Kā Porsche sakrustoja sporta auto ar visurgājēju (11)

Nejautājiet, kāpēc audience nevarēja notikt tepat Eiropā. Varbūt bezgalīgam avioceļojumam uz Āfriku ir kas kopīgs ar Svētā Grāla meklējumiem senatnē. Lai cik necilu koka kausu tu atrastu galamērķī, mokošais ekspedīcijas process vien to padara nenovērtējamu. Bet Porsche Macan nav nekāds apputējis trauks, no kura pestītājs, iespējams, padzēries pirms divtūkstoš gadiem Sinaja pussalā. Islāma vadītās Marakešas sarkanā māla un mopēdu realitātē sudrabots Made in Germany objekts izskatās pēc lidojošā šķīvīša, kurā Zemes civilizācijas sējēji ieradušies apraudzīt ienākošos ražu.

Iespējams, ka viņi būtu nedaudz pārsteigti par sava eksperimenta rezultātu, kas patlaban viltotās Adidas kedās snaikstās ap neredzēto mašīnu. «Sporta auto kompakto SUV segmentā» labāk iederētos mājās Leipcigā, kur ir sava sacīkšu trase, normāls klimats un uzticama pārtika. Vai tomēr nē? Varbūt teitoņos atmodies bruņinieku gars, kas karsti vēlas pierādīt, ka

Macan nav nekāds izlutināts baltrocītis un spēj stāties pretim jebkādiem pārbaudījumiem

bez kurnēšanas kā nabaga templiešu bruņinieks. Tad gan Marokas vidiene ir piemērota vieta.

Labs asfalts šeit ir tikai Marakešas centrā, un acīmredzot uzliets, lai pa to varētu braukt itāļu superkāri un vācu ūberlimuzīni, kas pēc tumsas iestāšanās uzrodas vecu meršu un jaunu Duster apsēstajā pilsētā. Aiz perifērijas, ko iezīmē unikāls skats – kravas automašīnu vadītāji, kas tieši ceļmalā tirgo cementu kā citur pārdod augļus vai čības, seko jau cits asfalts. Tas atgādina ceļa posmu no Elejas līdz Lietuvas robežai. Ir pat policijas postenis ar radaru, kurš līdzīgi latviešu kolēģiem modri uzrauga, vai neesi riteni nolauzis pārlieku lielā ātrumā. Kronis visam ir kalnu serpentīni. Tie sākas majestātisko Atlasa kalnu grēdas tālā, tālā priekškalnē, metas augšup un lejup neiedomājamas konfigurācijas cilpās, un visumā atgādina Katalonijas rallija trasi ar vienu būtisku atšķirību – te nav asfalta. Tikai akmeņi un naidīgi sarkana, slidena grants. Lieki teikt, ka barjeras atrodas tikai pāris vietās un tikai pārpratuma pēc, jo nebūt neiezīmē bīstamāko krauju malas. Īstā vieta, kur nodemonstrēt, kā Porsche izdevies sakrustot sporta mašīnu ar visurgājēju.

Tie, kas par visu spriež pēc bildītēm, ātri var secināt, ka Macan ir vienkārši mazāks Cayenne. Tie, kas prot arī lasīt, turpretim uzstās, ka tas ir par Porsche pārtaisīts Audi Q5. Taisnība nav nedz vieniem, nedz otriem. Cayenne austs no pavisam citas drēbes, savukārt no līganā Audi «makans» palūdzis dažas šasijas detaļas, un arī tikai tās, kas bija no alumīnija. Pēc dizaineru ieceres

Macan daudz vairāk nekā Cayenne vai Panamera jālīdzinās kompānijas sporta modeļiem,

piemēram, 911 Carrera. Tāpēc Macan profilā šķiet sastāvam galvenokārt no riteņiem, virs kuriem ir nedaudz virsbūves. Vietām tās ir tik maz, ka motorpārsegā nācās izgriezt caurumus lukturiem kā Mini.

Platās riepas, kas aizmugurē ir vēl platākas, pa Marokas vaļīgo granti slīd pie katras iespējas, un tā ir iespēja pierādīt sevi mistiskajiem mehānismiem, kādu nav Audi un par kuriem jāmaksā tas trakais piķis. Porsche Traction Management ir tikai pirmais līmenis, kam par vismaz tūkstoš eiro piemaksu seko nākamie – aktīvie amortizatori, griezes momenta vektoru vadība un citi ingredienti, ko Porsche sametis ideālā SUV kausēšanas tīģelī. Svarīga sastāvdaļa ir motors, ko arī viegli noturēt par kādu VW grupas unifikācijas produktu. Tomēr abi V6 benzīna biturbodzinēji gatavoti pēc oriģinālas receptes, un lielākais no tiem vēsā mierā padara Macan par «karstāko» jeb ātrāko mašīnu savā klasē. Tik daudz zirgspēku – 400 - tajā nav nevienam, un pat ja būtu, retais tos liktu lietā tā kā Macan. Tas nav vienkārši ātrs, tas ir ātrs un biedējoši izveicīgs, iekožas līkumos ar izteiktu pakaļpiedziņas automašīnas niknumu un tiek no tiem ārā ar precīzi dozētu priekšējo riteņu palīdzību.

