Kā ziņots, zemākas instances tiesa šā gada februārī atzina, ka Čuns ir izmantojis savu dienesta stāvokli, piesavinoties 90 miljardus vonu (49,6 miljonus latu), un piesprieda viņam trīs gadu cietumsodu.

Iepriekšējā tiesas verdikta mīkstināšana daļēji izskaidrojama ar to, ka Čuns apņēmies ziedot labdarībai vienu miljardu ASV dolāru (517 miljonus latu).

Tiesā arī lika Čunam uzņemties sabiedriskos pienākumus - uzstāties ar runām un sagatavot rakstus par ētikas nozīmi uzņēmējdarbībā.

"Pieņemot lēmumu, tiesa svārstījās, vai apsūdzētajam būtu nepieciešams piespriest reālu cietumsodu, vai arī atstāt viņu brīvībā. Tomēr, ņemot vērā ekonomisko ietekmi no iespējamā ieslodzījuma, tiesa nolēmusi atcelt iepriekšējo spriedumu," norādīja tiesnesis Ļi Džēhons.

Autobūves nozares, kā arī "Hyundai" pārstāvji pauda neapmierinātību ar tiesas lēmumu apcietināt Čunu, savukārt cīnītāji par Dienvidkorejas uzņēmumu korporatīvās kultūras attīstību atbalstīja to.

"Mēs jūtam lielu atvieglojumu, ka šī lieta galu galā ir atrisinājusies. Tagad varam veltīt visu savu enerģiju vairāku problēmu atrisināšanai, kas rodas, mēģinot izveidot pasaules mēroga zīmolu. Ar nepacietību gaidām iespēju īstenot savu iepriekš pausto apņemšanos palielināt mūsu korporatīvo sociālo atbildību, nodarboties ar labdarību un palielināt vadības godīgumu," teikts "Hyundai" paziņojumā.

"Tiesa ir iecietīgi izturējusies pret kriminālpārkāpumiem un uzņēmēja korporatīvo korupciju. Tiesas lēmums kārtējo reizi atgādina mums, ka korporācijām viss tiek piedots. Mūsu valstī vairs nedrīkst pieļaut korporatīvos pārkāpumus," norādīja Dienvidkorejas demokrātiskās organizācijas pārstāvji.

Kā jau vēstīts, apsūdzība konstatēja, ka Čuns izveidojis slepenus kontus politiķu un ierēdņu piekukuļošanai, lai panāktu kompānijai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.

Vēlāk 69 gadus vecais Čuns iesniedza Seulas Augstākajā tiesā apelācijas prasību, aicinot tiesu nepiespriest viņam cietumsodu, un pauda nodomu ziedot vienu miljardu dolāru labdarībai.

Čuns ir atzinis slepeno kontu esamību, taču uzsvēra, ka netika tiešā veidā iesaistīts mahinācijās un tagad "ir nokaunējies un nožēlo" izdarīto.

Savukārt Dienvidkorejas Godīgas tirdzniecības komisija uzņēmumam "Hyundai Motors" un tās četrām asociētām kompānijām piesprieda 63,1 miljarda vonu (34,8 miljonu latu) sodu par nelegālu savu struktūrvienību finansiālo atbalstu, maksājot par piegādēm pārlieku lielas naudas summas.

"Mēs cenšamies uzlabot pašreizējo tirgus vidi, kur biznesa rezultāts lielā mērā atkarīgs no kompāniju savstarpējiem sakariem, nevis konkurences cīņas," norādīja komisijas pārstāvji.

"Hyundai" kopā ar māsasuzņēmumu "Kia" ir sestā lielākā autobūves kompānija pasaulē.

"Hyundai" ieņem 70% Dienvidkorejas automašīnu tirgus.