Masačūsetsas tehnoloģiju institūta (MIT) studenti varētu novērst vienu no galvenajiem elektromobiļu trūkumiem.
Gaidāma revolūcija elektroauto jomā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viena no karstākajām tēmām globālajā autobūves nozarē ir vides saudzēšana, izmantojot elektromobiļus tradicionālā autotransporta vietā. Tagad gandrīz ikviens sevi cienošs autoražotājs ir iecerējis vai arī jau ir paguvis izstrādāt elektroauto. Taču tiem bez priekšrocībām, kas ir apziņa par tīru pārvietošanos un izdevumi par degvielu nulles apmērā, ir arī trūkumi.
Ja neskaita cenu, kas elektromobilim ir augstāka nekā līdzvērtīgam auto ar iekšdedzes dzinēju, lielākais trūkums ir sarežģītā enerģijas krājumu atjaunošana, jo patlaban to var veikt vienīgi, auto uz laiku pieslēdzot strāvas tīklam. Turklāt šis laiks atkarībā no uzlādes iekārtu specifikācijas un sprieguma var būt, sākot ar pusstundu un beidzot ar astoņām un vairāk stundām.
Jaunās baterijas būs mazākas un lētākas
Bateriju tehnoloģija, kuru pilnveido MIT studenti, ir balstīta uz tā dēvēto puscietās plūsmas šūnu arhitektūru. Šajā arhitektūrā cietas daļiņas peld aktīvā šķidrumā un tādā veidā tiek sūknētas caur sistēmu. Citiem vārdiem - baterijas aktīvās sastāvdaļas, proti, pozitīvie un negatīvie elektrodi jeb katodi un anodi sastāv no daļiņām, kas atrodas šķidrā elektrolītā. Abi šķidrumi ir atdalīti ar porainu membrānu un tiek sūknēti cauri sistēmai.
Kā savā paziņojumā norāda MIT, viena no šīs arhitektūras lielākajām priekšrocībām ir enerģijas uzglabāšanas funkcijas nodalīšana no enerģijas piegādes funkcijas. Tradicionālajās niķeļa metālhidrīda un litija jonu baterijās šīs funkcijas veic viens bloks, kā dēļ to izmēri ir salīdzinoši lieli. Puscietās plūsmas šūnu baterijas turpretim varētu būt apmēram divreiz mazākas, turklāt to izgatavošanas process - lētāks un vienkāršāks.
Uzpilde kā benzīntankā
Tomēr kā galvenā puscietās plūsmas šūnu priekšrocība tiek minēta iespēja izlādēto aktīvo šķidrumu vienkārši izsūknēt un tā vietā uzpildīt uzlādētu. Līdz ar to elektroauto uzpildīšanas process faktiski līdzinātos ierastajai benzīntanka apmeklēšanai.
Nobeigumā var atzīmēt, ka plūsmas baterijas nav absolūts jaunums, tās pastāvējušas arī iepriekš, taču netiek plaši izmantotas nelielā enerģijas blīvuma un nepraktiski lielo izmēru dēļ.