Kravas automašīnu vadītāji, galvenokārt baļķu vedēji, turpina regulāri pārsniegt pieļaujamo kravas masu. Šoferus un viņu darba devējus nebiedē bargi sodi, jauni ierobežojumi un izmaiņas kontroles struktūrās, kā arī avārijas uz ceļiem.
Baļķu vedēji uzspļauj noteikumiem (25)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pārkāpj katrs piektais
Kopš 1. janvāra darbu sākusi jauna institūcija, kas kontrolē kravu pārvadāšanas noteikumu ievērošanu – Autotransporta inspekcija. Tās vadītāja vietnieks Renārs Derrings RB stāsta, ka noteiktos masas ierobežojumus pārkāpj vidēji katrs piektais autovadītājs. Tomēr situācija pēdējos gados ir uzlabojusies: agrāk kokmateriālu kravu masa sasniegusi pat 80 tonnu, bet tagad smagākie pārkāpēji tiek pieķerti ar 60–65 tonnas smagām mašīnām. Maksimālais smagajām automašīnām noteiktais svars ir 40 tonnu, bet nedalāmu kravu, tostarp kokmateriālu, pārvadātāji var saņemt atļaujas un pārvadāt 52 tonnas. Vairākums baļķu vedēju tā arī dara.
Kopumā Latvijā strādā 10 inspekcijas brigādes, no tām divas – Rīgā. Kontrolētāji pārbauda ne tikai transporta līdzekļu masu, bet arī garumu, platumu augstumu, kā arī kravas nostiprinājumu. Tomēr viņu darbības laiks ir nevienmērīgs, jo atkarīgs no tā, cik cilvēku palīgā var sūtīt Ceļu policija. Viena brigāde kontroles izbraukumos dodas 10–15 reižu mēnesī, un dienā tā var apsekot 50–100 braucamrīku.
Furgoniem "nocērp astes"
No šā gada samazināts arī kravas transporta pieļaujamais garums: agrāk tas bija 24 metri, bet turpmāk furgoni un piekabes atbilstoši Eiropas standartiem nedrīkstēs būt garāki par 18,75 metriem. Tomēr pārvadājumu licences derīguma termiņš ir trīs mēneši. Tādējādi līdz 1. martam uz ielām vēl varēs braukt arī ar "vecā garuma" piekabēm, ja licence izņemta pērnā gada nogalē. Pret šo normu protestē Latvijas skaidu un šķeldas pārvadātāji. Tomēr valsts institūcijas protestus uzskata par nepamatotiem. Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns RB teic, ka šāds normatīvs ir visās kaimiņvalstīs, garāki auto brauc vienīgi Zviedrijā un Norvēģijā. Savukārt baļķu vedējiem neesot problēmu pārveidot mašīnas atbilstoši jaunajai prasībai.
R. Derrings piebilst, ka garuma samazināšana baļķu vedējiem nozīmē lielāku kravas augstumu. Līdz šim, ja uzkrautas atļautās 52 tonnas, būtu jāpaliek lielai augstuma rezervei, raugoties uz sāniem.
Bargie sodi nelīdz
Sodi par pārkāpumiem ir bargi gan šoferiem, gan pārvadātāju firmām. Ja pieļaujamais svars pārsniegts vairāk nekā par 6 tonnām, juridiskai personai piemēro 5000-10 000 latu sodu, bet šoferim jāšķiras no 200-400 latiem. Ja svars pārsniegts mazāk nekā par 2 tonnām, juridiskajām personām sods ir daži simti latu. Paradoksāli, bet inspekcija var uzrakstīt protokolu un pēc tam mēģināt piedzīt naudu, bet nespēj novērst pārkāpumu. J. Derrings paskaidro, ka aizturētās mašīnas nav kur novietot - speciāli stāvlaukumi pārkraušanai nav ierīkoti. Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas prezidents Valdis Trēziņš uzsver, ka kravas pārvadātāju tiesiskajā nihilismā vainojama neefektīvā kontrole. Piemēram, Polijā vai Vācijā pārkāpējam tālākais ceļš būtu liegts. Tur mašīnas nogādājot speciālā stāvlaukumā, no kura ārā nelaižot, kamēr pārkāpums nav novērsts un sods nav samaksāts.
Šiem pārmetumiem nevēlas piekrist Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks Jānis Kancēvičs. Viņš atzīst, ka stāvlaukumu ir par maz, taču tādi tiekot plānoti pie lielākajiem jaunajiem autoceļiem. Turklāt laukumos esot iespējams tikai nosvērt auto un noņemt lieko kravu, nevis gaidīt soda samaksu. Tikai lēmums par soda lielumu jāgaida vairākas dienas, un firmas īpašnieks nevarot braukt, piemēram, no Daugavpils uz Ventspili, lai samaksātu sodu. Satiksmes ministrijas pārstāvis uzskata, ka V. Trēziņš "pārspīlējis".
Jāgaida!
RB aptaujātie speciālisti ir vienisprātis, ka kravas auto kustība Rīgas centrā nemazināsies, kamēr netiks uzbūvēts vismaz Dienvidu tilts un Austrumu maģistrāle. Palīdzētu arī prāmis no Bolderājas uz Vecmīlgrāvi, taču tam, pēc vairāku Eiropas pilsētu parauga, jābūt bezmaksas. Lai novirzītu kravu transportu no pilsētas centra, ir nepieciešams izbūvēt papildu ceļus un Daugavas šķērsojumus, RB stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ieva Prauliņa. Viņa uzsver, ka tieši Austrumu maģistrāle uzņems galvenās Rīgas brīvostas kravu transporta plūsmas un atslogos vēsturisko centru, Daugavas krastmalu un 11. novembra krastmalu no kravu autotransporta un tranzīta satiksmes. Tā savienos Viestura prospektu ar Meža prospektu, Gaujas ielu, Brīvības ielu un tālāk ar Dzelzavas, Augusta Deglava, Piedrujas ielu un Slāvu rotācijas apli, kas ir pieslēgums pie jaunā Dienvidu tilta pāri Daugavai.
Kontrolē arī dome
Jāpiebilst, ka noteikumu ievērošanai seko arī Satiksmes departamenta Kontroles dienests, kas decembrī par kravu transporta pārkāpumiem ir piemērojis sodus septiņas reizes. Jau šobrīd pār Vanšu tiltu kravu transporta kustība ir aizliegta, savukārt uz Akmens tilta, Salu tilta un pa noteiktām pilsētas ielām noteikti ierobežojumi darbdienu rītos.
***
Fakti
6. janvārī notika avārija Mūkusalas un Buru ielas krustojumā zem Dzelzceļa tilta - sadūrās baļķu vedējs un vieglā automašīna. Negadījuma laikā baļķi izbira uz brauktuves, uz ilgu laiku traucējot satiksmi un izraisot sastrēgumu. Lai atbrīvotu kabīnē iesprostoto vieglās automašīnas vadītāju, bija nepieciešama glābēju palīdzība.
27. janvārī autoceļa Rīga-Liepāja 22. kilometrā no kravas automašīnas piekabes izkritušie baļķi trāpīja pretimbraucošai automašīnai "Mercedes-Benz Sprinter". Negadījumā cieta vīrietis automašīnā "Mercedes".