Vācijas autobūves koncerna «Volkswagen» ASV struktūrvienības vadītājs Maikls Horns ceturtdien gatavojas atvainoties Kongresam par vērienīgo izmešu skandālu un atzīt, ka viņš zinājis par iespējamām automašīnu kaitīgo izmešu problēmām jau 2014.gada pavasarī.
Savā uzrunā, kas publiskota pirms lietas izskatīšanas Kongresa Enerģijas komisijā, Horns izsaka patiesu atvainošanos par to, ka «Volkswagen» izmantojis programmatūru, kas falsificējusi kaitīgo izmešu datus.
Viņš arī atzīst, ka zinājis par iespējamu kaitīgo izmešu neatbilstību prasībām 2014.gada sākumā pēc tam, kad Rietumvirdžīnijas Universitātes pētnieki atklāja, ka ietekmētās automašīnas rada līdz pat 40 reizēm lielāku slāpekļa oksīda apjomu par likumā noteikto.
Horns skaidro, ka vēlāk tajā gadā viņu informējušas uzņēmuma tehniskās komandas, ka tās plāno nodrošināt automašīnu atbilstību likuma prasībām un tās šajā procesā sadarbojas ar varasiestādēm.
Viņš norāda, ka «Volkswagen» septembrī beidzot atzina ASV regulatoriem, ka atsevišķās dīzeļautomašīnās uzstādīta slepena programmatūra var atpazīt, kad automašīna tiek darbināta pārbaudes laboratorijās vai uz koplietošanas ceļiem, tādējādi radot lielāku kaitīgo izmešu apjomu ārpus laboratorijām.
Kā vēstīts, «Volkswagen» jaunais vadītājs Matiass Millers trešdien paziņoja, ka to dīzeļautomašīnu atsaukšana, kuras ietekmējis izmešu datu falsificēšanas skandāls, varētu tikt sākta janvārī un noslēgties līdz 2016.gada beigām.
«Volkswagen» septembra beigās izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kuriem uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.
Šī programmatūra ieslēdz izmešu kontroli, kad tā konstatē, ka automašīnai tiek veiktas pārbaudes. Tad šī kontrole tiek izslēgta, kad automašīna piedalās satiksmē, tādējādi ļaujot tai radīt palielinātu izmešu apjomu.
Prokuratūras vairākās pasaules valstīs jau sākušas izmeklēšanu pret «Volkswagen», kam ASV vien var tikt piemērots naudassods vairāk nekā 18 miljardu dolāru apmērā.