Modeļi STRATOS un DELTA INTEGRALE, kas savulaik veiksmīgi vagoja rallija trases, nāk prātā pirmie izdzirdot LANCIA vārdu. Taču tie nebūt nav vienīgie šī ražotāja darinājumi.

LANCIA nāk no tās pašas pilsētas, no kuras FIAT, tātad no Turīnas. Bijušais FIAT izmēģinātājs un sacīkšu braucējs Vinčenco Lančia (Vincenzo Lancia) sanāca kopā ar kompanjonu Klaudio Fodžolinu un 1906. gada 27. novembrī dibināja uzņēmumu "Fabrica Automobili Lancia". Nākamā gada 23. septembrī pirmais LANCIA automobilis bija gatavs. To sauca Lancia 18-24 HP. Vēlāk, pēc vecākā brāļa ieteikuma Vinčenco Lančia modeļu nosaukumiem sāka izmantot grieķu alfabēta burtus. Pirmais spēkrats tika pie nosaukuma ALFA. Modeļa ALFA četru cilindru motors attīstīja 28 ZS. Aizmugurē uzstādīja patentētu tiltu ar štancētu tērauda siju. Griezes momentu uz aizmugurējiem riteņiem novadīja četru pakāpju pārnesumu kārba ar vārpstu nevis ķēdi atšķirībā no vairākuma tā laika automobiļu. 1908. gadā uz modeļa ALFA bāzes radās LANCIA DIALFA ar sešu cilindru motoru. Gaismu auto īpašniekiem atnesa modelis LANCIA THETA 1913.gadā. Šim auto pirmo reizi Eiropā uzstādīja elektrisko apgaismojumu sērijveidā Citās mašīnās to piedāvāja par papildus samaksu. Izturīgajai LANCIA THETA bija četru cilindru dzinējs ar 70 ZS jaudu un maksimālais ātrums sasniedza 120 km/h.

Pirmā Pasaules kara laikā ar valdības rīkojumu uzņēmumu pārveidoja kara vajadzībām un nācās ražot kravas auto, speciālās mašīnas, bruņu tehniku. Tad arī tika izstrādāti astoņu un divpadsmit cilindru motori.

Jaunais modelis saucās LANCIA KAPPA, kaut gan būtībā tā bija modernizēta THETA.

Lancia Theta. Foto:

Svarīgs jaunums bija 1921. gadā klajā nākušais modelis LANCIA LAMBDA. Tā bija Pasaulē pirmā automašīna sr nesošo virsbūvi. 1922. gadā LANCIA LAMBDA tika rādīta Parīzes auto izstādē. To ražoja no 1921.- 1931. gadam un kopā tika izlaisti apmēram 13 tūkstoši modeļa eksemplāru. LANCIA LAMBDA kopā tika veiktas deviņas modernizācijas, savukārt ar sacīkšu versiju 1928. gadā tika izcīnīta trešā vieta slavenajās "Mille Miglia" sacensībās. Var teikt, ka šo modeli izlaida līdz pat 1938. gadam, tiesa, pēdējos gados tā nosaukums bija DILAMBDA, bet zem motora pārsega pukstēja astoņu cilindru dzinējs.

Vinčenco Lančia deva saviem konstruktoriem uzdevumu izveidot neatkarīgo priekšējo balstiekārtu. Inženieris Battisto Falketto piedāvāja veselus 14 risinājumus no kuriem Lančia par labāko atzina piekari uz vertikālajām amortizatoru statņiem (sveces veida).

Lancia Lambda. Foto:

Par nākamā modeļa LANCIA ASTURA īpatnību kļuva patentētais mehānisms, kas savienoja dzinēju un rāmi. Virsbūve bija ļoti labi izolēta no vibrācijām. Šai mašīnai bija V veida astoņu cilindru motors ar 72 ZS jaudu, taču vienlaikus tika izlaisti arī zemāka ranga modeļi: LANCIA ARTENA ar četru cilindru motoru un LANCIA AUGUSTA ar nesošo virsbūvi un hidrauliskajām "Lockheed" bremzēm.

Reklāma

Pēdējā LANCIA, kurai roku pielika uzņēmuma dibinātājs Lančia bija modelis APRILIA. Virsbūvi šai mašīnai projektēja tas pats Battisto Falketto. Virsbūve tapa sadarbībā ar Turīnas Augstākās tehniskās skolas aerodinamisko laboratoriju. 1949. gada 22. oktobrī, kad no konveijera noripoja pēdējā APRILIA, kāds strādnieks uz sēdekļa atstāja atvadu zīmīti. Tajā viņš sveicināja aizejošo modeli un izteica cerības par nākamo. Jādomā, ka cerības piepildījās, jo pie nākamā modeļa izstrādes ķērās klāt pazīstamais konstruktors Vittorio Jano, kurš izstrādājis arī ALFA ROMEO 8C.

