Turklāt Skaistkalnē vismaz vienā malā jāizveido gājēju celiņš. "Tad varētu ierīkot apgaismojumu, un mēs neiebilstu pret apvedceļu, kas šķērso pagastu," teic priekšsēdis. Šogad pašvaldība līdzekļu apjoma pieaugumu neizjūt, jo to "noēdusi" inflācija.

Likumdevējs palielina finanses

Saeima 2006. gada valsts budžeta likumu un to pavadošo likumu kopumu pieņēma 20. oktobrī. Līdz ar budžetu Saeimā akceptēti arī grozījumi vairākos likumos, veidojot tā dēvēto budžeta likumu paketi. Vieni no tiem ir grozījumi likumā "Par autoceļiem".

Likuma 12. panta 4. daļa, kurā noteiktais Valsts autoceļu fonda programmas aprēķina princips stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī, izteikta šādā redakcijā: "(4) Valsts budžeta līdzekļus Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un 80 procentiem no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā."

Likums papildināts ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Pārejas noteikumi. 2. Līdz dienai, kad stājas spēkā šī likuma 12. panta 4. daļā noteiktais Valsts autoceļu fonda programmas finansējuma aprēķina princips, Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par summu, kas atbilst plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un daļas no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Daļa no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ir: 2007. gadā 65 procenti; 2008. gadā 70 procentu; 2009. gadā 75 procenti."

Situācija ievērojami uzlabosies

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) Bauskas nodaļas vadītāja Sīri Vildere domā, ka jauninājumi situāciju krietni uzlabos. Solītie līdzekļi 2007. gadā līdzšinējo iestādes budžetu palielinās apmēram divas reizes. "Kaut arī cenas cēlušās, tomēr ceļu ikdienas uzturēšanai jau nākamgad naudas būs vairāk. Pašlaik svarīgi ceļi, kas noslogoti saistībā ar A-7 rekonstrukciju. To segums maršrutā Ķekava–Skaistkalne, pieaugot kustības intensitātei, netur. No tā cieš Vecumnieku pirmās šķiras ceļš trīs kilometru garumā, arī ceļa posms no Skaistkalnes uz Bārbeli un citi," informē S. Vildere.

Pašlaik izstrādā projektu gājēju ietves izbūvei Vecumnieku centrā. Līdzekļus piešķirs no satiksmes organizācijas pasākumu sadaļas.

Pārāk ielaista problēma

LVC Finanšu vadības daļas vadītājs Vilnis Millers uzskata: "Likuma grozījumi Latvijas ceļu (to kopgarums – apmēram 21 tūkstotis kilometru) nolietošanās un nodilšanas problēmu neatrisinās. Ceļu uzturēšana un atjaunošana ir ļoti ielaista. Brauktuves vajadzīgā mērā netiek atjaunotas jau gadiem. Nenoliedzami, ar 2007. gadu nauda situāciju uzlabos. Protams, šiem valsts budžeta līdzekļiem klāt nāks arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfonda "Eiropas reģionālās attīstības fonds" (ERAF) un ES Kohēzijas fonda finanses." Pēdējais ir viens no Eiropas Savienības reģionā lās politikas finanšu instrumentiem, kura mērķis ir izlīdzināt valstu vidū pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības, minēts interneta mājaslapā .

"Mēs mēģināsim maksimāli racionāli izmantot, proti, ieguldīt šos līdzekļus, kur visvairāk sāp," saka V. Millers. Viņš min, ka Lietuvā uz tikpat kilometriem, cik Latvijā, kopš 1991. gada tiek piešķirts divreiz vairāk līdzekļu. Savukārt Igaunijā ir par 20 līdz 40 procentiem vairāk finanšu nekā mūsu valstī. Eksperts atgādina, ka transportlīdzekļu kustības intensitāte ar katru gadu pieaug.