2010.gadā Latvijā veikti šādi praktiski soļi nulles emisijas transportlīdzekļu – individuālo elektrisko transportlīdzekļu (IET) - attīstībā.
Nulles emisijas transportlīdzekļi uz entuziasma pleciem (44)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
• Ir izveidoti vairāki publiskās pieejas uzlādes punkti.
• Uzlādes punktu iekārtu ražošanu uzsācis Latvijas uzņēmums.
• Pašmāju uzņēmumi ir prezentējuši pārbūvētu elektrisko automobili un motociklu.
• "Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānā 2010. - 2020.gadam" ietverta IET attīstība.
• Vides ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētajiem projektu konkursiem, paredzot atbalstu IET pārbūvei, iegādei un infrastruktūras izveidei.
Atskatoties uz aizvadītā gada notikumiem, jāsecina, ka IET attīstību Latvijā pamatā ir virzījis entuziasms. Vienīgais publiskās pārvaldes pieņemtais plāns, kurā ir norādes par IET attīstību, ir jau minētais "Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.-2020.gadam".
Manuprāt, galvenais iemesls tam, ka Latvijas valdības pieņemtajos plānos, piemēram, Ekonomikas ministrijas sagatavotajā plānā "Latvijas Republikas Rīcības plāns atjaunojamo energoresursu jomā", netika ietverta IET izmantojuma Latvijā analīze ir apstāklis, ka plānošanas sistēma tiek balstīta pārsvarā uz lobiju, nevis uz vispārēju analītisko izvērtējumu. Tomēr jārēķinās ar to, ka IET nozarei Latvijā objektīvu iemeslu dēļ nav un nebūs citām jomām līdzvērtīgs lobijs: vai tāpēc Latvijai ir jāatpaliek savā attīstībā?
Latvijā, neskatoties uz pieejamajiem Eiropā veiktajiem pētījumiem un aprēķiniem par IET, pamatu diskusijai par IET joprojām veido strīdi par gaumi, piemēram, "man nepatīk dizains", "mazs nobraukums ar vienu uzlādi". Valstīs, kas savu attīstību plāno uz zinātniskās metodoloģijas pamatiem, rēķinās, piemēram, ar iedzīvotāju faktiskajiem paradumiem. Francijā veikts pētījums parāda, ka 55% iedzīvotāju ikdienā veic mazāk par 10 km, savukārt 85% – mazāk par 25 km. Balstoties uz šo novērtējumu, Toyota izstrādājusi automašīnu, kas tikai ar akumulatoru enerģiju nobrauks 20 km, ceļu turpinot, pēc nepieciešamības, ar iekšdedzes motoru.
Tātad, kamēr citas valstis savus IET plānus balsta uz faktiem, Latvija, pēc autora domām, ir aizķērusies pie domas, ka "80, 100, 160 km nobraukums ar vienu uzlādi (autonomija) ir pārāk mazs". Protams, ja elektromobiļa autonomija neatbilst ikdienā nobraucamajiem attālumiem, tad nevajag savā izvēlē ietvert elektromobili. Šeit var vilkt paralēles ar izvēli starp dīzeļa un benzīna motoriem: ja nediskutējam par gaumi, tad noteicošais faktors ir automašīnas vidējais gada nobraukums plānotajā ekspluatācijas laikā.
Vides ministrijas, kā arī atsevišķu pašvaldību uzsāktās aktivitātes transporta risinājumu jomā, norāda, ka 2011.gadā entuziasmu ilgtspējīga – zemas emisijas, ar atjaunojamiem resursiem darbināma – transporta attīstībā papildinās arī amatpersonu profesionālais darbs. No amatpersonām sagaidām izstrādātus plānus un enerģisku rīcību, kas pamatojas uz visu alternatīvo tehnoloģiju transportlīdzekļu pielietojuma iespēju analītisku izvērtējumu. Izvērtējums jāveic izmantojot Eiropā jau veiktos pētījumus, lai veltīgi nezaudētu līdzekļus un, galvenais, laiku.