Tā kā pašreizējā dzīvesvieta ir Norvēģija (60 km attālumā no Oslo), mūsu ceļojums sākas šeit. Izbraucam plkst. 3:00 naktī, tādēļ par gulēšanu nevar būt ne runas. Maizītes sagatavotas, termosi uzpildīti un lielisko noskaņojumu nevar sabojāt pat miega trūkums.

Pirmais mērķis ir rīta ātrumposms, kas šķērso Zviedrijas un Norvēģijas robežu. Dodamies uz vietu, kur dops iet garām Petera Solberga mājai. Ierodamies savlaicīgi, kad ārā vēl dziļa tumsa. Lai gan nav stindzinoši auksts, saģērbjamies kā nākas un dodamies dopa virzienā. Ceļš līdz ātrumposmam ir ieskauts degošās svecēs, un ar to pietiek, lai īstā rallija sajūta tiktu «noķerta», īsti tam pat vēl nesākoties. Nonākam līdz dopam, un izrādās, ka Solbergs dzīvo tieši vienā no šā ātrumposma krustojumiem. Šeit jau sapulcējušies vairāki simti rallija fanu, kā arī Petera ģimene. Izlemjam doties tālāk pa trasi labākas vietas meklējumos. Nogājuši nepilnu kilometru «pret spalvu», pievienojamies nelielai norvēģu kompānijai. Vieta izskatās cerīga - lejupejošs ceļš ar kritumu labajā līkumā (L2 100 L4 uz leju). Pēc kāda laika mums pievienojās arī oficiālais media vīrs ar kameru, un rallijs var sākties.

Foto: TVNET lasītājs

Tā kā šogad ir mainīti starta kārtības noteikumi, pirmie trasē dodas ne tie ātrākie braucēji, tādēļ pirmais mums atrādās Paolo Nobre no Brazīlijas ar Mini WRC. Iespējams, viņš sniegu redz 1. reizi dzīvē, tādēļ par viņa ātrumu spriest nebūtu korekti. Toties ātrumposmu finiša intervijās viņš ir labākais! Ātrākie braucēji, protams, parāda savu klasi, bet kopumā vieta nekas īpašs. Noskatāmies līderus un skrienam atpakaļ uz mašīnu, lai paspētu uz nākamo posmu. Pa ceļam secinām, ka interesantāk būtu skatīties sekciju, kas iet no kalna lejā lielā ātrumā līdz Solberga mājas krustojumam. Nekas - redzēsim to rallija apskatā.

Latviešu piedzīvojumi Zviedrijas rallijā

Tālāk mūsu ceļš ved atpakaļ uz Norvēģiju un laika nav daudz, lai paspētu uz rallija 5. ātrumposmu. Par laimi, šie norvēģi, kas apmeklē ralliju, nebrauc par 10 km/h lēnāk par atļauto ātrumu un par spīti ledainajiem ceļiem satiksme virzās diezgan raiti. Nogriežoties uz dopam raksturīgu ceļa posmu, pirmais rindas diktēto ātrumu neiztur kāds norvēģis un nobloķē ceļu. Ilgi nav jāgaida, un satiksme atkal kustas. Pēc 10 min nākamais upuris - šoreiz zviedrs. 3 minūtēs tiek izstumts un turpinām braukt. Jau šķiet, ka būsim laicīgi un paspēsim bez problēmām, bet tad lielais ceļš ved gar ātrumposmu, un šeit sākas problēmas. Mašīnas saliktas abās ceļa pusēs un faktiski nav vietas, lai izmainītos. Nervi tiek uzvilkti, bet brīnumainā kārtā pusstundas laikā tiekam cauri šim murgam un braucam uz dopa finišu. Pēc tam izrādījās - bijām vieni no pēdējiem, kas tika cauri tam sastrēgumam, jo ceļš tika bloķēts. Laika ir ļoti maz, tādēļ ātri noliekam auto un ātrā solī dodamies uz dopu. 1,5 km gājiens, sviedri līst, bet galvenais, ka esam paspējuši. Arī šī vieta (L3 150 no kalna K3 uz L3) beigās izrādās ne tik interesanta, kā sākumā likās, tādēļ nolemjam otro reizi šo pašu dopu skatīties citā vietā.

Foto: TVNET lasītājs

Pārbraucam uz šā paša posma citu vietu netālu no starta un beidzot saņemam to, ko gribējām. Skaists ceļa posms ar plašiem līkumiem un skaistām sānslīdēm. Lielisks dienas noslēgums, un tas laikam ir vienīgais, kas vēl uztur pie dzīvības, jo vēl jāveic 150 km līdz namiņam Zviedrijā, kur nakšņojam. Miegs pie stūres nāk nežēlīgi, un šeit paldies jāsaka stūrmanim par uzturēšanu nomodā. Pa ceļam vēl izbraucam 2 ātrumposmus, kas būs pēdējā dienā. Noskatām labākās vietas un pēc kārtīgas maltītes dodamies pie miera.

