Auto industrijas Oskaru ceremonijā Berlīnē Opel jaunā kompaktklases zvaigzne tika atzīta par Zelta stūres ieguvēju kompaktklases segmentā. Zelta stūre ir balva, ko kopīgi pasniedz divi vācu izdevumi - Bild am Sonntag un Auto Bild -, bet žūrijas lomā ir to lasītāji, slavenības un eksperti, kā, piemēram, leģendārais vācu sacīkšu braucējs Valters Rērls.
Jaunā «Opel Astra» iegūst «Zelta stūri 2015»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1978 – Opel Senator A
1978. gadā zibeņotais zīmols ar Opel Senator iegūst pirmo Zelta stūri. Prezentēts Frankfurtes starptautiskajā motoršovā 1977. gada septembrī kā leģendārā Kapitän, Admiral un Diplomat pēctecis, Senator bija Opel flagmanis līdz pat 1993. gadam. 1978. gadā Senator bija pieejams ar trīs dažādiem dzinējiem – 2,8 litru 140 ZS motoru un diviem 3 litru motoriem ar 150 ZS un 180 ZS.
1979 – Opel Kadett D
Kompaktais 1979. gada Opel Kadett D uzņēmumam atnesa jau otro Zelta stūri. Kompakts izmēros un 126 mm īsāks par priekšgājēju, tomēr šķērsām novietotais dzinējs pasažieriem sniedza plašāku telpu un līdz pat 1425 litrus lielu kravas nodalījumu. Automobili varēja apgādāt ar 1,3 litru OHC dzinēju ar 60 vai 75 ZS jaudu. 1983. gada janvārī tika prezentēts arī sportiskais Kadett GTE, kas, aprīkots ar 1,8 litru četru cilindru dzinēju (115 ZS), spēja sasniegt 187 km/h.
1981 – Opel Ascona C
1981. gadā tā bija Opel Ascona C, kas šoreiz nesa mājās labumus Riselsheimā bāzētajam autoražotājam. Tas bija pirmais Opel vidējās klases priekšpiedziņas automobilis ar sedana un universāļa virsbūvi. Ascona C bija pieejama ar 1,3 – 1,6 litru benzīna dzinējiem un 1,6 litru dīzeļdzinēju.
1982 – Opel Corsa A
Tikai 12 mēnešus vēlāk Zelta stūres balvu ieguva pilnībā jaunā Corsa A. Tas bija pirmais Opel mazauto (tikai 3,62 m garš) un ar 0,36 aerodinamiskās pretestības koeficientu virsbūvei, kas, pēc Opel apgalvotā, bija priekšzīmīgs rādītājs tajos laikos šajā klasē. Modeļa karstākā versija - 98 ZS jaudīgā Corsa GSi. 1985. gadā ražošanas līnija tika papildināta ar piecu durvju modeli. Kopumā Corsa A tika saražota 3,1 miljonā eksemplāru.
1984 – Opel Kadett E
Otrais priekšpiedziņas Kadett, ko ražoja no 1984. līdz 1991. gadam, saņēma ne tikai Zelta stūri, bet arī tika atzīts par Gada auto. Šis arī bija kārtējais Opel, kurš guva atzinību aerodinamisko īpašību dēļ, proti, sportiskais GSi ar 0,30 pretestības koeficientu pārsteidza ekspertus, un pat parastais hečbeks un sedans sasniedza cienījamu rādītāju 0,32. Kopumā tika pārdoti 3 779 289 šīs paaudzes Kadett.
1987 – Opel Senator B
Konstruēts uz aizmugures piedziņas Opel Omega bāzes, jaunais flagmanis, Opel Senator B, pārsvarā bija pieejams ar sešu cilindru dzinējiem. Sākotnēji motoru paletes galvgalī bija 3 litru dzinējs ar 156 ZS, bet vēlāk bija pieejama arī sešu cilindru dzinēja 24 vārstu versija ar 204 ZS jaudu.
1990 – Opel Calibra
1990. gadā Zelta stūri ieguva divu durvju kupeja Calibra. Zemais automobilis, kura aerodinamiskās pretestības koeficients ir tikai 0,26, bija pieejams ar motoru jaudu diapazonā no 115 līdz 204 ZS. Pilnpiedziņas Opel Calibra Turbo 6,8 sekunžu paātrinājums no 0 līdz 100 km/h bija kā glazūra uz tortes. V6 dzinējs ar 170 ZS pilnveidoja dzinēju klāstu. Autosportā Calibra V6 1996. gadā kļuva par ITC salonauto čempionu.
1994 – Opel Omega B
Otrās paaudzes Omega uz žūriju atstāja īpašu iespaidu. Dinamiskais dizains, lielā ietilpība un jaunie V6 dzinēji ar jaudu līdz pat 210 ZS bija tieši ekspertu gaumē. Jaunā gaisa spilvenu sistēma nodrošināja augstu drošības līmeni visiem pasažieriem. Universāļa versija lepojās ar milzīgu ietilpību, tādējādi padarot to par ideālu ģimenes auto, bet sedans varēja kalpot reprezentatīvām vajadzībām.
