Ar pirmās paaudzes GTC savulaik tiku pie soda punkta, tādēļ šoreiz īpaši piedomāju ar ātrumu neaizrauties un braukt rāmi (cik nu tas ir iespējams ar sportisku automobili). Centos un sanāca, soda punktu joprojām nav, bet iespaidi pēc izbrauktas tukšas bākas ir diezgan skaidri - GTC ir sportiskāks, bet tai pašā laikā arī mazāk funkcionāls par piecu durvju hečbeku. Tam ir gan trūkumi, gan arī priekšrocības un līdz ar to arī sava potenciālo pircēju un piekritēju bāze. Bet es jau pašā sākumā varu teikt - atslēgu un tehniskās pases atdošanu likumīgajiem turētājiem pavadīja tāda visai dīvaina sajūta un visbeidzot samierināšanās. Vismaz tai pusei manis, kas ir benzīngalva un kurai svarīgāks par praktiskumu un degvielas ekonomiju ir emocionālais baudījums.

Viena no Astra GTC labajām īpašībām ir dizains. Auto ir platāks, garāks un zemāks par piecu durvju hečbeku un zīmēts tā, lai pat 20 collu riteņi, ko pirms desmit gadiem bija grūti iedomāties pat kā vidējās klases auto aprīkojuma sastāvdaļu, nešķistu par lielu un harmoniski iederētos sportiskajā kompaktklases Opel markas automobiļa siluetā. Cita runa ir disku un attiecīgā apriepojuma izmaksas, ja jāmaina vasaras riepas pret ziemas «zolēm» vai arī ja sanāk kādu zemprofila riteni pārsist tā, ka labošana nav iespējama un vietā jāmeklē cits. Šajos brīžos racionāls cilvēks noteikti aizdomātos, bet ja jau ir iegādāts šāds auto ar 20 collu riteņiem, par racionālumu nez vai var runāt; drīzāk jau šāda auto saimnieks būs emocionāls cilvēks, kam svarīgāks par visu ir stils un tas, kā auto izskatīsies, nevis rēķins riepu servisā.

Foto: Ingars, TVNET

Gabarīti un durvju skaits nav vienīgā Astra GTC atšķirības iezīme. Abus auto vieno tikai antenas spicīte uz jumta un spoguļu korpusi, savukārt virsbūves paneļi katram ir savi un GTC tie dod spēcīga ķīļveida auto formu, uz ko atskatās visi - jauni un veci, jaunieši un jaunkundzes, dāmas un kungi. Var būt, ka uzmanību piesaista izmēģinātā auto olas dzeltenuma krāsa (oficiāli tā ir definēta kā saulainā melone), kas pēc rīta dušas laistās visā košumā un automobili izceļ uz pelēkās transportlīdzekļu masas fona. Bet manuprāt Astra GTC labi piestāv arī rāmākas krāsas, par ko var pārliecināties tīmeklī pieejamajos modeļa konfiguratoros. Tāpat GTC ir krietni lielāka centrālā gaisa ieplūdes atvere, kas izmēru ziņā jau var droši cīnīties ar iepriekšējo paaudžu Peugeot automobiļiem; arī tiem rīkle sniedzās no viena bampera stūra līdz otra. Nevarētu teikt, ka izmērs ir proporcionāli samērīgs, taču neizskatās slikti un vēl vairāk akcentē automobiļa briedumu, potenciālu un ambīcijas, kas aiz tā slēpjas (Astra GTC ar vājākajiem motoriem potenciāls gan nav diez ko liels, taču ambīcijas ir tādas pašas).

Kopumā ņemot, par dizainu var teikt pavisam vienkārši - ja pirms 10 gadiem auto entuziastiem rādītu šādu auto bez emblēmām un lūgtu minēt, kuram zīmolam tas pieder, neviens nespētu iedomāties, ka tik izskatīgu auto var uzbūvēt Opel, tas pats Opel, par kuru gandrīz katram ir kāds dzēlīgs joks padomā.

