Kompānijas Lotus Engineering Ltd dibinātāju sauca Kolins Čepmens (Collin Chapman). 1957. gadā sākās slavenā Lotus Seven sērijveida ražošana. Modelis ilgdzīvotājs Lotus Seven ir viens no visvairāk kopētajiem spēkratiem. To plānoja pārdot divos variantos - pilnībā savāktu vai kā no nodokļiem atbrīvotu detaļu komplektu "dari pats". Atceros, kādreiz ari Latvijā tapa mašīnīte ar nosaukumu Lota. Lotus Seven koncepcija bija vienkārša - minimums svara, sacīkšu šasija un pieklājīga jauda. Vēlāk 1999. gadā parādījās modelis Seven Superlight ar platākiem riteņiem. Modifikācijai Superlight R ir rindas četru cilindru 1,8 litru motors ar 190 zs un maksimālais ātrums ir 225 km/h. No 0 - 97 km/h Superlight R ieskrienas 4 sekundēs. Vēl ir arī modelis Seven HPC ar GM divu litru 175 zs motoru.

Trīs gadus agrāk (1954.) izveidoja sacīkšu modeli Lotus 8, kam sekoja vēl vieglāks un īsāks devītais modelis. Čepmena starts 24 stundu sacīkstēs Lemānā 1955. gadā nebija veiksmīgs. Mašīna izlidoja no trases, taču konstruktoru arvien vairāk ieinteresēja sporta automašīnas. Togad tika izveidots pludlīnijas modelis Lotus 11. Spēkratam bija četru cilindru motors ar 84 zs jaudu, un ar šo mašīnu karjeru sāka F1 slavenība, divkārtējais Pasaules čempions Greiems Hils. Ar vidējo ātrumu 160 km/h automobilis spēja veikt 11,5 kilometru distanci ar vienu litru degvielas.

Elegantā kupeja ar stiklaplasta virsbūvi Lotus Elite tika stādīta priekšā 1957. gada 16. oktobrī Londonas motoršovā. Coventry Climax četru cilindru dzinējs šai mašīnai deva 76 zs, bet versijā GT zirga spēku skaits palielinājās līdz 104. Vieglais auto sasniedza 200 km/h lielu ātrumu, bija viegli vadāms un Kolins Čepmens guva automobilistu atzinību visā Eiropā, taču galvenais viņa mērķis bija ielauzties sacīkšu trasēs. Sākās Formula Junior mašīnu būve, un 1957. gadā bija gatavs sacīkšu auto Lotus 12, kas lika pamatus Formula 1 automobiļu izveidei ar Lotus vārdu. īstos darba augļus nācās gan pagaidīt, jo Formula 1 mašīnas sāka būvēt jau 1958. gadā taču atzinīgi novērtstas visā asaulē Čepmena formulas tika tikai 1961. gadā. Tas bija viens no vieglākajiem un elegantākajiem Formula 1 automobiļiem Lotus 25, kur sacīkšu braucējs atradās pusguļus stāvoklī kā lidmašīnas pilots, turot stūri izstieptās rokās. Čepmenam bija pieredze aviācijas jomā.

Lotus Elan. Foto:

Pie Lotus 25 stūres sēdās Džims Klārks un 1963. gadā izcīnīja Pasaules čempiona titulu, tādējādi mērķis iekarot autosporta eliti tika sasniegts. Modeli Elite nomainīja divvietīgais Lotus Elan (1962.). Čepmens uzprojektēja Elan izturīgu tērauda rāmi, kas abos galos sazarojās kā dakša, lai varētu montēt dzinēju un piekari. 1964.gadā parādījās Lotus Elan S2. Par autosacīkšu ar sedaniem simbolu sešdesmito gadu sākumā kļuva skats kā Džims Klārks ar Lotus Cortina (1963.) uz trim riteņiem traucās pa Eiropas sacensību ceļiem. Cortina sāka savas gaitas kā ģimenes sedans, taču Ford entuziasms un Kolina Čepmena inženiera darbs padarīja to par sapņu auto. Klārka uzvaru skaits papildinājās 1965. gadā kad viņš ar Lotus 38 triumfēja lndy 500 sacīkstēs , kas speciālistiem lika runāt par Lotus un Klārka neuzvaramo tandēmu.

Jaunajā rūpnīcā Hitelē, Norfolkā 1966. gadā Čepmens sāka jauna modeļa Lotus Europe ražošanu, kas bija kupeja ar centrā iebūvētu dzinēju. Svarīgs notikums Lotus dzīvē notika gadu vēlāk kad Čepmenam 1967. gadā izdevās iegūt ekskluzīvas tiesības uz Ford Cosworth DFV dzinēju, kas bija Keita Dakvorta meistardarbs. Motors atrada darbavietu Lotus 49 automobilī. Vēl pēc gada Lotus nāca klajā ar modeli Lotus 56, kuru tāpat kā 49 veidoja sadarbībā ar Morisu Filippu (Maurice Philippe). Piecdesmit sestais bija īpatnējs sacīkšu auto ar gāzturbīnu un pie tam vēl visu riteņu piedziņu. Interesanti, ka auto nebija ne sajūga, ne pārnesumu kārbas. Daudzrindu Morze ķēde pārvadīja spēku uz Fergusona starprasu diferenciāli, kas to sadalīja uz pusēm pa asīm. Disku bremzes atradās pie galvenā pārnesuma. Sešdesmitajos gados Čepmena vārdu zināja katrs, kurš interesējas par automašīnām un Lotus bolīdi dižojās ar Formula 1 pjedestāla vietām taču dzīves baltajai svītrai seko melnā.