1995 – Opel Vectra B
Vectra uzvarēja, ne tikai pateicoties aerodinamiskajam dizainam, bet arī jaunajiem un efektīvajiem benzīna dzinējiem ar tilpumu no 1,6 līdz 2,6 litriem un jaudu no 75 līdz 170 ZS. Pirmizrādi piedzīvojušie tiešās iesmidzināšanas dīzeļdzinēji ar tilpumu no 1,7 līdz 2,2 litriem.
1999 – Opel Zafira A
MPV automobilis ir Riselsheimas brīnumbērns, kurš tikai 15 sekundēs, neizņemot nevienu sēdekli, ir pārvēršams no pilnvērtīga septiņvietīga auto par kravas transportu ar iespaidīgu maksimālo ietilpību (1700 litri) un gludu grīdu. Šī sistēma tiek saukta par Flex7.
2002 – Opel Vectra C
Trešās paaudzes Vectra veiksmīgi nosargāja sava priekšgājēja izcīnīto titulu. Jaunais vidējās klases modelis iebrauc elektronikas laikmetā, savienojot tā sistēmas, izmantojot CAN kopni (kontroliera tīkls), nevis vadu kūli, un tiek aprīkots ar elektrohidraulisko stūres pastiprinātāju. Benzīna un dīzeļdzinēju tilpums ir no 1,6 līdz 3,2 litriem, bet jaudas diapazons ir no 100 ZS līdz pat 280 ZS. 2004. gadā Opel aprīkoja Vectra modeļus ar IDS Plus aktīvo piekari ar pastāvīgu amortizācijas kontroli (CDC), kas nodrošina amortizatoru pielāgošanos konkrētiem braukšanas apstākļiem.
2005 – Opel Zafira B
Otrās paaudzes Zafira piedāvāja uzlabotu Flex7 sēdekļu sistēmu. Piedevām šo auto bija iespējams iegādāties arī OPC versijā ar 240 ZS turbomotoru. Šis auto Nirburgringas Nordšleifes 20 kilometrus spēja veikt 8:54:38 minūtēs un tika atzīts par ātrāko minivenu uz planētas.
2009 – Opel Astra J
2009. gadā Astra J, īstens dizaina objekts, ejot ietilpības brīnuma Kadett D un aerodinamikas čempiona Kadett E pēdās, nodrošināja Opel jau trešo Zelta stūri kompaktklases segmentā. Astra seko Opel dizaina filozofijai «Skulpturālā māksla sastopas ar vācu precizitāti». Astra J ir pieejama ar modernām palīgsistēmām, kā, piemēram, Opel Eye vai AFL+ gaismu sistēmu, kas redz aiz stūriem. FlexRide adaptīvās tehnoloģijas palīdz pielāgoties konkrētajiem braukšanas apstākļiem un nodrošina priekšā sēdošos ar AGR («Kampaņa veselām mugurām») sertificētajiem sēdekļiem.
2010 – Opel Meriva B
Zafira mazā māsa Meriva B žūriju pārliecināja ar daudzfunkcionālo FlexSpace aizmugures sēdekļu sistēmu un inovatīvo aizmugures durvju atvēršanas sistēmu. FlexDoors sistēma sniedz vieglu iekāpšanu maziem bērniem un nodrošina, ka gara auguma cilvēkiem nav jācieš, iekāpjot automašīnā. Pateicoties racionalizēšanai un turbīnām, dzinēju klāsts piedāvā pietiekamu jaudu, vienlaikus ierobežojot degvielas patēriņu. Dzinēju jauda ir sākot no 75 līdz 140 ZS.
2012 – Opel Zafira Tourer
Zafira Tourer ir greznāka alternatīva klasiskajai Zafira. Tā piedāvā virkni inovāciju, piemēram, panorāmas vējstiklu, adaptīvo kruīza kontroli, frontālās sadursmes brīdinājuma sistēmu. Tālu distanču mērošanai lieliski piemērots ir 2,0 CDTI dīzelis ar 165 ZS jaudu, turpretī vides draugiem simpātiskākais ir modelis ar 1,6 CNGecoFLEX (150 ZS) dzinēju, kurš trīs gadus pēc kārtas ieguva videi draudzīgākā minivena titulu (no 2013. līdz 2015.).
2015 – Opel Astra K
Jaunākais Zelta stūres ieguvējs Opel klāstā ir jaunā Astra. Tā radīta uz pilnīgi jaunas tehnoloģiskās platformas un salīdzinoši lēto kompaktklases auto kategorijā piedāvās drīzāk ar premium segmentu saistāmas tehnoloģijas. Piemēram, Apple un Android viedierīču integrāciju, sēdekļus ar masāžas funkciju, matricas tipa priekšējos lukturus u.c.