Foto: Ingars, TVNET

Izmēģinātais auto ir domāts cilvēku kārdināšanai, tādēļ tā aprīkojums ir ļoti bagātīgs - ādas sporta sēdekļi, gudrās gaismas, Opel Eye jeb acs, kas vēro ceļa zīmes un apzīmējumus un tumsā arī regulē tālo gaismu spīdēšanas tālumu, lai neapžilbinātu priekšā vai pretī braucošo, adaptīvā piekare ar braukšanas režīmiem dažādām dzīves situācijām, ārējo datu nesēju pieslēgšanas iespēja un citas opcijas. Būtībā automobilim vēl tikai ir jāiemāca braukt pašam un uzlikt braucēju gaumei atbilstošu mūziku, jo pārējo mašīna jau veic patstāvīgi - i logus notīra, i gaismas pārslēdz, i vadītāja kļūdas pārdrošos manevros pielabo.

Vadītāja sēdvieta ir pārdomāta, sporta sēdekli var regulēt visās nepieciešamajās plaknēs, stūre ir ērta un viegla, ātrumpārslēgs atrodas pareizajā vietā, un tas ir tieši tas, kas nepieciešams, kad ir ieslēgts Sport režīms un ir jāizmēģina, ko šāds GTC Turbo spēj. Par ergonomiju, paneļa pārskatāmību un slēdžu aizsniedzamību sūdzību nav, un, lai arī pogu zem krāsainā, bet nejutīgā ekrāna ir daudz, to izvietojumā orientēties jau pēc neilgas lietošanas nesagādā nekādas grūtības. Tā sakot - ventilācijas režīmu pārslēgšana bez domāšanas ir tikai laika jautājums.

Foto: Ingars, TVNET

Tāpat arī aizmugurējiem pasažieriem, īpaši, ja viņi ir divi, komforts būs gana augstā līmenī, jo attālums starp kājām un priekšējā sēdekļa atzveltni pat ir ar rezervi, galva griestos nespiežas un pa mazajiem sānu lodziņiem var redzēt arī, kas notiek ārpusē. Neērtāka braukšana būs piektajam pasažierim, kam iekritīs «loze» sēdēt aizmugurē pa vidu; tajā vietā gan īpaši tālāk par pilsētas robežām braukt negribas, jo jumts tad ir par zemu, bet blakus sēdošie - pārāk tuvu. Un arī sēdēšana uz noapaļotā sēdekļa polstera nav diez cik ērta, pie tam šajā brīdī vadītāja skatam tiek aizsegta lielākā daļa no jau tā šaurā aizmugurējā lodziņa. Redzamība kopumā varēja būt labāka, taču tās trūkumus kompensē atpakaļskata kamera un parkošanās sensori, bez kuriem braukšana atmuguriski drīzāk būtu kā taustīšanās krēslā.

Tālāk uz aizmuguri (kā jau vairumā automobiļu) atrodas bagāžnieks, un tas dīvainā kārtā pat ir lielāks nekā praktiskajam piecu durvju hečbekam. Opel tehnisko datu tabulās min, ka piecu durvju modelim aiz aizmugurējā vāka ir 370 līdz 1235 litrus liela telpa, kamēr GTC bagāžnieka tilpums standarta konfigurācijā ir 380 litri. Ar nolaistu atzveltni tas turpretim ir mazāks - 1165 litri.

Foto: Ingars, TVNET

Ja neskaita Astra OPC pieejamo 280 zirgspēku agregātu, tad trīs durvju Astra kopumā ir pieejama ar septiņiem dažādiem motoriem. Pieticīgākais no tiem ir 1,4 litru atmosfēriskais motors ar 100 zirgspēkiem, bet šāda tipa automobilim tas ir stipri par maz (100 km/h jau sasniegt var, bet diez cik baudāma braukšana nesanāk). Tālāk seko divas turbinētas 1,4 litru motora versijas ar 120 un 140 zirgspēkiem, un 1,6 litru turbo motors ar 180 ZS. Dīzeļdzinēju klāstā ir 1,7 CDTI ar 110 vai 130 zirgspēkiem 2 litru CDTI ar 165 ZS.

