Jaunākās, astotās paaudzes Honda Civic, kas pie mums parādījās pirms pusgada, ir automašīna, zem kuras vārda faktiski slēpjas modeļi ar ļoti atšķirīgu raksturu. Hečbeks pārsteidz ar savu futūristisko dizainu, un, lai šo auto iegādātos, joprojām jāgaida rindā vairākus mēnešus. Savukārt sedans gan pēc izskata, gan gaitas īpašībām ir pavisam citāds, turklāt tagad četrdurvju Civic ir pieejams arī ar hibrīddzinēju.
Hečbeks
Uzreiz pēc tirdzniecības sākuma jaunais piecdurvju Civic kļuva par deficītu – iespējams, ne tik daudz pateicoties savam efektīgajam dizainam, cik mūsu dīlerim izdalītajai pieticīgajai kvotai. Tomēr nevar noliegt – astotās paaudzes Civic hečbeks, salīdzinot ar priekšgājēju, stilistiski ir kā diena pret nakti. Mašīnas siluets padevies ļoti dinamisks. Priekšējie lukturi veido vienotu stiklotu joslu, un pirmajā brīdī šķiet, ka tiem pa vidu vajadzētu atrasties vēl vairākiem papildu gaismekļiem, taču vidū ir tikai spīdīga plastmasa. Aizmugures lukturi izstiepjas līdzīgā sarkanas atstarojošas plastmasas joslā visā mašīnas platumā. Trīsstūrainie miglas lukturi priekšā idejiski sasaucas ar aizmugurējā bamperī iebūvētajām trīsstūra izpūtēja atverēm. Piekto durvju stiklu pārdala spoilers ar papildu bremžu signāliem.
Atbilstošā noskaņā veidots arī hečbeka interjers. Konceptauto cienīgais divu zonu priekšējais panelis un pievilcīgā dizaina stūre nepārprotami rada sajūtu, ka Honda inženieri centušies izveidot kaut ko neparastu. Taču tas viss padevies ne tikai izskatīgi, bet arī gana pārskatāmi un ērti. Var strīdēties vienīgi par kreisajā pusē novietotās sarkanās starta pogas lietderību, jo aizdedzes ieslēgšanai tik un tā jāizmanto parastā atslēga. Vadītājam tieši pretī atrodas liels tahometrs, kuram vidū ir informācijas displejs, bet vienā pusē ir degvielas, otrā – ūdens temperatūras rādītāji. Tā ir tā sauktā kontroles zona. Digitālais spidometrs novietots otrajā stāvā jeb informatīvajā zonā.
Jaunais Civic pēc gabarītiem ir kļuvis par 35 mm īsāks un zemāks par priekšgājēju, taču salonā vietas trūkums nav jūtams. Bagāžnieks var palepoties ar 415 litru ietilpību, bet lielāku mantu pārvadāšanai aizmugures sēdekļus var salocīt gan tradicionāli uz priekšu un ievērojami palielināt bagāžas telpu, gan nolocīt uz augšu sēdekļa apakšdaļu. Tāds sēdekļu transformācijas princips izmantots arī mazajam Honda Jazz. No šī paša modeļa noskatīts arī degvielas tvertnes novietojums zem priekšējiem sēdekļiem, kas atbrīvo vietu aizmugures pasažieru kājām un ievērojami paplašina telpu bagāžniekam.
Piecdurvju Honda Civic pircējiem izvēlei tiek piedāvāti trīs spēka agregāti: 1,4 i–DSI (83 ZS) un 1,8 i–VTEC (140 ZS) benzīna dzinēji, kā arī 2,2 i–CTDi (140 ZS) dīzelis. Visi motori tiek komplektēti ar sešpakāpju mehānisko pārnesumkārbu, bet abiem benzīnniekiem var izvēlēties arī automātisko transmisiju. Mazākais benzīna motors aizgūts no Jazz, bet dīzelis no Accord un CR-V modeļiem. Pagaidām pieprasītākais ir jaunais 1,8 litru benzīna dzinējs, kurš, pateicoties elektroniskajam vārstu vadības mehānismam un maināmas ģeometrijas ieplūdes sistēmai, nodrošina ļoti pieņemamu dinamiku apvienojumā ar samērā zemu degvielas patēriņu.
Sedans
Kā jau minēts, pie mums tiek piedāvāts ne tikai Eiropas tirgum paredzētais Civic hečbeks, bet arī amerikāņiem domātais Civic sedans. Taču tas būtībā ir cits modelis, jo no sava piecdurvju varianta ievērojami atšķiras gan ar ārējā dizaina un salona noformējumu, gan ar piekares konstrukciju un gaitas īpašībām. Četrdurvju Civic izskatās krietni atturīgāk, bet gaitā ar to pašu 1,8 litru benzīna dzinēju tas ir mazāk sportisks – vairāk uz komfortu orientēts. Sedans, salīdzinot ar tādas pašas koncepcijas iepriekšējās paaudzes modeli, kļuvis lielāks – par 65 mm garāks un par 35 mm platāks. Līdz ar to salonā par vietas trūkumu būtu grēks sūdzēties. Priekšējā paneļa noformējums ir visnotaļ mūsdienīgs, bet krietni konservatīvākā stilā nekā hečbekam. Tiesa, stūres rats ir tāds pats, bet mērinstrumentu panelim ir līdzīgs divstāvu izvietojums. Nolokot aizmugures sēdekļu atzveltnes, 438 litru bagāžnieka tilpumu var palielināt un ērti pārvadāt kādu garāku priekšmetu.
