Laikraksts "Diena" eksperimentā kliedējis mītu, ka Vācijā pirktai degvielai ir mazāks patēriņš. Kā raksta "Diena", dažādos interneta portālos autovadītāji bieži salīdzina Latvijā tirgoto degvielu ar citu Eiropas valstu degvielu. Ar īpašu skepsi autovadītāji pašmāju degvielu salīdzina tieši ar Vācijā tirgoto, paužot, ka tur iegādātā degviela ir ar mazāku patēriņu.
Lai pārbaudītu šādu apgalvojumu pamatotību praksē, "Diena" sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Alternatīvo degvielu zinātnisko laboratoriju (ADZL) veica ekspertīzi - atbilstoši aprīkotā laboratorijā notika sešu degvielas paraugu, kuri tika iegādāti trīs dažādās valstīs, testēšana.
Lai arī šādā veidā ir iespējams iegūt precīzus un objektīvus datus ar ļoti nelielām kļūdām, tomēr, kā paskaidroja pētnieks Vilnis Pīrs, ekspertīzē iegūtie rezultāti nav uzskatāmi par oficiāliem.
Pašmāju benzīns izkonkurē ārvalstu
Divas dienas ADZL veica testus, lai noskaidrotu, kādi degvielas patēriņa rādītāji ir Vācijā, Krievijā un Latvijā iegādātiem sešiem 95.markas benzīna paraugiem. Visos veiktajos pārbaudījumos Vācijā iegādātās "Shell" un "Total" degvielas izkonkurēja pašmājās nopērkamais benzīns. Turklāt divos pārbaudījumos no pieciem "Total" zīmola degvielas paraugs uzrādīja sliktākos rezultātus.
"Interesanti, ka abi sliktākie rezultāti uzrādījās līdzīgos un reizē objektīvākajos pārbaudījumos, proti, ceļa simulācijas testos, kas imitē automašīnas pārvietošanos reālos ceļu satiksmes apstākļos," spriež ADZL pētnieks Žanis Jesko.
Arī no Krievijas atvestais "Surgutneftegaz" zīmola benzīns nevienā no pārbaudēm neuzrādīja labākus rezultātus par Latvijas degvielām. Turklāt tieši šis paraugs vienā pārbaudē konstantā ātrumā pilsētas režīmā (50 kilometri stundā) pārliecinoši ierindojās pēdējā vietā.
Vācijas benzīnā vairāk bioetanola
Vācu degvielas paraugu ne īpaši spīdošie rezultāti nepārsteidz nedz autoekspertu Paulu Timrotu, nedz Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektoru Uldi Sakni. "Vācijā pārdošanā ir benzīni, kuru sastāvā ir nevis pieci procenti bioetanola, kā tas ir pie mums, bet ir arī pieejams benzīns ar desmit procentu bioetanola jeb spirta piejaukumu," skaidro Sakne.
Timrots norāda, ka, izmantojot spirtu degvielās, patēriņš pieaug - spirtam ir mazāka enerģētiskā vērtība, tāpēc nepieciešama lielāka enerģija, lai automašīnu izkustinātu no vietas.
Citu pārsteigumu sagādāja kāds mazpazīstams degvielas mazumtirgotāja zīmols, kas iegādājams Latvijā, - "Trest". Tā tirgotais benzīns pārliecinoši ierindojās pirmajā vietā četrās no piecām pārbaudēm. Pats "Trest" ekspertīzes rezultātus tieši nekomentēja, taču norādīja, ka degvielas uzpildes stacijās izmantotais benzīns tiek iepirkts no pašmāju vairumtirgotājiem, tādiem kā "Mažeiķu nafta tirdzniecības nams", "Neste Latvija" un "Latvija Statoil". "Nekādus piejaukumus [benzīnam] nepievienojam, jo iepērkam gatavu degvielu tirgošanai, kura savukārt atbilst visiem Latvijas Republikas standartiem un prasībām," informē "Trest" pārdošanas vadītāja Evija Ratniece.
Brīvgaitas pārbaudē - liela atšķirība
Atlikušie divi paraugi, kas neatkarīgi tika izvēlēti ekspertīzei, bija "Lukoil" un "Statoil" benzīns. Abi paraugi līdz ar vācu "Shell" un krievu "Surgutneftegaz" uzrādīja līdzīgus patēriņa rezultātus. Tomēr krasākā "Lukoil" un "Statoil" atšķirība bija brīvgaitas pārbaudē, kur "Lukoil" bija lielākais degvielas patēriņš, bet "Statoil" - mazākais.
Degvielu eksperti paskaidro, ka zemāks patēriņš brīvgaitas režīmā skaidrojams ar to, ka degvielai ir mazāks blīvums, kas raksturīgs vieglāk gaistošiem benzīniem. Automobiļu motoru ar šādu degvielu aukstā laikā būs vieglāk iedarbināt.
"Statoil" komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis nenoliedz, ka degvielai tiek pievienoti piemaisījumi: ""Statoil" naftas terminālī degvielām klāt pievieno īpaši "Statoil" izstrādātas piedevas, lai palielinātu dzinēju efektivitāti un samazinātu degvielas patēriņu." Taču, kādas tieši vielas pievieno, uzņēmuma pārstāvis neatklāj, tā esot stingri konfidenciāla informācija. Vien atklāja, ka šā gada pirmajos mēnešos uzņēmums pārsvarā iegādājies degvielu poļu "PKN Orelan" rūpnīcā Lietuvā, kas ir plašāk pazīstama kā "Mažeiķu naftas" rūpnīca.