Lancia Aprilia. Foto:

Jano spēra riskantu soli tiem laikiem, apgādājot jauno LANCIA AURELIA ar V veida, sešu cilindru dzinēju. Valdīja uzskats, ka šādu dzinēju nevarēs nobalansēt, taču testi pierādīja, ka motors derēs. Alumīnija spēka agregāta jauda bija 56 ZS. Mašīnas virsbūvi ar uz abām pusēm veramām durvīm, bez centrālā statņa veidoja "Pininfarina". Publika iepazinās ar LANCIA AURELIA 1950. gada Turīnas auto izstādē.

Dārgs modelis bija 1957. gada LANCIA FLAMINIA. Auto spēja ieskrieties līdz 160 km/h, taču daudz interesantāka lieta ir logu tīrītāju risinājums. Aizmugurējam logam bija divi tīrītāji viens ārpusē, bet otrs salonā, lai tiktu galā ar kondensātu uz "aizsvīdušā" stikla.

Kopš 1969. gada LANCIA ir koncerna "Fiat" īpašumā.

Lieliskā LANCIA STRATOS tika izlaista no 1972.- 1975. gadam.

Lancia Aurelia. Foto:

Ar to sākās jauna ēra rallija trasēs. Sacīkšu mašīnas pamatā bija vienkārši ielas auto. LANCIA STRATOS bija viens no pirmajiem, homoloģētajiem automobiļiem, kurus izlaida pietiekamā skaitā, lai atbilstu, sacīkšu noteikumiem sērijveida ražoto automobiļu klasē.

LANCIA STRATOS saknes meklējamas divos perspektīvos firmas "Bertone" izstāžu automobiļu modeļos ar LANCIA motoriem. Runa ir par STRATOS (1970) un STRATOS HF (1971). Abi spēkrati izskatījās kā vienkārši sērijveida ielas auto, savukārt sacīkšu monstrs debitēja 1972. gadā, bet līdz 1974. gada beigām "Bertone" izgatavoja 500 mašīnu, kas bija pietiekoši pilnai homologācijai. STRATOS konsekventi izcīnīja uzvaras Pasaules čempionātā rallijā no 1974.- 1976. gadam un beidza sacīkšu karjeru ar uzvaru 1979. gada Montekarlo rallijā. Auto ielas versija kļuva par leģendu.

STRATOS šasijas priekšgalā bija cauruļveida konstrukcija. Aizmugurē atradās savdabīgs "būris" ar šķērsvirzienā centrā novietotu dzinēju. Motoru izgatavoja FERRARI un tas bija V6 ar 190 ZS jaudu no modeļa DINO. Sacīkšu versijā dzinējam bija līdz 290 ZS liela jauda.

Lancia Delta Integrale. Foto:

Pārsteidzoša bija STRATOS dzīvā reakcija uz stūres pagriešanu, kas tika panākta ar īso riteņu bāzi un centrālo dzinēja novietojumu. Tā tapa īsts sacīkšu auto, kam uzradās cienīgs sekotājs LANCIA DELTA INTEGRALE. Tas arī bija speciālas homologācijas auto, kas radīts uz jau esoša, salīdzinoši vienkārša modeļa LANCIA DELTA bāzes.

Pirmā LANCIA DELTA INTEGRALE parādījās 1988. gadā pēc tam, kad modeļi DELTA HF TURBO un DELTA HF 4WD bija dominējuši Pasaules rallija čempionātā 1987. gadā. DELTA INTEGRALE uzstādīja divu litru, astoņu vārstu, četru cilindru turbo motoru ar 185 ZS jaudu. Protams, ar pilnpiedziņu un jaunu, agresīva izskata virsbūvi ar platām riteņu arkām. Jaunais 16 vārstu motors ļāva attīstīt jaudu līdz 200 ZS. Maksimālais kompaktā, piecu durvju, pilnpiedziņas hečbeka ātrums pieauga no 181 līdz 220 km/h. Beidzamais variants HE bija vel ātrāks. Galvenais, kas sajūsmināja LANCIA DELTA INTEGRALE izmēģinātājus bija uzticama riepu saķere ar ceļu, ātra reakcija uz vadību un paklausīgas bremzes. LANCIA DELTA INTEGRALE ražošanā bija līdz 1993. gadam.