Hibrīds
Neparastākā no visām Civic modifikācijām ir tagad arī pie mums nopērkamā Honda Civic Hybrid. Ārēji hibrīds ne ar ko neatšķiras no parasta Civic sedana. Arī salonā viss ir tāds pats, vienīgi instrumentu panelī parādījušies daži jauni indikatori. Galvenā šīs automašīnas īpatnība ir paslēpta zem motora pārsega. Tur atrodas 1,3 litru benzīna motors, kas savienots ar tādu pašu variatoru, kāds tiek izmantots HR-V un Jazz modeļu automātiskajās transmisijās. Bet pa vidu starp šiem agregātiem spararata vietā atrodas plakans elektromotors – IMA (Integrated Motor Assist) sistēma. Benzīna motors attīsta 95 ZS, bet elektromotors – 20 ZS, kas kopumā automobilim dod 115 zirgspēku jaudu. Kad hibrīdauto samazina ātrumu, daļu no bremzēšanas laikā radušās enerģijas savāc elektromotors, kas tajā brīdī darbojas kā ģenerators. Šo enerģiju uzkrāj akumulators. Bet, kad automašīnai nepieciešams paātrināties, elektromotors nāk talkā benzīna dzinējam, ņemot iepriekš saražoto enerģiju no akumulatora. Protams, tādēļ nepieciešams īpašs akumulators ar vadības sistēmu, kas novietoti aiz aizmugures sēdekļa un saucas IPU (Intelligent Power Unit). Šis inteliģentais barošanas bloks sver 55 kilogramus un aizņem arī daļu no bagāžnieka.
Gaitā Civic Hybrid īpaši neatšķiras no parasta automobiļa ar automātisko bezpakāpju transmisiju jeb variatoru. Vienīgi apstājoties pie krustojuma, benzīna dzinējs automātiski izslēdzas, bet,nospiežot gāzes pedāli, atkal pats iedarbojas un auto sāk kustību. Pateicoties šai sistēmai, samazinās degvielas patēriņš un kaitīgo izmešu daudzums. Pēc ražotāja datiem, Civic Hybrid vidējais degvielas patēriņš, salīdzinot ar Civic, kuram ir tradicionālais 1,8 litru benzīnmotors, kombinētajā ciklā ir par diviem litriem uz 100 kilometriem mazāks. Hibrīda ekonomiskums vislabāk izpaužas raitā pilsētas režīmā ar regulāru apstāšanos un gaitas uzsākšanu. Turpretī, braucot pa šoseju, šīs tehnoloģijas priekšrocības jūtami samazinās.
Salīdzinot ar cita japāņu autoražotāja hibrīdsistēmu, kas tiek uzstādīta Toyota Prius automobilim, Honda Hybrid ir krietni vienkāršāka. Tas šo sistēmu padara lētāku, taču līdz ar to tā ir arī mazāk efektīva. Jāpiebilst, ka tieši hibrīdtehnoloģiju dārdzības dēļ vairāki Eiropas autoražotāji pašlaik lielākas cerības saista tieši ar šo salīdzinoši vienkāršāko sistēmu. Taču kādi hibrīdautomobiļi iekaros lielāku popularitāti un vai šai tehnoloģijai vispār ir nākotne, rādīs laiks. Pašlaik šādus transportlīdzekļus galvenokārt iegādājas lai pazīmētos ar savu zaļo domāšanu un moderno tehnoloģiju mīlestību, nevis lai ietaupītu kādu litru degvielas. Pie mums Honda Civic Hybrid maksā 17660 latu, bet tāds pats sedans ar 1,8 litru dzinēju par 12370 latiem ir dinamiskāks un braukšanas ziņā patīkamāks.
Modernās tehnoloģijas hibrīddzinēja izskatā ideoloģiski labāk piestāvētu ar kosmisko dizainu apveltītajam Civic hečbekam, nevis mērenā stilā ieturētajam sedanam, taču globālais tirgus visu izkārto pa savam. Hečbeks ir paredzēts Eiropas tirgum, kur tā saukto hibrīdu popularitāte nav liela, bet galvenais uzsvars tiek likts uz dīzeļiem. Turpretī Amerikā automašīnas ar hibrīddzinējiem var saukt pat par modes lietu. Tādēļ amerikāņiem paredzētais sedans bez tradicionālās konstrukcijas benzīnmotora pieejams arī hibrīda versijā, bet uz eiropiešiem orientētajam Civic hečbekam pienākas dīzeļa modifikācija.







motografs.lv