti sakot - pašam par pārsteigumu. Atceroties pirmo braucienu ar oriģinālo kaskaiš automobili, likās, ka gan jau jaunais būs apmēram tāds pats - ar pašauru salonu un tramīgām gaitas īpašībām. Patiesībā tāds tas arī ir, taču tagad tas ne pārāk uztrauc un liekas, ka auto būtu labs partneris ikdienā. Varbūt prasības pret auto kļuvušas mazākas? Nedomāju gan. Un pie vainas nebūs arī fakts, ka uz nedēļas nogali saņemtais ķiršu sarkanais Qashqai bija bagātīgi aprīkots, ar spaidāmu ekrānu, panorāmas jumtu un gaišu ādas apdari. Vienkārši, gadiem ejot un krājot nobrauktos kilometrus, ir kļuvis skaidrs, ka bedres jūt arī caur GL klases pneimatisko piekari.

Dizains

Modernizētais Qashqai (arī septiņvietīgais Qashqai+2) vizuāli no saviem priekšgājējiem atšķiras minimāli. Principā galvenās un redzamākās ārējās atšķirības ir priekšējās daļas noformējumā, konkrēti - lukturos. Pēc modernizācijas Qashqai vārda tiešā nozīmē ir kļuvis modernāks - lukturi ir šaurāki, taču tai pašā laikā ar konkrētām aprisēm un līdz ar to arī izteiksmīgāki; arī aizmugurējie lukturi ir jauni; forma gan nav mainījusies, taču saturs gan - tagad aizmugurē braucošajiem acīs spīdina LED lampiņas.

Foto: TVNET

Vēl, manuprāt, kas nav mazsvarīgi šāda tipa automobilim, kurš, būdams pilsētas auto, vienlaikus pretendē arī uz bezceļos braukšanas spējām, ir sabalansētas virsbūves formas. Qashqai ir kompakts, ar augstāku klīrensu nekā parastam golfa klases auto, lieliem riteņiem, salīdzinoši augstu purngalu, bet tai pašā laikā nešķiet neveikls. Tieši otrādi - lietojot jēdzienus, ko sportisko modeļu aprakstos izmanto vairums autoražotāju, proti, ieslīpais jumts un lēzeni kāpjošā sānu logu līnija, arī Qashqai var raksturot kā auto ar dinamisku siluetu, turklāt šī vizuālā dinamika neatstāj sliktu iespaidu uz telpu aizmugurējā sēdeklī, kas ir problēma citiem auto ar nolaidenu jumtu.

Kompaktā krosovera ārējā dizainā nav aizmirsts arī tas, ka Qashqai ir "pilsētnieks, kam patīk lauki" un to uzsver melnas plastmasas uzlikas riteņu arku malās, kā arī melna plastmasa bampera augstumā pa visu perimetru. Tā tiek iegūts praktiskāka, robustāka auto tēls un arī neizskatās slikti; vēl jo vairāk tad, ja auto krāsa ir kā demo mašīnai. Vispār gribētos, lai cilvēki vairāk izvēlētos sulīgās krāsas saviem auto, nevis tikai pelēkos, bēšos un melnos toņus.

Salonā

Tā kā Qashqai jau bija pazīstams arī pirms modernizācijas, nekādus lielos pārsteigumus salonā negaidīju. Tādu, atklāti sakot, arī nebija, jo auto joprojām nav pārāk liels, ir ērti saprotams un, gribētos teikt, - viesmīlīgs. Grūti spriest par to, cik mājīgs liktos Qashqai salons ar melna auduma sēdekļiem un bez panorāmas jumta, bet demo auto patiešām bija mājīgs, gaišs un ar dāsna plašuma sajūtu salonā. Vārdu "sajūta" lietoju apzināti, jo loģiski, ka pasažieru telpas tilpums kubikmetros un attālums starp sēdekļiem nemainās atkarībā no tā, vai elektriskais aizkars ir atvērts vai aizvērts, taču optimisms kļūst krietni vien izteiktāks, ja caur jumtu vari redzēt koku zaļās lapas un galvaspilsētas ēku augšējos stāvus. Protams, stikla jumtam ir arī savi mīnusi, taču ar ūdeni un ziepēm var nomazgāt praktiski visu, arī to, kas palicis pāri no baloža brokastīm.