Tā vien šķiet, ka

nav tāda ceļa profila, kam Macan nespētu pielāgoties,

un nav līkumu sasaistes, ko tas nespētu atšķetināt. Es tiešām gribētu pabraukt ar šo mašīnu ziemā – vai slepus atgriezties tajā Marokas nekurienē, kur ceļa virzienu apzīmē no trīs akmeņiem sastutētas čupas. Tik neparasti dotumi pilnīgi pelnīti rada aizdomas par cietu gaitu (daži Cayenne apakšmodeļi ir tam pierādījums), taču Macan tāds nav, - sevišķi ar pneimopiekari, kas nav standartā pat vētrainajam Turbo un ne par kādu naudu nav pieejama konkurentiem. Vēl viens «first in class» ir keramiskie bremžu diski. Tātad Porsche visā nopietnībā paredz iespēju, ka kāds gribētu piedalīties ar Macan t.s. trases dienās. Un kāpēc ne? Galu galā tam ir stūre no hibrīdmonstra Porsche 918 Spyder, Sports Chrono pakotne ar hronometru un Sport Plus režīmu, kā arī tehniska iespēja sasniegt 266 km/h. Macan salons neko daudz neatpaliek no Cayenne, no kā baby-Porsche aizņēmies sēdekļus. Te ir klasiskā instrumentu kombinācija ar trim «pulksteņiem» piecu vietā, masīva viduskonsole romiešu sarkofāga lielumā, pietiekami daudz vietas četriem izlutinātiem vai pieciem parastiem pasažieriem un vēl puskubikmetram bagāžas. Skaņas izolācija ir blīva, materiāli burvīgi, un par septiņātrumu pārnesumkārbu (kas, starp citu, gan nāk no Audi, lai gan saucas Porsche Doppelkupplungsgetriebe jeb PDK) nav jāpiemaksā. Bagāžnieka vāka vienlaidu virsmu neizkropļo numurzīmes vieta, rokturi vai slēdži, jo atvēršanas poga nomaskēta ne sliktāk kā filmās par Indiana Džonsu. Ideālais SUV atrasts?

Emmm, ne gluži. Lieta tā, ka Macan Turbo maksā 81 tūkstoti eiro. Tas ir sasodīti daudz pat par mašīnu, pēc kuras sastājusies garāka rinda nekā savulaik pēc Range Rover Evoque. Porsche lolojums maksā vairāk nekā Audi RS4 Avant vai Mercedes-Benz ML500, kam ir vairāk cilindru, jaudas un vietas. Porsche varbūt pielīdzina Macan Turbo filozofu akmenim un uzskata, ka tirgošanās te ir nevietā, tomēr pat izmēru lielāks benzīna Range Rover Sport vispārākajā pakāpē HSE Dynamic maksās mazāk. Labi, tam ir «tikai» 340 zirgspēku, tomēr... Tieši tikpat ir Macan S, kurš prasa joprojām lielu, tomēr jau apjēdzamu 59 000 tūkstošu investīciju. Aptuveni rēķinot, iznāk gandrīz 370 eiro par katru no Turbo pieliktajiem 60 zirgspēkiem. Nav brīnums, ka Porsche paredz smaguma centra novirzi lētāko Macan S un Macan S Diesel virzienā.

3 litru V6 TDI ņemts no Cayenne, tikai mazliet «pārprogrammēts» Macan izmēriem un svaram. Ak jā – svars... Straujais dizains var radīt mānīgu iespaidu, ka Porsche cītīgi pildījis «downsizing» mājasdarbu – mazāki dzinēji, mazāki izmēri, mazāka masa... Tomēr

Macan sver gandrīz divas tonnas, kas ir daudz,

pat ņemot vērā neskaitāmo «gadžetu», monolītā paneļa un Burmester sabvūfera svaru. Izskaidrojums ir vienkāršs – ja Macan būtu vieglāks, tas būtu vēl dārgāks. Tā kā apspriest Macan Turbo cenu ir tikpat bezjēdzīgi kā diskutēt par atspoļkuģu izmaksām, potenciālos pircējus nākotnē varbūt uzmundrinās neapstiprināta Porsche apņemšanās kaut kad ražot Macan ar lētākiem četru cilindru dzinējiem. Bet pagaidām tas vienkārši ir vieglāks, mazāks, lētāks un nešaubīgi glītāks automobilis nekā Cayenne, jo, kā nesen intervijā trāpīgi atzīmēja kāds pašmāju inženieris – riepu tirgotājs, «visas lietas, kas ir pareizi uzprojektētas, ir acij tīkamas.» Un Porsche Macan uzprojektēts vienreizīgi pareizi.