Jaunu automašīnu ar alternatīvam degvielas veidam pielāgotu dzinēju reģistrācijas apmēra kritums Latvijā pērn bija lielākais Eiropā, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) pirmdien publicētie dati.
Latvijā pērn Eiropā lielākais jaunu auto ar alternatīvu dzinēju reģistrācijas kritums
Saskaņā ar tiem mūsu valstī
pērn reģistrēja 382 jaunas automašīnas ar elektrisko, hibrīda vai dabasgāzes dzinēju,
kas bija par 39,3% mazāk nekā 2014.gadā.
Bez Latvijas tādu automašīnu reģistrācijas kritums bijis vēl divās valstīs, par kurām datus apkopo ACEA: Slovākijā (-8,9%) un Igaunijā, kurā pērn reģistrēja 429 jaunas automašīnas ar alternatīvu degvielas veidu, kas bija par 29,7% mazāk nekā gadu iepriekš.
Lietuvā pērn reģistrēja 326 automašīnas ar alternatīvu dzinēju, kas bija par 97,6% vairāk nekā 2014.gadā, tomēr tajā reģistrēto automašīnu skaits bija otrs zemākais pēc Bulgārijas, kur pērn reģistrēja 21 jaunu automašīnu ar elektrisko, hibrīda vai dabasgāzes dzinēju (2014.gadā šajā valstī reģistrēja vien divas automašīnas ar tādu dzinēju un gada izteiksmē pieaugums bija 950,0%).
Dānijā automašīnu ar alternatīvu degvielas veidu reģistrācijas apmērs pērn bija par 172,1% lielāks
nekā 2014.gadā. Nedaudz mazāks kāpums kā Lietuvā reģistrēts Rumānijā (+86,9%), Īrijā (+65,6%) un Ungārijā (+63,2%).
Visās ACEA aplūkotajās 25 Eiropas valstīs pērn jaunu automašīnu ar alternatīvu degvielas veidu reģistrācija gada izteiksmē pieauga par 22% līdz 640 124 automašīnām.
Eiropas Savienībā (ES) jaunu transportlīdzekļu ar alternatīvu dzinēju reģistrēšana pērn izteiksmē palielinājās par 20% - līdz 582 135 auto.
ACEA apkopojusi datus par 23 ES dalībvalstīm, kā arī par Norvēģiju un Šveici.