Par ergonomiku ar dažiem izņēmumiem neko sliktu nevar teikt, viss ir savās vietās, saprotams un atrodams. Kā trūkumus var minēt vienīgi logu atvēršanai domāto slēdžu izvietojumu pārāk tālu uz aizmuguri, smalkās podziņas ap multimediju sistēmas skārienjutīgo ekrānu (starp citu, ērti lietojams, lai arī nav īpaši liels) un arīdzan pogu izkārtojumu uz stūres; proti, ja man būtu uzticēts sakārtot audio sistēmas vadību, es skaņdarbu/radio staciju pārslēgšanas slēdzi samainītu vietām ar skaļuma regulēšanas pogām, kas atrodas stūres apakšā, jo pēc personīgās pieredzes skaļumu pieregulēt nākas krietni vien biežāk.

Foto: TVNET

Lai arī uz nedēļas nogali piešķirtais Qashqai pārstāvēja dārgo galu (Tekna aprīkojuma līmenis), greznības sajūta nevienā brīdī tā arī nepārņēma. Labākajā gadījumā tas likās kā auto, kādu vajadzētu ikvienam kārtīgam cilvēkam, kurš pārstāv plašāko sabiedrības daļu. Priekšējo paneli klāj mīksts, taustei tīkams materiāls, sēdekļu apdarē izmantota gluda āda un viss likās labi nostrādāts, izņemot jumtiņu virs instrumentu paneļa, jo tas ir izgatavots no cietas plastmasas un likās kā paņemts no neīstā rezerves daļu plaukta. Taisnības labad gan jāsaka, ka šāds niķis piemīt arī citiem tautas klases auto ražotājiem.

Komforts

Par komfortu patiesībā daudz nav ko teikt. Pie stūres atrasties ir ērti, braukt ir viegli, vienīgi sēdekļa regulēšanas metodes varēja būt ērtākas, jo aizbāzt roku šaurajā spraugā starp sēdekli un durvīm, lai parautu kloķi atzveltnes saregulēšanai vai sēdekļa pacelšanai augstāk, ir pagrūti. Mierina vienīgi apziņa, ka sēdekli auto īpašniekam nāksies regulēt ļoti reti, jo līdz šim nav nācies redzēt cilvēku, kura apkārtmēri vai augums mainītos dienu no dienas te vienā, te otrā virzienā. Attiecībā uz aizmugurējām sēdvietām darbojas kompaktklases likumi - visērtāk ir sēdēt sānu sēdekļos, bet vidējā sēdvieta vairāk kalpo kā rezerves variants neplānotam piektajam pasažierim. Vietas aizmugurē ir gana daudz, par ko liecina kaut vai apmēram sprīdi lielais attālums starp ceļiem un priekšējā sēdekļa atzveltni. Garāka auguma cilvēkiem sajūtas droši vien būs apspiestākas, bet, ja  piederi viduvējiem metrs astoņdesmit, tad vairāk vietas pat nevajag.

To gan nevar apgalvot par bagāžnieku - ja pirms Qashqai ikdienā braukts ar kompaktklases auto, tad bagāžnieks raizes nesagādās, turpretim, ja pierasts pārvietoties par auto, kurā var iekraut veļasmašīnu vai pat ledusskapi, brauciens piknikā izmēģināt svaigi dāvināto grilu var izvērsties par telpas plānošanas pārbaudījumu. Katrā ziņā vēl nebija nācies redzēt, ka saliekamais krēsls neparko negrib gulēt bagāžniekā, bet gan ietiepīgi tiecas brīvībā - mašīnas aizmugurē uz zemes.

Tehnika

Modernizēto Nissan Qashqai tāpat kā priekšgājēju var aprīkot gan ar benzīna, gan dīzeļdzinējiem, gan manuālo, gan bezpakāpju pārnesumkārbu, gan priekšpiedziņu, gan arī automātisko AWD sistēmu. TVNET rīcībā nonāca otrs jaudīgākais modelis - auto ar 2 litru benzīna dzinēju, All Mode 4x4 pilnpiedziņu un CVT bezpakāpju variatoru ar manuālas pārslēgšanās iespēju.