Lotus Elite. Foto:

1968. gada 7. aprīlī Hokenhaimas trasē nositās Džimijs Klārks, kas bija britu autosporta fanu elks. Togad par čempionu kļuva cits Čepmena komandas braucējs Hils, kurš pilotēja 435 zs stipro Lotus 49B. Septiņdesmitā gada sezona atnesa vēl vienu traģēdiju, kad Moncā treniņa laikā gāja bojā Johans Rindts (Jochen Rindt) ar Lotus 72, kurš pirms tam bija čempionāta līderis. Septiņdesmito gadu sākumā parādījās jauns Lotus Elite II ar kupejas virsbūvi no stiklaplasta un divu litru četru cilindru dzinēju. Čepmens pirmais uzsāka sacīkšu mašīnas krāsot komandas sponsoru krāsās. Melns ar zeltu bija Lotus JPS krāsojums, kas simbolizēja tabakas ražotni John Player Special. Ar Lotus JPS par 1972. gada čempionu kļuva Emersons Fitipaldi (Emerson Fittipaldi), un Čepmens atkal varēja justies laimīgs. Toreiz vēl bija iespējams izskriet uz trases, lai sveicinātu savus braucējus, uzvarētājus, un Čepmens tā arī darīja.

Lotus 99T. Foto:

Līdz 1973. gadam saražoja apmēram 2900 automobiļu četrās sērijās, taču jauno nodokļu dēļ Lotus Seven ražošanas licenci pārdeva Caterham Car Sales. Sērijveida mašīnu klāstā 1976. gadā nāca klāt Lotus Esprit ar Džudžaro veidotu virsbūvi, bet F1 piedzīvoja kritumu. 1978. gada sezonā prezentēja Lotus 79 ar jaunu aerodinamiku "automobilis spārns", kas spēja ātrāk iziet līkumus pateicoties efektam, kad auto it kā "piesūcās" pie ceļa. Motors attīstīja 475 zs un likās, ka veiksmei vairāk nekas nestāv ceļā - līdz brīdim, kad visu izjauca kārtējā nelaime. Devītajā septembrī Moncas trasē avarēja komandas otrais pilots Ronijs Petersons (Ronny Peterson) un nākamajā dienā viņš mira. Kolins Čepmens strādāja līdz spēku izsīkumam un 54 gadu vecumā, 1982. gadā pienāca arī viņa kārta atstāt šo pasauli.

Lotus Esprit. Foto:

Bez sava līdera Lotus klājās grūti tomēr izdevās laist klajā Lotus 99T ar dubulto turbopūti un vel šim auto, vienam no pirmajiem, bija aktīvā piekare, kuru vadīja dators. Leģendārais F1 braucējs Airtons Senna ar šo auto 1987. gadā iekļuva trijniekā, bet komanda ieguva trešo vietu Konstruktoru kausā. Vēlāk gan situācija kļuva arvien bēdīgāka un 1995. gada Formula 1 sezonā Lotus vairāk nepiedalījās. Tāpat nekā iepriecinoša nesolīja sērijveida auto ražošanas lauciņš. Kopš 1986. gada janvāra Lotus piederēja koncernam General motors, savukārt no 1996. gada Lotus īpašnieki ir Malaizijas automobiļu kompānija Proton.

Joprojām ziedošs

Kopš tā laika, kad par Lotus saimniekiem kļuva Proton situācija uzņēmumā sāka uzlaboties 1997. gadā savāca 2248 automobiļu, kas bija trīs reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk ar pārdošanu veicās divvietīgajam roadsteram Elise, kas no 1995.gada joprojām ir ražošanā. Auto šasiju izgatavoja no alumīnija ar jaunu ekstrūzijas metodi. Tas nozīmē, ka vairāki šasijas komponenti bija drīzāk kā salīmēti kopā nekā sametināti. Šasija izdevās viegla un ārkārtīgi izturīga, bet Elise ar atvērto jumtu kļuva par vienu no labāk vadāmajiem auto Pasaulē. Kopš 1976. gada bez īpašām izmaiņām ierindā līdz 2004. gadam bija modelis Esprit. 1999. gadā tikai 50 eksemplāros parādījās Lotus Esprit V8 350. No visiem Esprit šai mašīnai bija visplatākās aizmugures riepas un viscietākā piekare. Tā kā auto bija 80 kg vieglāks par Esprit

Lotus Exige. Foto:

V8 SE modeli tad ieskrējiens līdz 160 km /h prasīja 10,1 sekundi, kaut arī zirga spēku skaits abiem spēkratiem ir vienāds 350. Modelis Exige ir Lotus Elise modifikācija ar kupejas virsbūvi, kuru izveidoja adaptējot pilsētas apstākļiem Elise sportisko versiju, kas paredzēta sacensībām šosejā pa apli. Kā jaunumu var atzīmēt divvietīgo modeli Lotus Europa S, kuru paredzēts izlaist no 2006. gada jūlija. Dizaina ziņā auto ir kā papildināts Elise un Exige. Jaunais Europa S ar divu litru 200 zs motoru ir mierīgāks par Elise/Exige, ar lielāku bagāžas nodalījumu, skaņu izolāciju un kondicionieri. Nosaukums, protams, nāk no agrāko gadu modeļa Lotus Europe. Aukstie pārmaiņu vēji nav nosaldējuši angļu sacīkšu auto ziedu - Lotus.