Sestdiena iesākas ar Markusa Gronholma mīļāko ātrumposmu Sagen. Piebraucam no starta, un vieta atkal neliek vilties. Plašas sānslīdes un garšīgs padzēriens. :) Pēc iepriekšējās dienas pieredzes nolemjam nekur nesteigties un samierināties tikai ar 2 redzētiem ātrumposmiem dienā, tādēļ tālākais mūsu ceļš ved uz servisa parku Hagfors pilsētā.

Foto: TVNET lasītājs

Servisa parkā sagaidām braucējus, bet cilvēku tik daudz (sevišķi pie Ford komandas), ka neko daudz redzēt nevar. Nemaz nerunājot par autogrāfiem vai fotografēšanos. Panašķojam acis gar Volkswagen Polo WRC, iegādājamies atribūtiku un dodamies tālāk uz Fredriksberg ātrumposma tramplīniem. Šajā vietā bijām arī pērn un skati bija iespaidīgi, tādēļ nolēmām novērtēt šogad, kā tas izskatīsies tumsā.

Foto: TVNET lasītājs

Ieradāmies vietā savlaicīgi, un dienas gaisma pamazām pārgāja tumsā. Šeit publiku uzjautrināja divi norvēģi jautrā prātā un vairāk nekā stunda gaidīšanas paskrēja nemanot. Pirmo kā vienmēr gaidījām Nobri, bet igaunis Tanaks pārsteidza visus ar, iespējams, tālāko lēcienu. Pēc katra iespaidīga lidojuma sekoja publikas ovācijas un apvienojumā ar mirgojošām gaismām visapkārt atmosfēra bija gandrīz kā Monte Carlo rallijā. Ātrākajiem braucējiem pirms tramplīna ātruma radars rādīja 174 km/h... Šoreiz pēc aizvadītas pilnvērtīgas dienas no noguruma nebija ne miņas, tādēļ, atgriežoties namiņā, varēja atzīmēt lielisku pavadītu dienu Zviedrijas mežos.

Pēdējo dienu atļāvāmies pagulēt līdz 6:30, ieturējām brokastis un devāmies uz Rammen ātrumposmu. Pēdējā diena izcēlās ar perfektiem laikapstākļiem un līdz ar to atbilstošu garastāvokli. Šajā dopā vietu bijām noskatījuši piektdienas vakarā, kad izbraucām daļu no posma. Īsāk - lēciens ar sekojošu kreiso līkumu. Atrauties no zemes šeit, protams, uzdrošinājās tikai ātrākie braucēji, bet arī līkums pirms tramplīna tika izbraukts skaistā sānslīdē, ko gan nofilmēt man neizdevās.

Par pēdējo ātrumposmu, ko apmeklēt, īpašas idejas nebija, tādēļ vienkārši braucām «uz dullo». Trāpījām uz šauru ceļa posmu starp mājām. Nekas sevišķs, toties kāds klātbūtnes efekts! Diez vai Somijā kāds ļautu stāvēt pašā trases malā. Vispār Zviedrijas rallijs izceļas ar to, ka nav pārspīlētas drošības zonas un var justies brīvi, jo neviens uz tevi bez iemesla nebļauj un nedzen 100 metrus mežā, kur redzēt neko nevar. (Tāda bija mana pieredze Somijā.)

Apzinājāmies, ka uz pēdējo rallija ātrumposmu (Power stage) nav jēgas braukt, tādēļ izlēmām braucējus sagaidīt šā ātrumposma startā. Jāsaka, mums necerēti paveicās, jo paguvām uzņemt kadrus kopā ar visiem pasaules labākajiem braucējiem, izņemot Latvalu, kurš pirms Power stage izskatījās ļoti nervozs un no mašīnas nemaz ārā nekāpa. Tomēr noķērām viņu pēc finiša Hagfors pilsētā uz ceļa, un varēja redzēt, ka akmens no viņa sirds bija novēlies - pelnīta uzvara rallijā un plats smaids mūsu fanu pulciņa virzienā!

Tāds, lūk, bija mūsu šā gada piedzīvojums Zviedrijas WRC rallijā. Noteikti ieteiktu visiem, kas apsver domu, atbraukt nākamgad. Nekādā gadījumā nenožēlosiet!

Mārtiņš Koks