detonātors
Tad jau labāk hidrazīns: N2H4
- pilnībā sadegot rodas H20 un N2, abas pilnībā nekaitīgas vielas,
- enerģētiskā ietilpība daudz lielāka par H2
- normālos apstākļos ir šķidrums, kas nozīmē, ka nav vajadzīgi nekādi speciāli platīnēti konteineri, lai to uzglabātu.
-----------------------------
Hidrazīns ir:
- ārkārtīgi koroziju veicinošs;
- ārkārtīgi toksisks;
- nestabils kontaktējot ar gaisa skābekli.
Tāpēc vienīgā degviela, kur to izmanto, ir raķešu degviela :-)))))
Arnis ET
Amerikāņi dienā vidēji nobrauc 64km: www.videsvestis.lv
-----------------------------------------
Ja ar to ir domāts vidējais amerikānis, tad tur noteikti iekļauti arī
tie , teiksim, 50% nācijas, kuri ikdienā nebrauc tā īsti nekur vai
vien dažus km, teiksim , mazpilsētu / miestu iedzīvotāji utt..
Mani radi dzīvo Sietlas apkaimē, ģimenes tēvs katru dienu no rīta
brauc uz Sietlu uz darbu, aptuveni 110 jūdzes, vakarā to pašu
ceļu atpakaļ. Un braukt uz dabu ~100 jūdzes - tas ASV skaitās
ļoti normāli, īpaši, ja tuvumā ir vajadzīgajā virzienā vedošs
"intersteits" :-)
.. » nav labs
Patiesais iemesls, kādēļ iekšdedzes dzinējs griež ģeneratoru ir tas, ka iekšdedzes dzinēja jaudas līkne nosaka, ka maksimāla efektivitāte ir tikai vienā apgriezienu punktā, līdz ar to - maksimumu no iekšdedzes dzinēja var iegūt griežot to visu laiku vienā ātrumā. Tādēļ izdevīgāk ir nevis slēgāt pa pārnesumiem, bet ar konstantu ātrumu griezt ģeneratoru un tālāk elektromotoru, kura jaudas līkne ir daudz patīkamāka no efektivitātes viedokļa...
--------------------------------
:-) Un tas ir tieši tas princips, kā darbojas iekšdedzes dzinējs Andra Dambja EO
mašīnā - ir vesela iekšdedzes dzinēju teorijas sadaļa "Iekšdedzes dzinēju darbs
stabilizētos režīmos" :-)
Lielie kuģi, ledlauži utt. ir cita opera - tur nekādus reversus elektrodzinējiem
netaisa. Katrs elektrodzinējs ar dzenskrūvi, ieskaitot priekšējos manevru dzinējus,
ir ievietots atsevišķā korpusā - pilonā. Ja kuģi ir jāaptur, pilonu ar visu dzenskrūvi
vienkārši pagriež par 180 grādiem un "gāzi grīdā" :-) Bez tam šādas konstrukcijas
stipri uzlabo lielo kuģu stūrējamību. Principā t.s. "Z-Drive" evolūcijas produkts ...
Man patīk, kā ļaudis piesauc "nolāpītos naftas koncernus" kā visa ļaunuma sakni
un progresa bremzētājus. Tad lieciet aiz auss: VISI lielie naftas / gāzes koncerni
sen vairs nav tādi, tās ir dziļi integrētas ENERĢĒTISKĀS kompānijas, kuras ir līdz
ausīm iekšā alternatīvo enerģijas avotu izstrādē un ieviešanā. Tikai, kamēr iekšdedzes dzinēju un tiem paredzēto degvielu tradicionālās tehnoloģijas būs
jūtami lētākas par alternatīvajām, uz baisu, piemēram, elektroauto skaita pieaugumu
pasaulē nav , ko cerēt. Kaut dažos pasaules novados tendences ir, turklāt ļoti spēcīgas ...
Vai kāds var nosaukt 1kw cenu,kad visi brauksim ar elektomobiļiem?Latvijā jau tagad trūst vajdzīgo kw.Nu nemaksās taču 1kw -10san.Ticamākais ap latu,nēesmu naivs.
kad cenas elektromobīļiem nokritīs līdz benzīnnieka cenai, tad pirkšu. Bet līdz tam savu "zaļo" pilsoņa pienākumu pildīšu, īsos attālumus (līdz 2 km) veicot ar kājām vai līdz 7 km ar velosipēdu. Pārējos attālumus ar auto vai sabiedrisko transportu.
