2001.gadā Toyota uz sava kompaktauto Corolla bāzes izlaida paaugstinātas ietilpības modeli Corolla Verso. 2004.gadā modelis tika atjaunots, 2007.gadā vēlreiz atsvaidzināts (šie auto tagad sastopami vai ik uz soļa, jo galvaspilsētā pilda koši zaļo taksometru funkcijas), bet šogad iznākusi tā trešā versija, turklāt nu jau tā tiek dēvēta vienkārši par Verso. Ar visu to modeļa izcelsme ir nepārprotama.

Līdz šim bija sanācis aptaustīt tikai iepriekšējo Corolla Verso un, godīgi sakot, - tas ir auto bez emocijām - iekāp, aizbrauc, izkāp un viss. Vienīgais, kas aizķeras, ir sliktā pagriežamība, bet visādi citādi - gluži parasts auto, kurš izskatās pēc Toyotas un piedāvā piecas vai septiņas sēdvietas.

Ar jauno Verso ir līdzīgi, tomēr mazliet citādāk un, kas, domājams, itin nemaz nav mazsvarīgi, - labāk. Vizuāli auto ir nepārprotams Toyota ar jaunā parauga dizaina iezīmēm gan priekšējās daļas noformējumā, kur, kaut arī lukturi ne tuvu nav tik lieli, redzamas līdzības ar jaunās paaudzes Avensis, gan aizmugurē, kur lukturu dizainā izmaiņas ir minimālas, gan arī profila skatā, kas atgādina paaugstināta Corolla un Urban Cruiser sajaukuma formas. Visas šīs izmaiņas, kas patiesībā nemaz tik būtiskas nav, dod pozitīvu rezultātu un Verso izskatās labi, turklāt ne jau tikai no priekšas vai pakaļas, bet gan no visām pusēm - lai arī līdz mākslas šedevram vai perfekta auto dizaina paraugam ir tālu, Verso ir izdevies un savai specifikai atbilstošs.

Salīdzinot ar iepriekšējo Corolla Verso, jaunais modelis salonā izskatās nobriedušāks, solīdāks, arī mazliet augstvērtīgāks. Ja iepriekš kopējo ainu bojāja gaiši zaļie elementi uz gaiši pelēkā centrālā paneļa un zaļganie toņi nakts laikā, tad tagad auto ir melnas un pelēkas krāsas apdare ar jaunākajos Toyota modeļos raksturīgo dzintara krāsas mērinstrumentu un slēdžu izgaismojumu. Citādāks ir arī ierīču izkārtojums, proti, līdz šim instrumentu panelis atradās priekšā aiz stūres, bet tagad jau tas ir centrā uz priekšējā paneļa. Lai gan šāds izkārtojums nekad nav bijis autora gaumē, Verso pārliecināja, ka tik slikti jau nav, turklāt, ja vēl ciparnīcas mazliet pavērstas skatiena virzienā (attiecīgi arī prom no priekšējā pasažiera redzesloka), tad tiešām nav starpības, vai ik pa laikam uzmet aci spidometram, kurš rēgojas zem stūres aploka, vai rādītājiem acu augstumā, tikai mazliet pa labi. No ergonomijas viedokļa viss ir perfekti, ja nu vienīgi prasās stūri mazliet vairāk pavilkt ārā, visu pārējo var aizsniegt, un arī no dizaina viedokļa priekšējais panelis ir visai veiksmīgs - pārskatāms, saprotams un viegli nolasāms.

Komforta līmenis Verso vadītāja vietā ir pietiekami augsts, pietiekami ērts, lai bez grūtībām pārvarētu garus ceļa gabalus. Tādus testa laikā veikt gan nesanāca, taču ir viedoklis par pārvietošanos pilsētā - braukt ir ļoti viegli. Stūres mehānisms ir ļoti izpalīdzīgs (lasi - viegls), gaitu auto uzņem visai strauji, vismaz tad, ja tam uzstādīts 1,8 litru benzīna motors un pastāvīgi mainīgā transmisija, kā testētajam Verso eksemplāram, gabarīti problēmas nesagādā un braukšanu atpakaļgaitā atvieglo lielie spoguļi, kā arī vairākas interesantas papildierīces. Kā galvenā no tām jāmin salona spogulī iebūvētais ekrāns, kas sāk rādīt aizmugurē notiekošo tiklīdz ieslēdz atpakaļgaitu. Sistēmu var vērtēt divējādi. No vienas puses ir noderīgi, ja, neatraujot no spoguļa acis, var redzēt, kas notiek tiešā auto aizmugurē zem loga līnijas, turklāt ir ar ko palielīties pasažieriem. No otras puses - tumšā laikā ekrāns pārāk kož acīs un prasās pēc košuma regulēšanas. Ekrānu var arī izslēgt pavisam, taču tādā gadījumā nebūs pieejama arī spoguļa pašaptumšošanās funkcija.

