Februārī "Christie's" izsolē Parīzē plānots pārdot vienu no diviem atlikušajiem "Auto Union D-Type" automobiļiem.
Sudraba krāsas raķetes tika būvētas pēc Ādolfa Hitlera pasūtījuma, lai pret reihu noskaņotajai pasaulei skaidri parādītu Vācijas tehnoloģisko pārākumu. Pat vērtējot no mūsdienu viedokļa, "Auto Union" ir iespaidīgi un pārdomāti konstruēti spēkrati, kas koncepcijas ziņā daudz neatšķiras no modernajiem superauto – visu četru riteņu neatkarīgā piekare un vidū (riteņu bāzes ietvaros aiz vadītāja muguras) iebūvēts kompresordzinējs. Protams, mūsdienās dzinēju atdeve ir krietni lielāka nekā tālajos pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, taču agregātu izkārtojums, aiz kura slēpjas ikviena konstruktora sapnis par ideālu vadāmību, ir līdzīgs. Starp citu, automobilim uzstādītais 12 cilindru dzinējs attīstīja 485 zirgspēku jaudu, bet maksimālais ātrums sasniedza 300 kilometrus stundā.
Ferdinanda Poršes konstruētie "Auto Union" sacīkšu automobiļi, nonākot tādu autosporta leģendu kā Hansa Štuka un Tacio Nuvolari rokās, neskaitāmas reizes kļuva par sacensību zvaigznēm, bet Otrā pasaules kara laikā liela daļa no tiem tika iznīcināti. Šis 1939. gada sacīkšu automobilis tika atrasts izjauktā veidā Krievijā. Tagad auto ir pilnībā atjaunots un eksperti uzskata, ka pēc izsoles konkrēto "Auto Union D- Type" varēs uzskatīt par pasaulē dārgāko auto. Pagaidām šis gods pieder 1930. gada "Bugatti Type 41 Royale Kellner Coach" limuzīnam, par kuru kāds anonīms pircējs iztērējis 11 miljonus ASV dolāru.
motografs.lv
