"Isetta" pirmsākumi meklējami 1954.gadā, kad kāds BMW markas automobiļu tirgotājs nopirka itāļu motorolleru firmas "Iso" uzbūvēta un Ženēvas auto šovā prezentēta automobiļa ražošanas licenci. Nedaudz pamainot virsbūves formas un uzstādot motocikla 250 cm3 dzinēju, gadu vēlāk bija gatavs automobilis - tieši piemērots kārtīgam strādājošam vācietim, kurš vēlējās izjust brīvību, neatkarīgi no laika apstākļiem apbraukājot pamazām plaukstošo pēckara Vāciju. "Isetta" patiešām bija plašām tautas masām pieejams auto – braucamrīka cena bija tikai 2550 vācu markas un, ņemot vērā to, ka tolaik vienkārša strādnieka vidējā alga bija krietni vairāk nekā 300 vai pat 400 markas mēnesī un automobilis neprasīja lielus ieguldījumus arī pēc tā iegādes, jau pirmajā pārdošanas gadā saimniekus atrada 12 911 "Isetta".

BMW par "Isetta" īsumā saka tā: tas ir olas formas automobilis divarpus cilvēkiem, tam ir 12 ZS motors, kas ļauj attīstīt līdz pat 85 km/h maksimālo ātrumu, aizmugurējie riteņi viens otram atrodas divreiz tuvāk nekā priekšējie un vienīgās durvis ar visu stūres iekārtu un instrumentu paneli veras uz priekšu. Katrā ziņā unikāls automobilis, kuru sajaukt ar kādu citu tā laika vai pat mūsdienu braucamo ir neiespējami.

Pēc Vācijas pārņemšanas "Isetta" vīruss sāka izplatīties arī kaimiņvalstīs un pārsviedās pat uz Ameriku. Vienu "Isetta" esot iegādājies arī pats Elviss Preslijs, tiesa, viņš to vēlāk uzdāvināja savam menedžerim, bet pats izvēlējās sporta automobili "BMW 507".

Negaidīti labie mazā automobiļa panākumi veicināja jaunu "Isetta" modifikāciju rašanos. 1956.gadā bez "Isetta" ar 250 cm3 motoru BMW sāka ražot arī jaudīgāku versiju ar 300 cm3 agregātu un 13 ZS jaudu. Papildus tam abi automobiļi bija pieejami arī greznākā eksporta izpildījumā ar nolaižamiem sānu logiem un uzlabotu balstiekārtu. Atkarībā no maciņa biezuma bija iespējams pasūtīt arī automobiļus ar stūres ratu labajā pusē, auduma jumtu, kā arī noņemamu bagāžnieku 200 kilogramu smagas bagāžas pārvadāšanai.

"Isetta" ēras beigas

Pēdējais automobilis no konveijera noripoja jau 1962.gadā, un, kaut arī septiņi gadi modeļa mūžā nebūt nav daudz, "Isetta" bija kļuvis par panākumiem bagātāko šāda tipa automobili; vienīgais auto, kas varētu pretendēt uz līdzvērtīga auto statusu popularitātes ziņā, ir "Goggomobil".

"Goggomobil". Foto:

Veiksmīgākais "Isetta" mūžā bija 1957.gads, kad BMW pārdeva gandrīz 40 000 auto. Taču, laikam ejot, tirgū arvien izteiktāks kļuva pieprasījums pēc automobiļiem ar četrām sēdvietām un virsbūvi, kas kaut nedaudz līdzinās īstam auto. BMW atbilde uz tirgus vēlmēm bija modelis "BMW 600" – pagarināta četrvietīga "Isetta" ar divu cilindru opozītmotoru. Jau 1959.gadā to nomainīja nedaudz modernāks "BMW 700". "Isetta" ražošana tikmēr turpinājās, taču, kaut arī auto vēl aizvien bija pieprasīts ārvalstīs, 1962.gadā BMW vadība nolēma, ka ar 161 728 uzbūvētiem "mīlas bumbuļiem" būs gana.