Pagājušā gadsimta astoņdesmitie gadi Renault vēsturē iezīmējas ne tikai ar vairāku inovatīvu modeļu prezentācijām, bet arī sarežģītu lēmumu pieņemšanu, kas saistās ar uzņēmumu pārstrukturizāciju. Šajā laikā pieņemtie lēmumi atstāja būtisku iespaidu uz Renault kvalitātes jautājumiem un panākumiem sportā.
Ražošana un paplašināšanās
1975.gada decembrī par jauno Renault prezidentu, aizstājot Pjēru Dreifusu, kļuva Bernards Verniers-Paliezs. Tajā pašā gadā Renault kļuva par industriālo grupu, apvienojot auto ražošanas uzņēmumus (RNUR) un vairākus papildinošos uzņēmumus. Kopā Renault Grupa nodarbināja vairāk nekā 220 000 cilvēku. Produkcijas apjoms bija 1,3 miljonu pasažieru automašīnas, 100 000 industriālās automašīnas, 60 000 Saviem-Berliet kravas automašīnas, 14 000 traktori un vairāk nekā 100 000 speciālo automašīnu.
Jaunais prezidents turpināja īstenot iepriekšējo uzņēmuma stratēģiju, vairāk pievēršoties industriālajām partnerībām, piemēram, automašīnu izplatīšanas tīklu paplašināšanai. Ar mērķi palielināt ģeogrāfisko izplatību tika noslēgtas partnerības Portugālē, Turcijā, Taizemē un Filipīnās. Neskatoties uz neveiksmīgajiem mēģinājumiem iekarot ASV tirgu, uzņēmums vēl joprojām cerēja nonākt viņpus okeānam. Septiņdesmito gadu beigās tika parakstīti divi nozīmīgi līgumi – komerciālais un pārdošanas līgums ar Americam Motors Cosporation (AMC) par pasažieru automašīnām un ar Mack - par kravas automašīnām. Sadarbība tika noslēgta arī ar DeLorean par ātrumkārbu un V6 Renault dzinēju piegādi.
Jauns prezidents – jauni mērķi
1980.gadā Renault bija kļuvis par lielāko Eiropas autoražotāju ar ikgadējo ražošanas jaudu 2 miljonu vienību apmērā (ieskaitot kravas automašīnas), turklāt vairāk nekā puse no apjoma tika eksportēta. Tomēr, neskatoties uz pārdošanas apjomu palielināšanos, peļņa turpināja samazināties.
1981.gadā Renault prezidenta krēslu ieņēma Bernards Hanons – R5 modeļa radītājs. Ņemot vērā pieaugošās parādsaistības, Bernards Hanons izvirzīja trīs mērķus: katru gadu viens jauns modelis, viena modernizēta rūpnīca un viens jauns tirgus.
Renault 11.. Foto:
Gadu vēlāk tika prezentēts viens ļoti veiksmīgs modelis – Renault 9, kas izcīnīja pat Gada auto titulu. 1983.gadā tādus pašus panākumus guva Renault 11 modelis (ASV pazīstams kā AMC Encore). Nākamajā gadā tika prezentēti vēl trīs modeļi: Renault 25 limuzīns, kas bija papildināts ar inovatīviem risinājumiem (piemēram, radio vadības pults uz stūres) un Super-Cinq modelis, savukārt lielāko popularitāti izpelnījās jaunais Espace. Vēlāk kā atbilde degvielas krīzei tika sagatavots arī eksperimentālais Vesta modelis, kura degvielas patēriņš bija tikai 3 litri uz 100 kilometriem.
Pārmaiņas, lai mazinātu deficītu
1985.gadā par jauno Renault prezidentu kļuva Džordžs Besse. Gadu pirms tam uzņēmums bija deklarējis lielākos zaudējumus savā vēsturē – 12,5 miljardi franku (3 miljardi eiro). Nekavējoties tika atlaisti 5000 darbinieku, bet Francijas valdība atļāva jaunajam prezidentam brīvi rīkoties, lai glābtu situāciju. Nevēloties zaudēt laiku, Besse nekavējoties sāka uzņēmuma pārstrukturizāciju. Tika pārtraukta produkcijas dažādošana, kā arī pārdots viss, kas uzņēmumam rada papildu zaudējumus (uzņēmuma luksusa ēka Elizejas laukos, Renault Mexico, Renault akcijas Renix un Volvo Car Corporation). Reformas arī paredzēja darbinieku skaita samazinājumu, ko pavadīja vairāki arodbiedrību protesti. Līdz 1986.gada beigām Renault deficītu izdevās samazināt par pusi. 1986.gada 17.novembrī prezidents Džordžs Besse tika nogalināts teroristu uzbrukumā.
Par nākamo Renault prezidentu kļuva Reimonds Haims Levijs, kurš turpināja priekšgājēja iesākto, samazinot darbinieku skaitu un produkcijas apjomu, kā arī paplašinot dīleru tīklu. Tomēr kā nozīmīgākie šā prezidenta sasniegumi jāmin jaunās ražošanas sistēmas ieviešana (just-in-time stratēģija – tieši laikā), kā arī Renault rūpnīcu modernizācija, ieviešot robotus un jaunas IT tehnoloģijas. 1987.gadu Renault slēdza ar peļņu 3,7 miljardu franku apmērā (pēc diviem gadiem – jau 9 miljardi franku). Šajā laikā tika prezentēts ar jaunais Renault 21 modelis ar 2 litru turbo motoru. Paralēli uzņēmums turpināja izstrādāt arī ekonomiskus modeļus. 1987.gadā tika uzbūvēts modeļa Vesta 2 prototips, kura degvielas patēriņš, braucot ar 100 kilometriem stundā, bija 1,94 litri uz 100 kilometriem.
Renault Espace.. Foto:
Panākumi sportā
Jau 1975.gadā Renault izveidoja Renault Sport nodaļu. Divus gadus vēlāk Renault sāka startēt arī Formula 1 sacensībās. Galvenā RS01 iezīme bija turbodzinējs. 1979.gadā Francijas Grand Prix sacensībās Renault uzvarēja – tā bija pirmā turbo dzinēja modeļa uzvara F1 vēsturē. Astoņdesmito gadu sākumā Alēns Prosts sāka savu karjeru Renault F1 komandā. Laikā no 1981. līdz 1983.gadam viņš izcīnīja deviņas uzvaras Grand Prix sacensībās. Pēc tam par vadošo sportistu Renault autosporta nodaļā kļuva Žans Ragnoti, kurš brauca ar Renault Alpine un R5 Turbo. 1985.gadā Renault pameta F1 sacensības, lai atgrieztos pēc četriem gadiem kā dzinēju ražotājs. Augsti tika novērtēts Renault piedāvātais V10. Uzvarot divas Grand Prix sacensības, komanda izcīnīja otro vietu Konstruktoru kausā. Šis pats rezultāts tika atkārtots 1991.gadā, tomēr visi panākumi Renault bija vēl tikai priekšā.
motografs.lv