kugi un vilcieni stradz ar ieksdeszes dzineju kas griez generatoru kurs baro elektrodzineju(tiesi elektrokede pazud liela dala ieksdedzes jaudas) jo savadak nevar vienkarsi cilveks nevaretu nospiest sajugu un parslegt atrumu lokmativei jo tur vajadzetu 1000 bergmanu speku un sajugu lokomatives lieluma visur tehnika elektriba tiek nemta pateicoties ieksdedzes dzinejam un neviens tur neko nevar padarit pat gribedams jo nav iespejams un nebus uztaisit tik mazus akumulatorus lai elektroauto butu ieksdedzniekam konkurents tas pats ka nav iespejams ar 1l degvielas ar 5 litru motoru nobraukt 100 km un lidmasinu reaktivie dzineji ari ir ieksdedzes tikai tur dzineja degkameras darba princips ir pavisam cits
Burbulis » nav labs>>burbulis2012. g. 8. janvārī, 20:51
Elektrovilcieni neizmanto benzīnu vispār (ja vienīgi tu nedomā kaut kādus hibrīdus). Arī nekāds sajūgs viņiem nav vajadzīgs un tādēļ tur nekādu Bergmaņus neredzu. Tāpat kā tramvajam ātrumus nepārslēdz. Elektromotoram ir 100% griezes moments jau no paša sākuma (nevajag pāris tūkstošus apgriezienu kā iekšdedzes dzinējam) un tādēļ arī ātrumi elektromašīnām parasti vai nu nav, vai arī ir tikai pāris (piemēram, ļoti lielam ātrumam).
"nav iespejams un nebus uztaisit tik mazus akumulatorus lai elektroauto butu ieksdedzniekam konkurents"
Un tas ko atkal es cenšos tev pateikt, ka ir iespējams jau tagad uztaisīt akumulatorus lai elektromašīna būtu pat ļoti spēcīgs konkurents iekšdedzes auto. Vairāk kā 80% cilvēku pietika ar svinam akumulatoriem (jo reti kurais nobrauc vairāk par 60km dienā), bet tagad tas viss jau sen ir pārsniegts un var teikt visi var bez problēmām braukt ar elektromašīnu.
"nav iespejams ar 1l degvielas ar 5 litru motoru nobraukt 100 km"
Nu tā lūk ir iekšdedzes auto problēma.
Un es centos pateikt, ka reaktīvais dzinējs nestrādā ne tuvu līdzīgi tam kā strādā mašīnas iekšdedzes dzinējs. Tas, ka tur "iekšā deg" es zinu.
a: Sviena akumulātorus vispār var neminēt, jo viņus nu nekad mūžā vairs elektromašīnām vairs neizmantos. Li-ion baterijas no otras puses nav jāizlādē līdz nullei. Tieši pretēji, tas nav ieteicams (tāpat kā uzlādēt līdz 100%). Litija baterijas parasti pat pašas izslēdzas (ar iebūvētu shēmu) ja spriegums nokrītas zem 3V. Litija baterijas ir jātur ap 40-80% lai strādātu optimāli un kalpotu ilgi. Tādēļ problēmu nekādu. Pa dienu brauc un pa nakti lādē.
" jo savadak nevar vienkarsi cilveks nevaretu nospiest sajugu un parslegt atrumu lokmativei "
Tu taču to nesaki nopietni? Nav nekādu problēmu ar hidraulikas palīdzību kaut ko nospiest, it sevišķi mūsdienās, kad ar elektronikas palīdzību tur pietiek ar vienu pogu... Patiesais iemesls, kādēļ iekšdedzes dzinējs griež ģeneratoru ir tas, ka iekšdedzes dzinēja jaudas līkne nosaka, ka maksimāla efektivitāte ir tikai vienā apgriezienu punktā, līdz ar to - maksimumu no iekšdedzes dzinēja var iegūt griežot to visu laiku vienā ātrumā. Tādēļ izdevīgāk ir nevis slēgāt pa pārnesumiem, bet ar konstantu ātrumu griezt ģeneratoru un tālāk elektromotoru, kura jaudas līkne ir daudz patīkamāka no efektivitātes viedokļa...
Par Model S jau īsti neko teikt nevar, jo neviens jau nav pārliecinājies par īstajiem skaitļiem. Bet nu Roadster jau ir 2.5k cilvēku un neviens nav sūdzējies, ka dotie parametri neatbilstu realitātei. Tieši pretēji, vairākiem ir sanācis pat nobraukt lielākus attālumus un ātrumus arī sasniegt lielākus.
nekas tur nav un nebus visi raditaji ir uzraditi ar jaunu akumulatoru un vasara bet pec pus gada tam akim vienas problemas sagaidamas stul b zalie ar savu elektribu var ieskrieties nekas neparspes ieksdedzes dzineju tas ir pasaules lielakais sedevrs pateicoties kuram parvietojas kugi furas lidmasinas utt un pastav ppasaules ekonomika kurs iedomajas elektro kugi lidmasinu vai furu kam javale 2000km uz akisiem kur tad kravu liks zalie mulkisi
Ar rakstību pat grūti, bet nu jāsaka, ka nekāds dižais "šedevrs" tas iekšdedzes dzinējs nav. Viņš 120 gadu laikā efektivitātes ziņā ir pieaudzis tikai līdz ~25%, kaut gan elektrometināšanai no laika gala bija vairāk par 50%. Jo nu vari jau censties no tā dzinēja izspiest katru pilienu, bet nu progress tur nav bijis liels un nekāds dižais būt arī nevar. Kamēr elektromašīnām vienīgais šķērslis ir baterijas, kuras pēdējo 20 gadu laikā ir ietilpības ziņā augušas 5 un vairāk reizes.