Iepazīšanās braucienā devos ar 180 zirgspēku benzīnnieku, ko Opel pasniedz tikai ar sešu pakāpju manuālo pārnesumkārbu (sešu pakāpju automāts ir opcija tikai 2 litru dīzelim un jaudīgākajam 1,4 litru turbomotoram), un secinājumi ir vairāki. Svarīgākais no tiem - manā GTC ar 180 ZS būtu par maz, jo piekare ir tik laba un sniedz tādu pārliecību par vadāmības precizitāti, ka šķiet - pat OPC motora 280 zirgspēku dinamika tai būtu tikai pietiekama.

Foto: Ingars, TVNET

Kursējot starp dienišķajiem pieturpunktiem, var just, ka GTC ir sportisks auto un dažbrīd tas var sākt kļūt traucējoši, un šīs sajūtas nespēj slāpēt arī Tour podziņa priekšējā panelī, kam it kā būtu jāpaaugstina komforts. Taču, augot ātrumam un braukšanas dinamikai, nepārprotami «lien» ārā Astra GTC ieguvumi no sportiskās balstiekārtas. Kompaktajam hečbekam Opel inženieri ir pielāgojuši 325 zirgspēkus spēcīgās Insignia OPC HiPerStrut priekšējo piekari, un tā faktiski likvidē motora griezes momenta ietekmi uz stūres iekārtu, kas, pat kārtīgi spiežot pedāli grīdā, paliek neitrāla. Apvienojumā ar aizmugurē uzstādīto, Opel patentēto Vata sviras mehānismu tā tiek iegūta augsta vadāmības precizitāte un minimālas virsbūves svārstības ap savu garenasi. Uz ceļa tas savukārt dod pārliecību un vēlmi braukt aizvien ātrāk un ātrāk, dinamiskāk un dinamiskāk. Tikai žēl, ka pie mums ļoti ātri pienāk tā ātruma un ceļu kvalitātes robeža, kuru pārkāpt nav vēlams. Līdz šai robežai, kas katram novilkta citā vietā, gan - cepuri nost, jo izraušanās no rosīgās ikdienas ir garantēta.

Visbeidzot par patēriņu. Tas, ka arī ar šo auto neizdevās iekļauties ražotāja noteiktajos un solītajos limitos, īpaši nepārsteidz. Oficiāli Astra GTC ar 1,6 litru turbomotoru tiek solīti 7,2 litri uz 100 kilometriem kombinētā ciklā un, iespējams, šāds rādītājs arī ir sasniedzams, bet pēc 650 kilometriem, no kuriem absolūti lielākā daļa, proti, 500 kilometri nobraukti pa šoseju, dzeltenā automobiļa borta dators vēstīja - 9,5. Uz pašas šosejas cipari savukārt ir tīri pieņemami - kruīzā uz taisna, līdzena ceļa, ja par tādu var uzskatīt posmu pie Ādažiem, pie 90 kilometriem stundā patēriņa rādītājs lēkā starp 5,5 un 6 litriem. Palielinot ātrumu līdz 100 kilometriem stundā, patēriņš palielinās apmēram par litru.

Secinājumi

Astra GTC nav ģimenes auto, taču tas atstāj labu vizuālo iespaidu un piesaista skatienus, it sevišķi, ja ir košā krāsā. Manuprāt, šis ir viens no izskatīgākajiem mūsdienu hečbekiem. Salonā ērti sasēdīsies četri, bet vajadzības gadījumā būs vieta arī piektajam cilvēkam, vienīgi jāatceras auto novietot ar lielāku rezervi līdz blakus esošajam auto, jo plato durvju atvēršanai ir nepieciešams daudz vairāk vietas nekā, piemēram, parastajai Astrai vai citam auto ar četrām vai piecām durvīm.

180 zirgspēki ir daudz, bet GTC var droši dot vairāk, jo, pat vienatnē braucot, automobiļa rāviens ir rāms un sēdeklī nespiež. Opel ir par ko padomāt un, kas zina, varbūt ar laiku piedāvājumā tiks iekļauts vēl kāds benzīnnieks ar jaudu neaizpildītajā 100 ZS koridorā un samazinās 280 ZS spēcīgā OPC modeļa pārsvaru.

Tehniskie dati: Astra GTC 1.6 Turbo