Jāpieņem, ka jau 2007.gadā Eiropas Komisija (EK) labi zināja par problēmām autobūves nozarē saistībā ar izmešu emisijām, tā žurnālistiem sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V), kurš ir pārstāvēts EP izmeklēšanas komitejā saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē.
Politiķis izteica pieļāvumu, ka jau tajā laikā ticis ļoti labi dokumentēts, ka automašīnu izmešu daudzums laboratorijās neatbilst tam, kas tiek norādīts, kad automašīna jau ir uz ceļa.
«Tāpat jāpieņem, ka arī kādreizējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents, uzņēmējdarbības un rūpniecības komisārs Ginters Ferhoigens to visu ļoti labi zināja. Arī 2004.gadā visi pētījumi par to liecināja, līdz ar to 2006.gadā par to viss noteikti bija zināms. Grūti pateikt, kas tagad noticis, varbūt neviens nevēlas atzīt savas kļūdas, jo varētu sekot komerciālas sekas, vai arī politiskas,» viņš sprieda.
Kariņš arī izteicās, ka likuma neskaidrais teksts, uz kuru bieži atsaucas autobūves nozares pārstāvji, varētu būt saistīts ar to, ka attiecīgs formulējums iekļauts «kāda zinātāja dēļ».
Politiķis arī pauda viedokli, ka izmešu skandāls liks «Volkswagen» līdz 2020.-2025.gadam nākt klajā ar 30 jauniem hibrīdmodeļiem, kas ļaus koncernam nopelnīt, vairs nepaļaujoties tikai uz dīzeļtehnoloģijām.
«Jāpieņem, ka skandāla rezultātā redzēsim daudz vairāk hibrīdu un elektroauto, tomēr tam gan vēl būs nepieciešama atbilstoša infrastruktūra,» viņš piebilda.
Jau ziņots, ka šodien Briselē norisinās EP auto emisiju skandāla izmeklēšanas komitejas sēde, kuras laikā autobūves pārstāvjiem jāatbild uz deputātu jautājumiem par krāpšanos ar emisiju mērījumiem.
Deputāts Kariņš, kurš vada lielākās EP frakcijas darbu šajā komitejā, iepriekš žurnālistiem uzsvēra, ka izmeklēšanas komiteja savā darbā iegūst aizvien jaunus faktus, kas norāda uz krāpšanos ar auto izmešu rādītājiem un dīzeļautomašīnu lielo lomu gaisa piesārņošanā.
Tikmēr EP kreisā flanga politiķi aizvien skaļāk runā par dīzeļa automašīnu aizliegšanu. Kariņš uzskata, ka tas nav risinājums. «Tiem, kuri krāpušies, ir jāsaņem sods, savukārt mums, politiķiem, jāatrod risinājums, kā aizsargāt vidi un saglabāt darbvietas Eiropā,» pauda Kariņš.
Jau vēstīts, ka EP izveidojis izmeklēšanas komiteju ar plašām pilnvarām, kas izvērtē Eiropas Savienības institūciju un dalībvalstu atbildību par pieļautajiem pārkāpumiem. Komiteja jau ir uzklausījusi Eiropas Komisijas pārstāvjus un neatkarīgus nozares speciālistus.
