Vispirms jau jāsāk ar to, ka XF ir pilnīgi jauns modelis, kurš, "Jaguar" vārdiem runājot, apvieno sporta automašīnas stilu un veiktspēju ar luksusklases sedana izsmalcinātību un plašumu un liek pamatus jauna sportiska luksusklases auto kategorijai, kā arī jaunas "Jaguar" ēras sākumam. Par plašumu, īpaši jau priekšējos sēdekļos, var strīdēties, bet sportiskums ir īstais vārds, ko lietot, raksturojot automobiļa gaitas īpašības. Jau pirmie metri pie XF stūres atspēko iepriekš izveidojušos priekšstatu, ka jaunais, gandrīz piecus metrus garais sedans būs automobilis ar mīkstām atsperēm un līganu gaitu, tomēr nē – XF ir pārsteidzoši ciets un tāds, caur kuru var izjust vismazākos ceļa nelīdzenumus. Nav komfortabli, tomēr raidīt pārmetumus ražotāja virzienā nav pamata, jo jau kopš pašiem XF tapšanas pirmsākumiem tiek uzsvērta modeļa sportiskā daba.

Testa auto ir aprīkots ar vājāko no visiem dzinējiem – 2,7 litru V6 dīzeli ar diviem turbokompresoriem un starpdzesētāju. Motors gan attīsta 207 zirgspēkus un 435 ņūtonmetru griezes momentu, taču dinamikas gan gribētos vairāk. Nav jau tā, ka auto nekust, patiesībā XF ātrumu uzņem diezgan raiti, pateicoties divu turbīnu sistēmai bez tā sauktās turbo bedres, taču, ja reiz modelis tiek pozicionēts kā sportisks sedans, tad mazliet pietrūkst tā asuma un nesavaldības, kāds raksturīgs spēcīgiem auto. No otras puses – šis dīzeļdzinējs ir labs kompromiss starp veiktspēju un ekonomiskumu. Tehniskajos datos minēts, ka pilsētā tas vidēji patērē 10,4 litrus uz 100 kilometriem, un jāsaka, ka testa režīmā radītājs ir tikai nedaudz lielāks, bet jebkurā gadījumā nav daudz vairāk kā 11 litri. Un kas vēl būtiski – šis motors nedz izklausās, nedz arī ož pēc dīzeļa; salona skaņas izolācija ir līmenī, tādēļ, uzņemot ātrumu, dzirdama vien pieklusināta, dobja dūkoņa, vienmērīgi braucot, motora telpā notiekošais nav dzirdams un, atverot logu, drīzāk būs dzirdami tikai turbīnu svilpieni, bet dīzeļdzinējiem raksturīgais tarkšķis faktiski ir saklausāms, tikai nostājoties pie automobiļa purngala. Un, tā kā izplūdes gāzes tiek izvadītas caur dubultu filtrēšanas sistēmu, tad nav arī dūmošanas un dedzinātas dīzeļdegvielas aromāta.

Foto: Ingars, TVNET

Vēl par tehniku runājot, jāatzīmē automātiskās transmisijas darbība. Var izvēlēties automātisko režīmu, un tad atliek vien pagriezt par JaguarDrive Control™ dēvēto ātrumpārslēga pogu D vai S režīmā un braukt. Pārslēgšanas shēma sākotnēji šķiet dīvaina un neparasta, taču pie ripas griešanas ātri pierod un tad jau tas ir parasts automāts, kura darbība īpaši neizceļas, un tas darbojas tāpat kā vairums analogu pārnesumkārbu – ar nelielu aizturi. Citādākas izjūtas ir, izmantojot sekvenciālas pārslēgšanas iespēju ar lāpstiņām aiz stūres. + pie labās rokas vidējā pirksta, - otrā pusē; nospied vienu vai otru, un pārslēgšanās attiecīgajā virzienā notiek momentā un ļoti strauji... līdz F1 tempiem, protams, tālu, bet tomēr patīkami un rodas tādas kā sportiskas braukšanas sajūtas.

"Jaguar XF" pat visplikākajā versijā ir ļoti labi aprīkots. Bāzes XF, kas tiek dēvēts par "Luxury", ir ādas salona apdare, īsti koka un alumīnija paneļi, sešu pakāpju automātiskā pārnesumkārba ar ērti lietojamajām Jaguar Sequential Shift pārslēgšanas lāpstiņām aiz stūres, interesantie elektriskie brīnumi, piemēram, aizbīdāmas ventilācijas restītes priekšējā panelī, pārnesumkārbas vadības slēdzis, kurš, ieslēdzot aizdedzi, izbrauc no centrālās konsoles, gaiši zils tā sauktais noskaņojuma apgaismojums uz grīdas un arī durvju rokturos iekšpusē, gudrās atslēgas sistēma, multimediju centrs ar 7 collu skārienjutīgu ekrānu priekšējā panelī, iPod un MP3 atskaņotāju pieslēgvietas priekšējā elkoņa balstā un daudz citu jauku lietu un īpašību. Par tādām gan nevar nosaukt griestu apgaismojuma ieslēgšanas un cimdu nodalījuma atvēršanas sensorus. It kā jau tie apliecina automobiļa tehnoloģiski progresīvo statusu, taču lampiņu ieslēgšanai prasās pēc vienkāršiem un, protams, "Jaguar" dizainam atbilstošiem slēdžiem, nevis neredzamiem sensoriem, kuri uz rokas kustībām reaģē tikai konkrētā attālumā. Tas pats attiecināms arī uz dažus milimetrus lielo punktiņu priekšējā paneļa koka apdarē – lai tiktu pie bardačoka satura, nepieciešams lietot pavisam maigu spēku, jo, spiežot pārāk spēcīgi vai neprecīzi, paliksi ar garu degunu. Domājams, ka arī šo detaļu "Jaguar" dizaineri būtu mācējuši aizstāt ar elegantu pogu kaut kur priekšējā panelī, bet varbūt sensors ir bijis kompromiss, tiecoties nesabojāt tīro, simetrisko un tieši tādēļ eleganto dizainu, kas centrālās konsoles vidusdaļā, kur atrodas klimata sistēmas slēdži, atsauc atmiņā pirms dažiem gadiem aktuālos

Video