Arī jāsaka, ka lielie kuģi (patiešām lielie kā leduslauži un lidmašīnu bāzeskuģi) bieži strādā uz elektrības tieši tā iemesla dēļ, ka tā ir labāk un izdevīgāk. Lidmašīnas arī nestrādā uz iekšdedzes dzinēja jau ilgu laiku, bet gan uz reaktīvajiem dzinējiem kuru darbība ir pilnīgi savādāka.
Bet jāpiekrīt, ka fūres gan visticamāk būs pēdējās kas pāries uz elektrību. Bet ne īsti vēlāk kā visas pārējās mašīnas.
Reaktīvais arī ir iekšdedzes dzinējs.Bet par akumulatoriem.Svina akumulatoriem kaitē strauja izlādēšana līdz tukšam(sulfatizācija , plašu deformācija un izbiršana kā rezultātā var rasties akumulatora iekšējs īsslēgums).Tiem litija un kādiem tur vēl akumulatoriem kaitē lādēšana pirms nau bijis izlādēts tukšs( samazinās ietilpība līdz pusizlādētai vietai) . Tāpēc iznāk ka braukšana jāpakārto akumulatoru kaprīzēm(pirmos nedrīkst strauji izbraukt tukšus otros nedrīkst neizbraukt tukšus pirms lādēšanas).Šo problēmu daļēji atrisimātu akumulatoru maiņas punkti.
KAMĒR VIEN IR NAFTA NEKAS NAV UN NEBŪS..TĀ TIK TĀDA ACU AIZMĀLĒŠANA AR TIEM ELEKTROMOBĪĻIEM VIEN IR..LAI ZAĻIE NEBĻAUSTĀS!:)
VISS JAU SEN IR IZDOMĀTS GAN ELEKTROMOTORI GAN DZINĒJI UZ ŪDENI GAN SERLAS MŪŽĪGAIS DZINĒJS KURŠ DARBOJAS FAKTISKI NENOKĀ..
TAS IR LIELS LOBIJS..KAS NOTIKS JA VAIRS NEVAJADZĒS NAFTU?TĀ BŪS KATASTROFA..MILJONIEM BEZDARBNIEKU..SABRUKS DAUDZAS VALSTIS..SEKAS IR NEPAREDZAMAS!
TĀ KĀ BRAUCIET VIEN UZ STATOILU KAMĒR ''PALĒTO'' DRĪZ SOLA DEGVIELA BŪŠOT PĀRI LATAM LITRĀ.!:)
LAI LABI BRAUCAS!:)
Malacis ! Piekrītu viss nu gandrīz jau ir izdomāts, tikai šīs jaunās tehnoloģijas naftas magnāti nedrīkst pieļaut jo varētu aptrūkties naudiņas, kad visi saprastu, ka nafta nav vajadzīga :(, žēl, ka tie draņķi visus izcilos "patentus" (kam vispār nevajadzētu būt kopējā labuma attīstībai) nopērk un iebāž seifā un visi likumi kas izdomāti lai tādus pasargātu tos notur "biznesā" :@..
Diezgan muļķīga diskusija cik sver elektromotors. Gan elektromotora, gan transformatora izmēri/svars ir atkarīgs no frekvences, apgriezieniem. Divreiz lielāki apgriezieni principā nozīmē divreiz mazāks svars un izmēri, tāpēc 1000 apgriezienu motors pret 10 000 apgriezienu motoru ir grandiozs klucis pret sērkociņu kārbiņas izmēru.
Un automobilī neviens neliek tikai 3000 apgriezienu motorus, kādus var redzēt lauku gaterī. Domāju no gatera pieredzes arī te tā pārliecība par svaru un izmēriem.
Elektroauto svars ir tikai akumulatori, viss pārējais ir štrunts. Diemžēl tas arī ir nejēgā liels.
speficiska informācija par 185kW Roardster dzinēju:
"It weighs less than 70 pounds (32 kg)."
Un es šaubos, ka ekvivalents iekšdedzes dzinējs sver tikai 32kg.
--------------------------
Agrāk likās, ka "elektromobīlisti" tīri cilvēciski kļūdās savos spriedumos aiz nesaprašanas vai nezināšanas.
Bet izrādās, ka muld pilnīgā bezjēgā.
Nav uz Zemes ne tādu tehnoloģiju, ne materiālu tādas īpatnējās jaudas sasniegšanai bez Svētā Gara palīdzības.
Izrādās, ka "elektromobīlisti" pat ciparu būtību nesaprot.
Tev laikam vienkārši nav sajēga kas tas tāds elektrodzinējs ir un no kā viņš ir taisīts. Arī laikam nezini, ka lai spolēs radīto elektromagnētiskā lauka intensitāti palielinātu var gan palielināt strāvu vai arī palielināt vijumu skaitu. Tā kā strāva uzgāzējot tajā dzinējā sasniedz pat 500A (kas ir ārprātīgi daudz), tad arī vijumu skaitam nevajag būt simtiem tūkstošu. Tādēļ 32kg elektrodzinējs tāds arī varētu būt.