Foto: TVNET

Jāsāk jau laikam ar to, ka šai agregātu kombinācijai ir gan plusi, gan arī pamatīgi trūkumi. Pie plusiem var pieskaitīt pietiekamu motora jaudu, klusu, rāmu tā darbību tukšgaitā, komfortablu braukšanu automātiskā režīmā un iespēju ieslēgt pilnpiedziņas sistēmu, ja pēc tās rodas vajadzība. Pie trūkumiem savukārt var atzīmēt neadekvāto patēriņu pilsētas režīmā. Tas ne tikai lika vilties, bet pat zināmā mērā šokēja - lai gan tie ir borta datora aprēķini jau pēc pirmajiem kilometriem, skaitlis starp 18 un 19 centrālajā ekrānā nevieš optimismu. Pēc brīža patēriņš gan saruka vēl par dažiem litriem, bet tāpat optimistiska cerība, ka auto pēc iebraukšanas ēd vēl mazāk, tuvāk rūpnīcas solījumam. Ja satiksme nav intensīva, ar biežu paātrināšanos un bremzēšanu, un rūpīgāk piedomā pie braukšanas stila, noteikti var iegūt labākus patēriņa skaitļus, bet, ja gribas raiti tikt uz priekšu, nekas neatliek, kā spiest pedāli spēcīgāk un paciest motora vienmērīgo, bet skaļo īdēšanu, kamēr CVT apgriezienus tur pie 5000. Ja braukšana ir vienmērīga, tad drīzāk sanāks dzirdēt vēja svilpošanu, bet patēriņš pat šosejas ātrumā būs ap sešiem litriem. Tieši pateicoties uz šosejas notriektajiem kilometriem, nedēļas nogales kopsavilkumā vidējais patēriņš ir 10,5, kaut gan oficiālais rādītājs šādai komplektācijai ir 8,0. Domāju, ka tas ir nepiedienīgi daudz, tādēļ personīgi labāk izvēlētos 2 litru dīzeļdzinēju (150 ZS) ar manuālo pārnesumkārbu. Turklāt esmu pārliecināts, ka braukšana sanāktu ne vien ekonomiskāka, bet arī dinamiskāka. Tas arī ir vēl viens no 2 litru benzīnnieka trūkumiem - jaudas it kā nav maz (140 ZS), bet paātrinājumā to nejūt.

Vēl bez 2 litru benzīna un dīzeļdzinējiem var dabūt arī 1,6 litru benzīna motoru ar 115 ZS, kā arī 1,5 litru dīzeļdzinēju ar 103 vai 106 zirgspēkiem. Tāpat ir pieejama arī ekoloģiskā Pure Drive versija ar 1,5 litru 106 ZS dīzeļdzinēju, kura CO2 izmeši ir 129 g/km. All Mode 4x4 pilnpiedziņu var kombinēt tikai ar 2 litru motoriem, bet vasaras periodā no tās jēgas tāpat būs maz; katrā ziņā TVNET testa laikā viduskonsolē iebūvētais selektors tā arī palika 2WD pozīcijā, kaut arī sanāca mērot visai sliktu ceļu pa mežu līdz jūrai.

Lietošana

Kā jau minēju pašā sākumā, jaunais Qashqai patīkami pārsteidza un kopējo iespaidu nespēja sabojāt arī CVT pārnesumkārba, pret kuru nepatika iestrādājusies arī no citiem auto. Ja šo trūkumu atmet malā, Qashqai ir labs auto ikdienas lietošanai. Tas ir ļoti viegli vadāms, pietiekami liels, kluss, ar labu redzamību visos virzienos, aprīkots ar nepieciešamākajām ekstrām un gaitas komforta ziņā pat likās tīkamāks par lielo brāli Murano.

Tehniskie dati

Nissan Qashqai bāzes versijā ar Visia aprīkojuma līmeni, 1,6 litru benzīna motoru un priekšpiedziņu maksā sākot no 11 990 latiem. Savukārt Nissan Qashqai ar 2 litru benzīna motoru, 4x4, CVT un Tekna aprīkojuma līmeni ir pieejams par, sākot no 18 740 latiem.