Redzamībai acīmredzot veltīta īpaša uzmanība, jo Verso ir veseli divi iekšējie atpakaļskata spoguļi. Lielākajā, statiskajā ir jau minētais iebūvētais ekrāns, bet otru vajadzības gadījumā var izlocīt no griestiem. Tam ir izteikti sfēriska forma un, lai arī izmērs nav liels, pamanīt bīstami tuvu aklajai zonai pielīduša auto spīdošās acis var ļoti labi.

Japānā acīmredzot ir sadzirdētas runas par videomagnetofonu plastmasu un beidzot tās ir mazāk. Lai arī elkoņa balsts starp priekšējiem sēdekļiem ir tik ciets, ka pret to var gūt nobrāzumus, salons ir ieguvis pavisam citu garšu un nu jau liekas klasi augstvērtīgāks. Vietas ir daudz kā priekšējā, tā arī otrajā rindā sēdošajiem, bet septiņvietīgā Verso trešajā sēdekļu rindā komforta līmenis ir stipri atkarīgs no tā, cik labi var pamatot nepieciešamību vidējā rindā sēdošajiem pabīdīties uz priekšu. Ja izdodas, tad divās aizmugurējās sēdvietās var ielīst arī normāla auguma cilvēki, ne tikai rūķi. Pati iekļūšana un izkļūšana gan nav īpaši viegla, bet, ja brauciena laikā nav plānots apstāties pie katra staba un lēkāt iekšā un ārā, tad var pieciest. Vienīgi jārēķinās: ja plānots izmantot visas septiņas sēdvietas, bagāžas pārvadāšanai būs nepieciešama jumta kaste vai arī piekabe, jo lietderīgi izmantojamais bagāžnieks kļūst gaužām niecīgs.

Atgriežoties pie braukšanas procesa, jāatzīmē, ka auto pārsteidz ar stabilitātes sajūtu, ko tas sniedz. Verso gan nav īpaši augsts, tomēr ietilpst MPV kategorijā un nodrošina mazliet augstāku sēdpozīciju, bet ar visu to ļoti labi iztiek bez virsbūves grīļošanās; īsāk sakot, auto nebiedē, ja jāveic asāki manevri. Balstiekārta ir kā zelta vidusceļš starp komfortu un stingrību un sajūtas, ko tā sniedz ir nesalīdzināmi labākas ar tām, ko atceros, piemēram, no RAV4. Īsāk sakot, Verso ir teicams auto braukšanai, gan no sēdēšanas, gan gaitas īpašību viedokļa. Vienīgais punkts, par ko Verso varētu iedot mīnusiņu, ir stūres mehānisma lēnums - vairāk nekā trīs apgriezieni no atdures līdz atdurei ir par daudz. Uz šosejas tas varbūt arī ir labi, jo ir grūti izpildīt nevajadzīgas, asas kustības, taču pilsētā stūres grozīšana ir apnicīga.

Protams, arī dinamikai ir nozīme un par tās trūkumu auto ar 1,8 litru benzīna motoru, kurš attīsta 146 ZS un 180 Nm, sūdzēties nevar. Kopējo ainu gan mazliet bojā CVT pārnesumkārba, kura vienmuļā dūkšana slāpē paātrinājuma sajūtas, bet visādi citādi tā ir diezgan laba kombinācija, jo nav nedz jāsēž citu satiksmes dalībnieku ēnā, nedz arī nepārtraukti jāpēta patēriņa rādītāji borta datorā. Verso aprīkošanai bez 1,8 litru benzīna motora var izvēlēties kādu no trim dīzeļiem ar līdz pat 177 zirgspēkiem, vai arī bāzes versijas 1,6 litru benzīnnieku ar 132 ZS.

Gala secinājums: Verso ir Toyota, ar kuru autors varētu sadzīvot ilgāku laiku. Tas ir auto, kurš garumā nesasniedz četrus ar pusi metrus, nodrošina augstu komfortu četriem pasažieriem, pieciem jau mazliet mazāk un septiņiem - vēl mazāk, stabili turas uz ceļa, labi izskatās uz pārējo auto fona un ļoti ātri sadraudzējas ar braucēju.

Svarīgākie dati: Toyota Verso 1.8 Valvematic Premium CVT Dzinējs: 1798 ccm Veiktspēja: 146 pie 6400 apgr./min., 180 Nm pie 4000 apgr./min. Vmax: 185 km/h (ar manuālo pārnesumkārbu - 190 km/h) 0-100 km/h: 11,1 sekunde (ar manuālo pārnesumkārbu - 10,4 sekundes) Gabarīti: - garums: 4440 mm - platums: 1790 mm - augstums: 1660 mm - riteņu bāze: 2780 mm Svars: - pašmasa: 1470 - 1525 kg - pilna masa: 2125 kg Bagāžas nodalījums (kopējā ietilipība līdz griestiem (virs un zem grīdas) ar riepu remonta komplektu): - 7 sēdvietas: 198 litri - 5 sēdvietas: 699 litri - 2 sēdvietas: 1696 litri Degvielas patēriņš: - pilsētā: 8,7 l/100 km - ārpus pilsētas: 5,9 l/100 km - kombinētā ciklā: 7,0 l/100 km. Cena: konkrētais modelis ar metālisku virsbūves krāsu - 19 750 lati.