Jau tuvākajā laikā neatkarīgo deputātu grupa aicinās uz tikšanos atbildīgās institūcijas un Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvjus, lai noskaidrotu, kāda ir fotoradaru ekspluatācijas stratēģija Latvijā un kādas ir iespējas uzlabot neapmierinošo situāciju. Deputāti arī vērsīsies pie atbildīgajām iestādēm, un rosinās iespējami ātri pārvērtēt esošo radaru ekspluatācijas stratēģiju, par «olšteiniešu» viedokli informēja viņu pārstāve Ginta Šveicere.

Ieņēmumi no fotoradaru soda naudām iekļauti 2012.gada valsts budžetā, kas paredz šādā veidā gūt vairāk nekā 3,4 miljonus latu.

«Esam saņēmuši neskaitāmas sūdzība par fotoradaru izvietojumu un citām problēmām. Radari izvietoti vietās, kur to mērķis ir nevis ceļu satiksmes drošības nodrošināšana, bet mēģinājums iegūt iespējami lielāku peļņu. Šāds princips ir nepieņemams,» sacīja deputāts Viktors Valainis. «Fotoradaru ekspluatācija nav uzņēmējdarbība, un mēs nepieļausim, ka Latvijā šis drošības līdzeklis tiek pārvērsts par naudas maku,» norāda deputāts.

Deputātiem šaubas rada fakts, ka fotoradari bieži atrodas aiz ātrumu ierobežojošām zīmēm, tādējādi neļaujot šoferiem laikus samazināt ātrumu. Tāpat neizprotama esot prakse fotoradarus izvietot nevis vietās, kas uzskatāmas par ceļu satiksmei bīstamām un nedrošām, bet gan ļoti drošos ceļu posmos, kur vienīgais ieguvums būtu nevis ceļu satiksmes drošība, bet gan «papildus peļņas» gūšanas iespējas.

Iedzīvotāji arī ievērojuši, ka tiek izmantoti dažādi triki, lai autovadītāji iekristu fotoradaru lamatās - piemēram, īsā ceļa posmā tiek izvietoti uzreiz divi radari. «Mēs neatbalstām ātruma pārkāpējus, tomēr nevajag fotoradaru konceptu pārvērst par farsu, kas vērsts uz represijām. Jāatrod kompromiss,» uzsver Valainis.

Neatkarīgie deputāti aicina privāto sadarbības partneri un IeM, kas nodrošina radaru ekspluatāciju Latvijā, nekavējoties sākt plašu informēšanas kampaņu par radaru darbību un kārtību, atbilstoši kurai tie darbojas. Iedzīvotājiem jāizskaidro, pēc kādiem principiem tie tiek ekspluatēti.

«Šobrīd par fotoradaru darbību Latvijā ir ļoti daudz jautājumu, bet diemžēl maz atbilžu,» uzsver deputāts Jānis Upenieks. «Visā pasaulē ir pieņemta normāla prakse, ka foto radari ir nevis represīvs līdzeklis peļņas gūšanai, bet gan audzinoša metode ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai. Latvijā diemžēl jau kārtējo reizi esam sākotnēji labu ieceri pārvērtuši par kārtējo farsu, kas pēc būtības ir pārveidots par savdabīgu valsts kases pildīšanas līdzekli,» akcentē deputāts.

Kā ziņots, pirmajā pārvietojamo fotoradaru darbības mēnesī - laikā no 21.novembra līdz 23.decembrim - 15 jaunie fotoradari fiksējuši 4663 ātruma pārkāpumus, par kuriem uzlikta soda nauda 84 845 latu apmērā, iepriekš informēja Valsts policijas preses pārstāve Lita Juberte.