Ja šobrīd par atrašanos pie stūres situācijā, kad alkohola daudzums organismā pārsniedz 1,5 promiles, paredz maksimālo naudas sodu 500 latu apmērā un autovadītāja tiesību atņemšanu uz laiku līdz 24 mēnešiem, tad saskaņā ar Ministru Kabinetā akceptētajiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumā, maksimālā naudas soda apmēru paredzēts palielināt līdz 1000 latiem, bet autovadītāja apliecību dzērājšoferim varēs atņemt uz laiku līdz 48 mēnešiem, tas ir - četriem gadiem. Tāpat autovadītājam piemērotu 10-15 diennaktis administratīvā aresta.

Likumprojektā iestrādātas arī izmaiņas, kas paredz mainīt soda apmēru arī mazāk iereibušiem autovadītājiem. Piemēram, par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, ja alkohola koncentrācija asinīs vai izelpā ir 0,2 – 0,5 promiles, vadītāju, kura stāžs ir mazāks par diviem gadiem, varētu sodīt ar 200 – 400 latu lielu naudas sodu un atņemt autovadītāja apliecību uz sešiem mēnešiem.

Ja vadītājam konstatētu 0,5 – 1,0 promili, viņam piemērotu administratīvo arestu 5 – 10 diennaktīm, naudas sodu 400 – 600 latu apmērā un atņemtu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

Grozījumi arī paredz, ka konstatējot 1,0 – 1,5 promiles alkohola reibuma, vadītājam varētu piemērot 5 – 10 diennaktis administratīvā aresta, naudas sodu 600 – 800 latiem un uz diviem gadiem atņemt vadīšanas tiesības.

Bojāgājušo skaits jāsamazina uz pusi

Satiksmes ministrijā norāda, ka šo grozījumu spēkā stāšanās veicinātu Eiropas Savienības Baltajā grāmatā un Veronas deklarācijā izvirzītā mērķa sasniegšanu – līdz 2010. gadam divkārt jāsamazina ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits attiecībā pret 2001. gadu. Latvija pašlaik ir diezgan tuvu šim mērķim – 2008. gadā bija 316 bojā gājušie, bet 2001. gadā – 558 bojā gājušie.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu izstrādātāji atzīmē, ka 2005.gadā ieviešot administratīvo arestu par braukšanu reibumā, kas pārsniedz 1 promili, to papildinot ar naudas sodu un tiesību atņemšanu, 2006.gadā jūtami uzlabojās situācija ceļu satiksmē - samazinājās gan bojāgājušo, gan cietušo skaits. Tomēr jau 2007.gadā un arī 2008.gadā straujās ekonomiskās izaugsmes dēļ cilvēki kļuva vieglprātīgāki un biežāk sēdās pie stūres reibumā.

Ieviešot bargākus sodus, 2006.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, reibumā aizturēto autovadītāju skaits samazinājās vidēji par 30%. Tomēr jau 2007.gada statistika parādīja pretējo. 2007.gadā tika aizturēti 10 598 transportlīdzekļu vadītāju alkohola reibumā, to skaits salīdzinot ar cerīgo 2006.gadu pieauga par 15%, situācija nemainījās arī 2008.gadā, kad par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā Latvijā aizturēti 10 533 transportlīdzekļu vadītāju. Vairāk nekā 50% tiek aizturēti ievērojamā reibuma stāvoklī, kas pārsniedz 1,5‰.