Degvielas kvalitāti garantē «uz papīra» (13)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas autobraucēji nevar būt pārliecināti, ka lej savu mašīnu tvertnēs pietiekami kvalitatīvu degvielu. Kaut cik droši uz ceļa var justies, tikai pērkot to lielākajās uzpildes stacijās.

Eiropā domā par vidi

Teorētiski jebkurai Latvijā ievestajai degvielai ir jāatbilst Eiropas Savienības standartiem, kuri ik gadus kļūst augstāki un galvenokārt saistīti ar vides aizsardzību. Par tādu sērgu kā dzinēja bojāšana sliktas degvielas dēļ attīstītajās Eiropas valstīs sen ir aizmirsuši. Piemēram, līdz 2009. gada 1. janvārim jāievieš jauni standarti sēra saturam – tagadējo 50 miligramu vietā uz kilogramu tam jābūt 10 miligramiem uz kilogramu. Daļa Latvijā ievestās degvielas jau tam atbilst, RB saka Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčenskis. Taču pavisam cita problēma ir kvalitātes saglabāšana benzīntankā līdz brīdim, kamēr tā nonāk mašīnu tvertnēs.

Kontrabanda – nekontrolējama

Te jāsāk runāt par kontrabandas degvielu, kas ievesta no Krievijas un Baltkrievijas vai arī nozagta no naftas vadiem. Tās apjomu neviens īsti nav sarēķinājis. Taču tas varētu būt ievērojams, ņemot vērā faktu, ka Latgales pusē mazo benzīntanku īpašnieki bīstas no bankrota, jo kaimiņvalstu lēto degvielu tvertnēs un kannās pilnīgi legāli regulāri ieved pierobežas iedzīvotāji. Var pieļaut, ka palaikam pāri robežai pārved arī kādu cisternu, iespējams, slikta degviela Latvijā nonāk vēl lielākos daudzumos, pa dzelzceļu...

Pie austrumu kaimiņiem ražotais benzīns neatbilst ES standartiem, izņēmums ir vienīgi Jaroslavļas rūpnīca, kas ražo ļoti augstas kvalitātes degvielu. Galvenās atšķirības starp NVS valstīs pastāvošo "GOST" un ES standartiem ir sēra saturā, jo Eiropā tas ir 50 miligrami uz kilogramu, bet NVS – līdz 0,05%. Benzola saturs ES drīkst būt 1%, bet NVS – 5%, ir vēl citas būtiskas atšķirības. Var vienīgi zīlēt, cik reižu kontrabandistu ievestā "zupa" ir atšķaidīta pa ceļam, cik tīras bijušas tvertnes u.c. Rezultātā produkts var pat neiekļauties Krievijas vai Baltkrievijas normatīvos. O. Karčevskis saka – piemēram, sēra saturs kontrabandas degvielai mēdz būt 50 reižu lielāks par pieļaujamo.

Pārbauda divreiz gadā

Lai arī amatpersonas to negrib atzīt – fakts ir tāds, ka šādai nekvalitatīvai degvielai ir pietiekami lielas iespējas nokļūt arī Latvijas uzpildes stacijās. Galaproduktu ar savām pārvietojamajām laboratorijām pārbauda Valsts ieņēmumu dienests, taču pārbaudes vienā uzpildes stacijā notiek vidēji divreiz gadā. Tātad atlikušajā laikā tirgotāju rokas ir samērā brīvas un viņi var pamainīt savu rezervuāru saturu. To var darīt pat lielāko brendu darbinieki mazākās pilsētiņās. Tiesa, lielākajās firmās, lai tās uzturētu sava zīmola labo vārdu, notiek regulāras iekšējās pārbaudes.

Pētījumu nav

Pēdējo nopietno pētījumu par degvielas tirgus kvalitātes kontroli veica Latvijas Zinātņu akadēmija 2005. gada nogalē. Ziņojumā bija rakstīts: "Konkurences veicināšanai ir jāpārliecina sabiedrība, ka visa Latvijā tirgotā degviela atbilst augstām kvalitātes prasībām, un jānodrošina, lai tas tā būtu arī praksē." Nekādu konkrētāku secinājumu nav, izņemot aicinājumu paļauties uz konkurenci.

Jāpiebilst, ka Latvijā lielākā daļa degvielas tiek iepirkta no "Mažeiķu naftas" rūpnīcas, kura savukārt izejvielas ieved no Krievijas. Kompānija "Statoil" apgalvo, ka viņu ziemas dīzeļdegviela tiek ievesta no Norvēģijas, bet vai tā ir? Grūti izkontrolēt. Savukārt likumīgā ceļā no Baltkrievijas ievestajam benzīnam Latvijā vispār nevajadzētu būt – tur ražotais pēdējo reizi sertificēts 2002. gada aprīlī.

***

Viedokļi

Valdis Kampars, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns, profesors:

– Kopš 2005. gada degvielas kvalitātes pētījuma, kuru pasūtīja Ekonomikas ministrija, bet veica Latvijas Zinātņu akadēmija, nekas nav darīts. No tā varam secināt, ka visa Latvijā lietojamā degviela it kā ir laba, taču vai tā ir patiesība? Jāpieņem, ka lielās firmas to tirgo gana kvalitatīvu, taču mazās – kā sanāk. No Mažeiķiem jau saņem kārtīgu mantu, taču kas kontrolē to, ko te piemaisa? Īstas kārtības šajā kvalitātes jomā nav.

Juris Reinholds, a/s "Inspecta Latvia" degvielas ekspertīžu speciālists:

– Degvielas kvalitātei būtu jāatbilst ES prasībām, taču ne vienmēr tā ir. Pie mums degvielai ir divi kvalitātes normatīvie kritēriji: augstākais – ES, un zemākais – Ministru kabineta. Jāatzīst, ka pēdējos gados degvielas kvalitāte ir paaugstinājusies, taču līdz pilnībai tālu. No apmēram 150 veiktajām provēm trīs vai četras neatbilst prasībām.

***

Fakti

Aptuveni pirms diviem gadiem Krievijā, lai izsargātos no viltojumiem, piedāvāja katru benzīna marku iekrāsot savā krāsā, taču priekšlikumu masveidā neieviesa.

Anglijā un Īrijā lauku darbu vajadzībām iekrāsotu degvielu tirgo jau gadiem. Tur gan to dara, lai citi netiktu pie zemniekiem domātās degvielas, ko var nopirkt lētāk.

Degvielas kvalitāti mazina neatbilstoša uzglabāšana un nenormēta bagātināšana ar piedevām. Ilgstoša uzglabāšana samazina oktānskaitli, benzīnā pieaug dažādu darvu daudzums.

Kvalitāti ietekmē arī spēkrata dzinēja esošie mehāniskie piemaisījumi, kuri rodas ilgstošas detaļu mijiedarbības rezultātā.

Braucot ar labas kvalitātes degvielu, tās patēriņš ir par 10-15% mazāks, nekā izmantojot viduvēju vai sliktu.

Komentāri (13)CopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu